Cik sen un aktīvi jau minaties?
Anita: Draugi aizrāvās ar kalnu divriteņiem, tā pamazām arī es iesaistījos, nu, jau tā nopietnāk trenējos un piedalos sacensībās 4-5 gadus, braucu Tautas klasē. Sākums bija hobija līmenī, bet pēc tam aizrāvos ļoti nopietni – sāku gatavoties jau ziemā, strādāju ar trenažieriem pie privātā trenera, lai attīstītu vajadzīgo muskulatūru. Tomēr galvenais, kas mani aizrāva, bija izaicinājums pašai sev – vai tu vari to izdarīt, un, protams, interesanti un lietderīgi pavadīts laiks kopā ar draugiem.
Normunds: Esmu nopietni trenējies riteņbraukšanā līdz 17 gadu vecumam. Kad atgriezos no dienesta Padomju armijā, sāku nodarboties ar velosipēdu tirdzniecību. ZZK rīkotais kalnu divriteņu pirmais maratons notika 2001. gadā pēc Romāna Vainšteina uzvaras Pasaules čempionātā, tad arī Latvijā sākās tāda nopietnāka pievēršanās kalnu divriteņiem. Tā kā ar riteņbraukšanu esmu bijis saistīts jau ilgi. Kopš 2005. gada ZZK vairs nerīko sacensības, bet mūsu komanda piedalās visos MTB maratonos.
Kas jūs interesē vairāk - savs rezultāts vai sacensība ar citām braucējām? Labākie sasniegumi?
Anita: Interesantāk ir sacensties tieši pašai ar sevi, pārbaudīt, cik daudz es varu izdarīt. Protams, ka ievēroju arī citas meitenes – braucējas, kuras mani apdzen, kurām es aizbraucu garām. Azartam tas ir vajadzīgs! Manā vecuma grupā parasti ir ap 150 dalībnieču un stabili esmu pirmajā simtniekā (smejas).
Normunds: Sporta klasē, protams, brauc tie, kam rezultāts ir svarīgs. 2009. gadā biju Latvijas čempions MTB maratonā Sporta klasē un ieguvu trešo vietu Latvijas čempionātā grupas braucienā. Esmu braucis gan trekā, gan pa šoseju, gan krosā. Toreiz vēl MTB divriteņus neviens Latvijā nepazina. Ziemā tiem pašiem šosejas riteņiem pielikām platākas riepas un braucām pa mežu.
Kā piedalīšanās velomaratonā ietekmē jūsu ēšanas režīmu?
Anita: Noteikti atšķiras Tautas un Sporta klases velobraucēju ēšanas režīms. Sporta klasē galvenais ir rezultāts, tāpēc aktīvajā sezonā visu laiku sekoju līdzi ēdienkartei – lai arī cik liels intervāls būtu starp sacensību posmiem.
Normunds: Piedaloties sacensībās, svarīgi ir saglabāt optimālo svaru, tāpēc nedrīkst ēst visu, kas vien ienāk prātā. Jāņos droši vien kaut ko atļaušos, bet nedēļu pirms sacensībām, kad nav tik intensīvi treniņi, no savas ēdienkartes cenšos izslēgt ogļhidrātus, bet ēdu olbaltumvielas. No augļiem, kas arī satur ogļhidrātus, gan neatsakos. Ja svētdien ir sacensības, piektdien neēdu ne makaronus, ne griķus, ne rīsus, ne maizi. Toties sestdien brokastīs ēdu baltmaizi ar ievārījumu, bet pēc tam visu dienu, var teikt, pārtieku vienīgi no makaroniem. Sacensību dienā brokastīs var ēst auzu pārslu putru, bet ilgāku laiku izsalkuma sajūta neradīsies no rudzu maizes. Protams, ka divas stundas pirms starta vairs neko neēdam.
Anita: Arī ikdienā ēdu veselīgi, bet man tomēr patīk panašķoties starp ēdienreizēm. Par laimi, man negaršo saldumi. Sacensību laikā cenšos sevi ielikt noteiktākā režīmā - neēdu vakaros. Bet principā sevi īpaši nemoku, jo meitenēm sevi ir jāmīl (smejas).
Ēdiens favorīts? Vai pašiem patīk gatavot?
Anita: Man garšo gaļa ar svaigiem salātiem – tieši tas, ko pašlaik Daily paņēmu. Jā, man pašai patīk gatavot gan gaļu, gan zivis ar salātiem.
Normunds: Liellopu steiks, vidēji apcepts. Es pats protu uzvārīt vienīgi kafiju (smejas).
Anita no Daily ēdienkartes izvēlējās vistas fileju medus-sinepju mērcē ar Mocarellas siera-tomātu kārtojumu un bazilika pesto, bet Normunds ēda pastu ar liellopu gaļu un kaperiem. Anita baudīja arī biezpiena desertu ar zemenēm, bet Normunds deva priekšroku svaigi spiestai apelsīnu sulai un arbūzam.