Klimata pārmaiņas ir nozīmīgākais globālais risks

Kāda ir varbūtība, ka Latvijā laika posmā no 2071. līdz 2100. gadam Ziemassvētkos minimālā gaisa temperatūra pazemināsies zem 0 grādiem pēc Celsija un uzkritīs sniegs? Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti lēš, ka tikai 41%.

Klimata pārmaiņas Latvijā jau notiek un kļūst aizvien intensīvākas, tāpēc sabiedrībai un tautsaimniecībai jāpielāgojas. Latvijā ir būtiski ne vien intensificēt emisiju ierobežošanu, bet arī uzlabot klimata noturīgumu. Uz to norādīja arī Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change – IPCC) pārstāvji, kuri bija ieradušies uz konferenci savā pirmajā vizītē Baltijas valstīs – Latvijā. Pētnieki uzsver – klimata pārmaiņas ir neapstrīdams fakts, turklāt tas ir nozīmīgākais globālais risks.

Būs jāmācās slēpot vasarā

"Klimata pārmaiņas Latvijā kļūst aizvien pamanāmākas. To apliecina arī nokrišņiem sevišķi bagātā iepriekšējās vasaras izskaņa un negaidīti agrā vasaras iestāšanās šajā pavasarī. Ja kādam vēl ir šaubas par klimata pārmaiņām un to izraisītajiem riskiem apkārtējai videi un sabiedrībai, aicinu ieklausīties IPCC pārstāvju teiktajā, jo šī organizācija atspoguļo visu pasaules zinātnieku viedokļus," klimata pārmaiņu realitātei veltītajā konferencē teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Šogad Latvijā plānots apstiprināt Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju, turklāt nozarēm līdz 2018. gada beigām būs jāvienojas par Latvijas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un piesaistes mērķu izpildi. Pašlaik esošie pasākumi un politikas nav pietiekamas un to neizpilde izraisīs būtiskas, tūlītējas finansiālās konsekvences – tā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Ar vienu no konferences dalībniecēm – Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pētnieci Zintu Zommers – tiekamies svelmainā maija dienā. Uz fotosesiju VARAM dārzā ņemam līdzi pagājušajā gadsimtā ražotas koka slēpes – kā simbolu, kas atgādina par kādreiz sniegotām ziemām un varbūtību jau visai tuvā nākotnē sniegu uzlūkot kā ekskluzīvu vai nelaikā uzkritušu dabas parādību.

Zinta Zommers saka – nākotnē bērniem būs aizvien mazāk iespēju iemācīties slēpot: "Būs jāiemācās, kā slēpot vasarā vai smiltīs, kā mēdz slēpot Dienvidāfrikā. Dzīve, sports un tūrisms mainās arī tur. Āfrikā par augstāko virsotni Kilimandžāro saka – šis kalns jāredz iespējami ātrāk, jo tā virsotnes sniegi nākotnē pazudīs."

Zinta Zommers ir IPCC īpašās atskaites par zemes un pārtikas nodrošinājumu autore, pirmā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes darbā iesaistītā autore no Latvijas. Viņa specializējas vides pārmaiņās, klimata pārmaiņu adaptācijā, kā arī dabas katastrofu risku samazināšanā. Šobrīd viņa vada starptautisku nevalstisko organizāciju Zurich Flood Resilience Alliance for Mercy Corps, kura nodrošina humāno palīdzību vairāk nekā 40 valstīs. Laika posmā starp 2012. un 2017. gadu Zinta sadarbojās ar Apvienoto Nāciju Organizāciju – ar galvenā zinātnieka biroju no ANO Vides programmas Kenijā, savukārt Sjerraleonē – ar pārtikas un lauksaimniecības organizāciju. ANO ģenerālsekretariāta klimata pārmaiņu atbalsta komandai viņa pievienojās 2015. gadā, sekmējot sarunas Parīzes nolīguma apstiprināšanā. Oksfordas Universitātē Zinta ir ieguvusi filosofijas maģistra grādu attīstības studijās un filosofijas doktora grādu zooloģijā, studiju gados bijusi arī starp Rhodes stipendijas laureātiem, kā arī strādājusi jaunākā zinātniskā asistenta amatā. Viņa ir divu grāmatu autore par agrīnās brīdināšanas sistēmām saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Zinta Zommers ir dzimusi Kanādā un aicina rūpīgāk izvērtēt mūsu kā tautas galvenās vērtības: "Pašlaik svinam Latvijas simtgadi, līdz ar to varam aizdomāties, kādi būs nākamie 100 gadi. Klimata pārmaiņas notiek, taču risinājumi ir un mums katram ir iespēja spēlēt tajos savu lomu. Risinājumu saknes patiesībā ir atrodamas mūsu tradicionālajā Baltijas kultūrā un vērtībās, kā saka vienā no dainām: "Ai, Dieviņi, laba dzīve/Liela meža maliņā:/Augsti koki, kupli koki,/Neredz sauli uzlecot." "

