Latvijas Entomoloģijas biedrība 2024. gada kukaiņa godā cēlusi lielacu kameni Bombus confusus. Tā ir gan Latvijā, gan Eiropā aizsargājama kukaiņu suga, kuru cildinot entomologi vērš uzmanību ne tikai uz kukaini, bet arī uz tā sugai piemērotu dzīvotņu nozīmību.
Tēviņu acīm par godu
Latvijas dabā ir sastopamas aptuveni 300 dažādu sugu bites no sešām dažādām dzimtām. Turklāt vairums no tām nebūt nav sabiedriskas un nedzīvo medus bišu dzīvesveida rāmī, bet gan priekšroku dod vientuļākai dzīvei, rokot alas zemē. Kamenes, kuras dēvē arī par zemes bitēm, pieder medus bišu jeb Apidae dzimtai. Latvijā sastopamas 22 kameņu sugas un astoņas parazītkameņu sugas. Parazītkamenes līdzīgi dzeguzēm ligzdas neveido pašas un saviem kāpuriem barību nevāc, bet gan iedēj olas citu – savai sugai piemērotu – kameņu ligzdās.
Kā lai šai kameņu pulciņā atpazīstam 2024. gada kukaini? Izrādās, atbildi saka priekšā sugas nosaukums. "Gada kukaini dabā var atpazīt pēc pārsteigumā izbolītajām acīm, kuras ir raksturīgas tieši lielacu kameņu tēviņiem," uzsver Latvijas Entomoloģijas biedrības valdes loceklis un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētais profesors Jānis Gailis. Patiesi, sugas nosaukums "lielacu kamen" ir aizgūts no šīs sugas tēviņiem raksturīgajām komiski izspīlētajām jeb izbrīnītajām acīm. Šai kamenei viscaur ir melns apmatojums, izņemot vēdera pēdējos posmus – tiem raksturīga rūsgana nokrāsa. Lielacu kameņu karalienes ir gandrīz divus centimetrus garas, bet tēviņi un strādnieki ir sīkāki – 13 līdz 16 milimetru garumā. Vizuāli lielacu kamenei tuvākie kukaiņi, ar kuriem var gadīties sajaukt gada kukaini, ir divas citas sugas: akmeņu kamene Bombus lapidarius un zāles kamene Bombus ruderarius. To pulciņā dažkārt min arī akmeņu parazītkameni Bombus rupestris.
Lielacu kamenes ir sastopamas Eirāzijā, visvairāk tās ir pētītas Centrāleiropā, kas uzskatāma par sugas izplatības areāla centru, taču visā to apdzīvotajā teritorijā ir uzskatāmas par retu sugu, jo kopš XX gadsimta vidus to populācijas sarūk. Latvijā pēdējos gados lielacu kamene novērota gan pētījumos, gan arī nejaušos novērojumos Vidzemes vidienē Līgatnes apkaimē un Kurzemē Sātiņu apkaimē.
Izziņojot lielacu kameni par gada kukaini, Latvijas Entomoloģijas biedrība vēlas pievērst sabiedrības uzmanību bitēm. "Bite nav tikai medus bite," uzsver entomologs J. Gailis. Viņš pēdējos gados pats aktīvi pievērsies apputeksnētāju pētniecībai, kura kādu laiku Latvijā jau bija noklususi. Aktīvi bites tikušas pētītas līdz neatkarības laikam 90. gados, tad šī pētniecības joma Latvijā bija panīkusi, taču pakāpeniski interese par bišu izpēti aug arī studentu vidū: top pētnieciskie darbi augstskolā un rosās jaunā entomologu paaudze ar interesi par dzīvībai tik svarīgajiem apputeksnētājiem.
Dzeļ bezizejas situācijā
Dzeļ, turklāt sāpīgi, ne tikai medus bites, bet arī kamenes tajos brīžos, kad nerod citu glābiņu no apdraudējuma. Tiesa, dzeļ tikai bišu karalienes un darba bites jeb strādnieki, ne bišu tēviņi jeb trani – tiem dzeloņa neesot.
"Kamene nedzeļ pa labi un pa kreisi – tā dzeļ, tikai nonākot bezizejā," stāsta entomologs. Piemēram, ja ar basu pēdu uzkāpj šim kukainim vai arī ja pa garu zāli brien garos svārkos, kuros kukainis sapinas un apjukumā vai satraukumā sadzeļ svārku valkātājas kājas. Ja kamene lidinās ap kādu ziedu, tad tā būs aizņemta ar tā aplidošanu un nemetīsies uzbrukt cilvēkam pat tad, ja tas pieskarsies šim ziedam, to pagriežot.
