Lai sekmētu sadarbību starp ūdensmalu kopienām, kā arī sakārtotu iekšzemes ūdeņu gleznainās piekrastes, izveidota jauna interneta platforma Ūdensmalas.lv. "Ir svarīgi apzināt ūdensmalu potenciālu kā mūsu unikālo piedāvājumu Baltijas jūras reģionā," uzskata platformas veidotāja un biedrības Ūdensmalu attīstībai vadītāja Sandra Zilberta.
Kādā stāvoklī ir ūdensmalas Latvijā?
Ūdensmalas Latvijā nav attīstītas. Pastāv tāds kā bēdu trijstūris, ar kuru mēģinām tikt galā. Viens stūris ir, ka ūdensmala aizvien tiek uztverta kā šķērslis, bet patiesībā tas ir brīnišķīgs galamērķis, kas vieno cilvēkus un uz ko cilvēki vienmēr tieksies. Otrs trijstūra stūris ir tajā apstāklī, ka cilvēki nevēlas, lai uz viņu ūdensmalu brauc citi. Tomēr ūdensmalu iedzīvotājs kādā brīdī saprot, ka nevarēs paturēt to skaistumu tikai sev, ka lēnām, bet ir jāver ūdensmala vaļā, skaidri nosakot lietošanas robežas. Likumdošanas ziņā ar ūdensmalu lietojumu viss ir kārtībā. Ir saprotams, kas ir tauvas josla, ka tai jābūt brīvai. Ir saprotams, kā apsaimniekot ūdensmalas, kas pašvaldībai ūdensmalu apsaimniekošanā būtu darāms. Te redzam, ka trešais bēdu trijstūra stūris nošķel attīstību tad, kad būvvaldes sāk to visu interpretēt. Tāpēc, ka ūdensmalu attīstība ir dārga un publiskie līdzekļi ir jāiegulda ar prātu, ir nepieciešama plānveida pieeja: jāiesaista ūdensmalu eksperti – hidrotehnisko būvju speciālisti, vides plānotāji – un jārosina sabiedriska diskusija, lai ieguldījuma rezultāts būtu pamatots un vairumam pieņemams. Tieši tikpat ilglaicīgi un datos pamatoti, cik ceļu būve vai medicīnas attīstība, vai skolu uzturēšana, ir jāplāno arī ūdensmalu atvēršana, pieejamība un drošība. Tur, kur vajadzīgs laika un resursu ziņā tik apjomīgs ieguldījums, ūdensmalai piegulošās zemes īpašnieks viens pats ar to nekādi nevar tikt galā, tāpēc vajadzīga kopienu aktivizēšana un cieša sadarbība ar pašvaldību. Kam ir lielāks vārds un teikšana, kad jāvāc paraksti, lai panāktu izmaiņas? Tā ir kopiena!
Šobrīd ūdensmalās novērojama punktveida attīstība, jo trūkst plānveida pieejas ūdensmalu attīstībai, it īpaši, ja skatāmies uz lielo Pierīgas reģionu, kas ir tāds kā sava veida Latvijas inkubators. Kāpēc tā? Šeit, Pierīgā, dzīvo visvairāk jaunu, aktīvu ģimeņu, taču tajā pašā laikā infrastruktūra fiziski netiek iedzīvotāju skaitam līdzi. Tāpēc mūsu sadarbības partneris Rīgas plānošanas reģions 2050. gada stratēģijā ūdensmalas iezīmējis kā vienu no unikālajiem Pierīgas reģiona piedāvājumiem, jo iedzīvotājiem "zilā labbūtība" (cilvēku mentālās un fiziskās veselības ieguvumi, ko sniedz ūdensmalas) ir tikpat svarīga kā "zaļā labbūtība" (mentālās un fiziskās veselības ieguvumi, ko sniedz rūpīgi apsaimniekotas dabas pamatnes). Valstij "zilā ekonomika" (ūdeņu un ūdensmalu ekonomiskais potenciāls) ir tikpat svarīga kā "zaļā". "Zilās ekonomikas" loma pieaug arī citviet pasaulē, jo cilvēki nu saprot, kāda ūdenim ir vērtība, tāpēc mums šobrīd ir svarīgi saņemties un attīstīt šo potenciālu.
Kas būtu jādara, lai varētu ātrāk veicināt ūdensmalu attīstību?
Pirmkārt, katrai kopienai, pašvaldībai ir jāapzinās tās ūdensmalu resursi. Ir daudz cilvēku, kas paši savā nodabā kopj savas ūdensmalas. Ir nepieciešams apzināties, kuri ir tie, kas jau tagad rūpējas par tām, un sniegt viņiem palīdzību, arī finansiālu. Lai pašvaldība vispirms atbalsta šos cilvēkus un tad strādā ar pārējām ūdensmalām, kurām nepieciešama attīstība. Otrkārt, mobilitāte pie ūdeņiem. Tam arī ir potenciāls. Treškārt, svarīgi ir pārstāt skatīties uz ūdeņiem kā uz kanalizācijas noplūdes vai dzeramā ūdens ņemamo vietu. Ūdensmalas ir cilvēku dzīve. Ļoti daudzi cilvēki strādā, lai viņi varētu dzīvot kvalitatīvu dzīvi pie savām ūdensmalām.
Kādi ir šī brīža lielākie izaicinājumi, apvienojot un veidojot ūdensmalu kopienu?