Jāraugās uz ekonomiku kopumā

Uz Latvijā notikušo konferenci no dažādām pasaules valstīm sabraukušie zinātnieki atzina – pēdējo desmit gadu laikā SEG emisiju pieaugums vērojams straujāk nekā kopumā aizvadītajos 30 gados. Galvenokārt to iemesls ir fosilā kurināmā izmantošana ražošanā.

"Bez papildu rīcības paredzams, ka XXI gadsimtā globālā temperatūra paaugstināsies par 3,7–4,8 grādiem pēc Celsija. Šādos klimata apstākļos piedzīvosim ekstrēmus laikapstākļus – intensīvus nokrišņus, plūdus, iespējamu potenciālo jūras līmeņa celšanos. Zinātnieki brīdina arī par draudiem saistībā pārtikas pieejamību, respektīvi, pārtikas enerģētiskās vērtības zudumu," skaidro Zinta Zommers un turpina: "2003. gada karstuma vilnis Eiropā tika saistīts ar klimata pārmaiņām. Tas izraisīja aptuveni 80 tūkstošus cilvēku miršanas gadījumu 12 attīstītajās valstīs. Zinātnieki ir izpētījuši, ka šis karstuma vilnis bija antropogēnās slodzes radīts, tāpat 2015. gada karstums. Ar SEG emisijām esam piesārņojuši gaisu, un, ja neko nedarīsim, problēmas palielināsies."

Taujāta par iespējamajiem risinājumiem, Zinta Zommers kā vienu no galvenajiem risinājumiem norāda fosilās enerģijas izmantošanas samazināšanu, oglekļa piesaistes un uzglabāšanas palielināšanu, kā arī vēja, saules un citu alternatīvo enerģiju izmantošanu. Savukārt, runājot par mājsaimniecībām, tajās ir būtiski priekšroku arvien vairāk dot energoefektīviem sadzīves priekšmetiem. "Ir labi koncentrēties uz enerģiju, tomēr sabiedrībā mums jāraugās arī uz ekonomiku kopumā un tur ir nepieciešamas pārmaiņas tādos sektoros kā elektroenerģija, transports, celtniecība, kā arī ražošana. Mēs varam samazināt transporta radītās SEG emisijas, mazinot transporta intensitāti, uzlabojot degvielas kvalitāti, izmantojot hibrīdautomašīnas un elektromobiļus. Arī aviācijas nozarē vajadzētu domāt tajā virzienā, kas attiecas uz oglekļa kredītiem un kompensācijām," norāda Zinta Zommers.

