Laika ziņas
Šodien
Apmācies

VIDEO: Tiešraidē redzamajā balto stārķu ligzdā paliek četri jaunputni

Ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā, kas uzvīta uz AS Sadales tīkls elektroapgādes balsta, pēdējās dienās vērojami šai sugai raksturīgi, vienlaikus cilvēka acij nepatīkami notikumi – mazuļu skaita regulēšana, stārķu pārim Mammai un Tukam izvērtējot jaunputnu barošanas iespējas. Ligzdā maijā izšķīlās pieci cāļi, taču vājākais no tās šonedēļ izmests.

Notikušo skaidro Latvijas Dabas fonda (LDF) ornitologs Jānis Ķuze: "Es aicinu uz šo situāciju skatīties tā – ligzdā ir četri jaunie putni, kuriem ir labas izredzes izdzīvot. Lielāka olu skaita sadēšana ar sekojošu mazuļu skaita samazināšanu ir šai sugai raksturīga, tas ir mehānisms, kas izveidojies ilgstošā evolūcijas procesā, un tam ir sava jēga. Citas sugas pie līdzīga rezultāta nonāk ar citām metodēm, piemēram, kainismu, kas ir izteikts virknei plēsīgo putnu. Labākais, ko mēs varam darīt, ir to izprast un respektēt."

Notikumi izraisījuši emocionālu reakciju un diskusijas no tiešraides vērotājiem par cilvēka iejaukšanos situācijās, kad paredzama putnēna bojāeja. LDF speciālisti uzsver, ka tiešraides cilvēka acij atklāj dabas norises un dzīvnieku attiecības, kas ar sapratni jāpieņem un jārespektē, lai arī reizēm cilvēcīgi tas nav viegli.

 

Ornitologs J. Ķuze arī akcentē, kādos veidos cilvēki var palīdzēt stārķiem: "Šobrīd absolūtais vairums no ligzdām ir būvētas uz cilvēku veidotām konstrukcijām, tai skaitā īpaši šim mērķim veidotām. Ņemot vērā to, ka gaisvadu elektrolīnijas arvien biežāk tiek ieraktas zemē un stabi demontēti, nākotnē vairāk vajadzēs piedomāt pie stārķu ligzdu pamatnēm. Un otra, pat vēl svarīgāka lieta – lauksaimniecības zemes ir jāapsaimnieko tā, lai stārķiem būtu iespēja tajās atrast barību. Šīs divas lietas mēs varam ietekmēt, ar citām ir stipri grūtāk. Norises ligzdās atstāsim pašu stārķu ziņā!"

Svēteļu dabiskā ligzdošanas vieta ir koki, kuru zari vai nolūzušu stumbru galotnes spēj noturēt ligzdas smagumu (tās svars var būt pat vairāk nekā 500 kg). Ņemot vērā to, ka kokus ar ligzdas būvēšanai piemērotu zarojumu atrast nav tik viegli, baltie stārķi visbiežāk izvēlas elektrības stabus kā cilvēka veidotu un sev piemērotu alternatīvu dzīves vietu. Pašlaik uz elektroapgādes balstiem ligzdo teju 80 % balto stārķu populācijas Latvijā.

Lai padarītu ligzdošanu drošāku gan putniem, gan apkārtējiem iedzīvotājiem, gan arī mazinātu elektroapgādes pārtraukumu riskus, "Sadales tīkls" zemsprieguma elektrotīklā, kur drošības apsvērumi pieļauj, uzstāda metāla ligzdu pamatnes. Savukārt, konstatējot bīstamas situācijas, ligzdas drošības apsvērumu dēļ no balstiem var tikt noņemtas. Tas tiek darīts ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju un lielākoties – ārpus stārķu ligzdošanas sezonas.

Ja ir radusies vēlme un iespēja izmitināt stārķus savā īpašumā, ieteikumus mākslīgas ligzdas pamatnes izveidei var smelties brošūrā "Balto stārķu ligzdu pamatnes", kas pieejama Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) mājaslapā www.lob.lv. Savukārt par balstu vai jau gatavu metāla pamatņu iegādi un izvietošanu iedzīvotāji var interesēties pie vietējiem elektromontāžas uzņēmumiem.

LDF tiešraide skatāma "Sadales tīkla" mājaslapā un LDF YouTube kanālā, kā arī portālā Dabasdati.lv un LDF mājaslapā (Tiešraižu sadaļā). LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau vairāk nekā 10 gadus, taču šī ir pirmā kamera, kuras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā. Pēdējā desmitgadē putnu vērošana tiešraidē ir guvusi plašu popularitāti visā pasaulē, arī šai balto stārķu tiešraidei seko līdzi interesenti ne vien no Latvijas, bet arī citām valstīm.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena