To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.
Fragments no intervijas
Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?
Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.
Vai ugunsgrēks mainījis uzņēmuma ieceres un plānus 2023. gadam?
Šā gada uzdevums — efektivizēt ražošanu, uzlabot konkurētspēju — nav mainījies. Turpinās graudu uzglabāšanas jaudas palielināšanas projekta trešā kārta, kuras rezultātā top deviņu jaunu graudu uzglabāšanas torņu izbūve, kā arī graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un transportēšanas infrastruktūras paplašināšana, kas kopumā izmaksās aptuveni 9 miljonus eiro. Realizējot ieceri, kopējā uzglabāšanas jauda Dobelē pieaugs par trešdaļu un sasniegs 350 000 tonnas ( tas būs 10% no Latvijas graudaugu kopražas) salīdzinājumā ar pašlaik esošajām 270 000 tonnām. Uzņēmums izmanto ne tikai kviešus, bet arī auzas, rudzus, miežus, zirņus, kā arī bioloģiskos graudaugus. Būtiskākais, ka glabāšanas jaudu palielinājuma pamatā ir arvien pieaugošie auzu izstrādājumu (produktu) apjomi un sortiments. Protams, ugunsgrēks ir mainījis uzņēmuma vadības ikdienas darbu, būtībā visu enerģiju veltām seku likvidācijai un ātrākai abu dzirnavu darbības atjaunošanai.
Visu interviju lasiet 5.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!