Bez dzēliena droši vien neiztiks arī tas, kurš nevērīgi uzkāps uz kameņu ligzdas, kas atrodamas dabiskos zālājos. Lielacu kamene ligzdas veido uz zemes dabiskos zālājos, kuri ir sausi, piemēram, sausās zāles kumšķos. Arī sausās pamestās mazo grauzēju un kurmju alās pazemē. Eiropā šis kukainis apdzīvo arī vīna dārzus, bet Krievijā – saules apspīdētas laucītes sausos priežu mežos.
Maija vidū jaunās lielacu kameņu karalienes sāk izlidojumus, lai barotos, būvētu ligzdu un dētu olas, no kurām attīstās strādniekbites. Bišu kāzu lidojumi norisinās jūlijā, kad pārojas jaunās karalienes un tēviņi. Tad rudenī jaunās un jau apaugļotās karalienes uzmeklē ziemošanas paslēptuves, kur pārlaist ziemu, bet tēviņi, strādniekbites un vecās karalienes izmirst.
Jāsaudzē dabiskie zālāji
No apputeksnētāju rosīšanās ir atkarīgi aptuveni trīs ceturtdaļas augu, ko cilvēks lieto pārtikā. Lielacu kamene, kas apdzīvo dabiskus zālājus, ir ne vien reta medus bišu dzimtas suga, bet arī aizsargājama kukaiņu suga. Tā ir viena no signāliem apputeksnētāju apdraudētajam stāvoklim, kas rodas piemērotu dzīvotņu un barošanās platību sarukuma dēļ, lielākoties intensīvā zemes izmantošanā saimnieciskiem mērķiem.
Kā norāda dabas eksperte Agnese Priede, par dabiskiem zālājiem ir uzskatāmas tās pļavas un ganības, kurās savvaļas sugu sastāvs veidojies ilgstošā dabas, cilvēku un mājlopu mijiedarbē. Lai saglabātu dabiskā zālāja titulu, uzdevums nav vienkāršs – nevar ne pārlieku centīgi apsaimniekot konkrēto teritoriju, ne arī pavisam to atstāt bez iejaukšanās. Sugu sastāva daudzveidības palielināšanai ieteicams pļaut un novākt sienu vai noganīt pļavu reizi gadā.
Pierādot kukaiņa klātesamību un atrodot tā ligzdu noteiktā apgabalā, konkrētā dzīvotne ir uzskatāma par saudzīgi apsaimniekojamu. Lai arī likumiski, sastopot lielacu kameni dabā, ir iespēja veidot šim kukainim mikroliegumu, tomēr entomologs J. Gailis uzskata, ka zālāju gadījumā, labu gribot, var panākt sliktāku rezultātu. Ja vēlamies rūpēties par lielacu kameni un citiem apputeksnētājiem, saimniekojot jāņem vērā padomi, kas attiecināmi uz bioloģiski vērtīgiem dabiskajiem zālājiem.
"Ja konstatēta aizsargājamā bišu suga, manuprāt, tas ir dialogs ar konkrētas zemes īpašnieku un džentlmeniska vienošanās par saudzīgu saimniekošanu, lai nodrošinātu šīs dzīvotnes ilgtspēju," uzskata J. Gailis, piebilstot, ka sendienās par zālājiem rūpējās savvaļas dzīvnieki, kuri mūsdienās vairs teju nav sastopami dabā. Izveidojot mikroliegumu dabisko zālāju teritorijā, var panākt nevēlamu efektu – neīstenojot atbilstošas saimnieciskās darbības, konkrētā teritorija laika gaitā var pakāpeniski aizaugt ar krūmiem un kokiem, tādējādi kļūstot nepiemērota sugai, kurai mikroliegums radīts.
Lielacu kamenes ziedputekšņu kokteiļkartē ietilpst dažādi augi no dažādām dzimtām, līdz ar to kukainis ir dēvējams par polilektisku jeb tādu, kas var vākt ziedputekšņus no dažādu augu ziediem. Tiesa, pētnieki secinājuši, ka lielacu kamenes uzmanību pastiprināti piesaista dažādi dadži un tauriņzieži, jo īpaši sarkanais jeb pļavas āboliņš. Tur, kur tas zeļ, ir viena no vietām, kur šovasar ir vērts būt acīgiem, lai nepalaistu garām iespējamo satikšanos ar 2024. gada kukaini dzīvē. Īpaši uzmanīgi dabā ieteicams raudzīties jūnija beigās un jūlija sākumā, kad savvaļā ir novērojami lielacu kameņu tēviņi, kuru acu skatiens var pateikt priekšā sugas nosaukumu.