Kā mums, latviešiem, iet ar to kopā strādāšanu? Kā mums, latviešiem, iet ar uzticēšanos, ka publisko finansējumu ņemt ir droši, ka sadarbība ar pašvaldību būs droša? Tas ir izaugsmes process. Šajā procesā visvairāk iedrošina labais piemērs kaimiņos. Biedrība šogad atklāj ūdensmalu kopienu sadarbības un pilsoniskās līdzdalības platformu Udensmalas. lv Aktīvo iedzīvotāju fonda projekta ietvaros, kas ir kā kronis visām mūsu aktivitātēm kopš 2016. gada. Divus gadus pēc kārtas Ķekavas novadā esam organizējuši airēšanas sacensības. Kopā ar sadarbības partneriem esam iekartējuši Daugavas ūdenstūrisma ceļu, kuru var atrast Daugavabasmalas.lv. Esam arī nodibinājuši sadarbību ar ūdenstūrisma maršrutu pētniekiem Upesoga.lv. Mēs draudzējamies ar visiem ūdensmalu "brālības" NVO un uzņēmējiem, kuri darbojas Pierīgas reģionā. Piedalāmies arī starptautiskos forumos, kuros runājam par "zilo labbūtību". Ceram uz padziļinātāku sadarbību ar Tartu Universitāti, jo mūsu biedrība ir datos balstītas lēmumu pieņemšanas un zināšanu pārvaldības pārliecināti aizstāvji. Sadarbojamies arī ar Rīgas Tehnisko universitāti.
Mūsu partneri ir arī Daugavas muzejs Doles salā. Visas mūsu uzkrātās zināšanas, video un foto materiālus par Daugavu glabājam tur. Un paralēli visam mēs arī dūšīgi strādājam ar lāpstu un grābekli, jo nekas labāks par kopīgu talku labu lietu uzsākšanai nav izdomāts. Esam izdarījuši arī ko tādu, kas NVO vidē ir diezgan neierasti. Udensmalas.lv aicinām ziedot biedrības pamatdarbībai un esam skaidri pateikuši, ka esam atvērti sadarbībām. Tas tika darīts tādēļ, lai tie, kas izmanto NVO sektora resursus, saprastu, ka NVO nestrādā par velti. Jāsadarbojas visiem kopā, tai skaitā palīdzot viens otram finansiāli. Tas mūsu lietā būs kaut kas jauns. Redzēs, kā nu mums ar to ies.
Kā vēlmi dzīvot pēc iespējas tuvāk ūdensmalām nākotnē ietekmēs klimata pārmaiņas, un vai esam gatavi tām pielāgoties?
Sadarbības projektā Daugavabasmalas.lv mums bija iespēja, organizējot daugaviešu konferences, sastrādāties ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centru. Viedoklis, ko pauda eksperti, bija tāds, ka klimata pārmaiņu ietekmē, ko jau tagad varam novērot, ekstrēmi laikapstākļi kļūs vēl ekstrēmāki. Ja būs karsts, tad būs grūti pārciešami karstuma viļņi, ja būs lietus, tad – ļoti spēcīgas lietusgāzes. Varbūt ne tik daudz mainīsies klimata raksturs Latvijā, cik kļūs ekstrēmi tas, kā daba ar mums darbojas. Līdz ar to pie ūdensmalām dzīvojošie var rēķināties gan ar pamatīgu sausumu un ūdenstilpju krastu izkalšanu, gan ar plūdiem. Ja cilvēks zina, kur un kā viņš būvē, tad ar to nebūs nekādu problēmu. Piemēram, mana māja stāv Misas upes krastā. Upe regulāri pārplūst. Apkārt veidojas skaistas palu pļavas. Misa ir garākā straujteces upe Latvijā, kas plūdusi vēl zem ledājiem, tāpēc tai patīk mainīt gultni, taču prātīgi cilvēki būvējot ar to rēķinās. Piemēram, piebraucamo ceļu gar īpašumu var veidot kā hidrotehnisko būvi un investēt, lai to paceltu krietni augstāk virs palu ūdens līmeņa. Ja cilvēks neprot šo pieeju, tad viņš tādai ūdensmalu dzīvei nav gatavs. Šeit mēs arī saskatām savu izglītojošo lomu. Tiem, kas dzīvo pie ūdensmalām, vajadzētu izzināt, kā labāk dzīvot pie ūdens katrā konkrētajā vietā. Tas nav nekas neizdarāms. Spēt izpētīt, iedziļināties un saprast.
Kādas nākotnes ieceres un plāni?
Turpināsim kopt savus krastus Ķekavas novadā un strādāt ar kopienu rosināšanu. Mūsu uzdevums šī gada laikā ir apzināt visas kopienas Ķekavas novadā, kuras dzīvo pie ūdeņiem. Iekartēt viņu ūdensmalas un izzināt, kā tās tiek lietotas, kāds ir to gadskārtu ritms un kurš šobrīd ir atbildīgs par to uzturēšanu. Vēlamies ielikt ūdensmalas pašvaldības dienaskārtībā, ar visu, ko tās dod: ar "zilo labbūtību", ar sezonālo ritmu, pieejamību, tūrisma plūsmu un ūdensmalu drošu lietošanu. Gribam apzināt ūdensmalu potenciālu Latvijā un izcelt to kā mūsu unikālo piedāvājumu Baltijas jūras reģionā.