Latvijā svarīgas nozares ir lauksaimniecība un mežsaimniecība, arī te eksperte iesaka domāt par efektīvākām zemes apsaimniekošanas metodēm, lai labāk uztvertu oglekļa dioksīdu, pazīstamu arī kā CO2, piemēram, izmantot daļēji sadedzinātu biomasu, ko pievieno augsnei. Eksperte uzsver: "Ir jāsamazina mežu izciršana un degradācija. Tāpat jādomā par lopkopību, piemēram, par to, ar ko barojam lopus. Vēl svarīgi ir tas, ko turpmāk darīsim ar kūdrājiem. SEG emisiju samazināšanas izmaksām nav jābūt lielām, patiesībā ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka iekšzemes kopproduktu tās neietekmēs tik ļoti, kā iepriekš tikām domājuši." Tāpat IPCC speciāliste norāda uz plašāku investīciju modeļa maiņu – proti, ir jāinvestē nevis fosilajā degvielā, bet cita veida enerģijās ar maziem oglekļa dioksīda jeb CO2 izmešu apjomiem.

Labās ziņas ir tās, ka gan klimata pārmaiņu, gan pārmaiņu mazināšanas stratēģijas likumdošana paplašinās. "Pasaule rīkojas – valstis gatavo klimata pārmaiņu adaptācijas plānus. Gan valstu valdībām, gan atsevišķām pilsētām ir dažādi instrumenti, lai varētu rīkoties. Tās var izmantot ekonomiskus instrumentus, subsīdijas, oglekļa nodokļus, regulējumus, informētības veicināšanas kampaņas," stāsta Zinta Zommers un uzsver ieguvumus: "Mums visiem tie būtu milzīgi ieguvumi tieši veselības ziņā. Šī ir globāla visas pasaules problēma un prasa starptautisku sadarbību un koordināciju. Baltijas valstis ietekmēs tādas valstis kā Krievija, Ķīna, Āfrika, tāpēc ir izšķiroši svarīgi, lai Latvija iesaistītos globālās diskusijās ar tādām organizācijām un forumiem kā, piemēram, IPCC."

Arī katram valsts iedzīvotājam ir pienākumi SEG izmešu mazināšanā. Zinta Zommers min piemēru: "Ja ikdienas dzīvē mēs koncentrētos uz SEG izmešu samazināšanu, tam būtu nozīmīga loma. Tas nozīmē ikdienā izmantot energoefektīvas mājsaimniecības ierīces un transportu, samazināt mežu izciršanu un arvien vairāk atbalstīt saules un vēja enerģiju."

Jādzīvo gudrāk

Debatējot par pielāgošanos klimata pārmaiņām un ekonomiku, zinātnieki ir secinājuši – pielāgošanās nozīmē gudru attīstību. Latvija ir guvusi panākumus SEG izmešu samazināšanā, un varam cerēt, ka jau tuvākajā nākotnē arī tehnoloģijas sniegs risinājumu. Taču viss nenotiek viegli un vienkārši. "Mēs ejam pa gaiteni un redzam neskaitāmas durvis – neskaitāmas izvēles, bet gaitenī laimi neatradīsim. Radikālākais, ko varam izdarīt, ir katrs uzņemties saistības, piemēram, pret saviem bērniem vai pret vietu, kur atrodamies, – mežiem vai dzimto pilsētu, vai iesaistīties vides aizsardzībā. Risinājums klimata pārmaiņām ir mūsu rokās, tikai jāapņemas rīkoties," uzskata Zinta Zommers.

Taujāta, vai aizvadītais maija karstums ir tieši saistāms ar antropogēnās slodzes izraisītām klimata pārmaiņām, IPCC eksperte atzīst – zinātnieki pie šiem pētījumiem strādā un secinājumus varēs izdarīt pēc noteikta laika. Nereti gan mērenajā klimata joslā dzīvojošiem cilvēkiem, kas izslāpuši pēc saules, karstuma uzplūdi vai garāks veģetācijas periods šķiet gana labs izaicinājums, lai kompensētu iespējas, piemēram, apceļot dienvidu zemes.

Tomēr klimata pārmaiņu kontekstā šādi ieguvumi ir relatīvi. "Arī Āfrikā, Āzijā klimata pārmaiņas izpaužas līdzīgi – lauksaimnieki nezina, kad stādīt lauksaimniecības kultūras. Savulaik Kenijā oktobrī vienmēr bija lietus – tāpat kā pavasarī ap martu, aprīli, tagad lauksaimnieki secinājuši, ka viena lietus sezona izpaliek. Savukārt, ja līst, tad līst intensīvi un arvien biežāk notiek plūdi. Lauksaimnieki nevar prognozēt savas darbības, zūd peļņa. Pērn Sjerraleonē, kur augustā vienmēr līst, piedzīvoju intensīva lietus izraisītus zemes nogruvumus, pašā pilsētā aizgāja bojā 500 cilvēku. Tādas globālas organizācijas kā IPCC un citas palīdz šajos jautājumos, jo mēs varam mācīties cits no cita – Āfrikā var mācīties no Āzijas, Āzijā no Dānijas vai Kanādas un tā tālāk," stāsta eksperte un atzīst – Latvijai plūdi var sagādāt daudz problēmu. Te svarīga plānošana, kā nākotnē piemēroties šādai iespējamībai un atbilstošāk būvēt mājas un pilsētas, kādus pamatus mājām likt, kā konstruēt notekūdeņu un kanalizācijas sistēmas, cik plaši apzaļumot teritorijas. Ir jāspēj stratēģiski plānot apbūves teritorijas, bet iedzīvotājiem – arī mainīt ekspektācijas, izvēloties dzīvesvietu, savukārt valdībai –  paredzēt atbalstu plūdos cietušajiem.

Izvērtējot citu valstu pieredzi, Zinta Zommers kā piemēru min Dāniju, no kuras Latvija var mācīties saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī Austriju, kur valdība būvē augstas energoefektivitātes mājas, kādās ziemā faktiski nav siltuma zudumu un kas ļoti uzlabo trūcīgu cilvēku dzīves apstākļus.

Kopš eksperte sākusi strādāt klimata pārmaiņu izpētes jomā, viņa sākusi mazāk uzturā lietot gaļu – apzinoties iespaidīgo SEG emisiju apjomu, ko izraisa liellopu audzēšanas metodes. Viņa atklāj arī citus zinātnieku izpētītus atzinumus par klimata pārmaiņu sekām, viens no tiem saistāms ar pārtiku, kurai paredzama mazāka enerģētiskā vērtība: "Mūsu ēdiens vairs nebūs tik barojošs. Kanādā cilvēki arī saka – ziemas būs īsākas, vasaras garākas un varbūt mums tas patiks. Mazliet ilgāk varēsim audzēt zemenes. Tomēr, lai arī veģetācijas periods būs garāks, iegūtā raža būs vitamīniem trūcīgāka. Tā būs problēma. Arī Latvijā ziemā neatbilstošu klimata apstākļu dēļ, iespējams, nevarēs vairs izaudzēt rudzus, kas nepieciešami rupjmaizei. Taču rupjmaize ir daļa no mūsu identitātes! Mēs Eiropā raizējamies par cilvēku migrāciju, bet, ja Āfrikā lietus līst neierasti maz, tad lauksaimnieki vairs nevar audzēt savas tradicionālās kultūras un nav citu alternatīvu, – cilvēki no Āfrikas brauks uz Eiropu, iespējams, arī uz Latviju, meklēs labāku dzīvi. Tāpēc šodien mums visiem jādomā, kā dot izvēles iespējas un izvēlēties tādu dzīvi, kādu gribam nākamajos 100 gados."

Zommers arī piebilst: "Ir jādomā, kā pielāgoties klimata pārmaiņām, un jādzīvo gudrāk. Jādomā, kā būvējam māju, kā lietojam automašīnas, kādu pārtiku iekļaujam uzturā un kādus energoresursus izmantojam. Tās ir katra paša izdarītas izvēles, taču arī ikvienas valsts valdībai jāiegulda līdzekļi, jāpiešķir subsīdijas un jāsniedz atbalsts, lai cilvēkiem rastos vairāk izvēles iespēju. Taču mums tās ir jāpieprasa."

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.