Nupat LVĢMC pabeidzis darbu pie apjomīga pētījuma, veicot vēsturisko klimatisko datu analīzi un nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju izstrādi Latvijai. Pētījums veikts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas Nacionālā klimata politika projekta ietvaros par priekšlikumu izstrādi Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņu nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu.
Izmaiņas skars visas jomas
"Šāda apjoma pētījums veikts pirmo reizi Latvijā, šo izaicinājumu pieņēmām 2015. gadā, un, jāatzīst, sākotnēji daudz kas šķita vienkāršāk," saka Vīksna un skaidro: "Projekta pirmajā daļā padziļināti analizējām, kā klimats mainījies pēdējos 50 gados - laika posmā no 1961. līdz 2010. gadam. Pamatā pētījām, kā mainījies temperatūras, nokrišņu un vēja režīms Latvijā. Izmantojot šos trīs meteoroloģiskos parametrus, analizējām arī dažādus ekstrēmus un indeksus. Kopumā izmantojām 48 indeksus, kas raksturo izmaiņu un ekstrēmu dinamiku jeb to, kā Latvijā mainījies klimats."
Klimats jeb laika apstākļu raksturojums ilglaicīgā laika periodā ir ļoti nozīmīgs faktors daudzās tautsaimniecības nozarēs, kas tiešā vai pastarpinātā veidā ir atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem. Ņemot vērā globālās klimata pārmaiņas, kas vērojamas visā Eiropā, īpaši būtiski ir novērtēt dažādu meteoroloģisko parametru ilgtermiņa izmaiņas arī Latvijā, analizējot gan šo izmaiņu dinamiku laikā, gan teritoriālo izplatību.
"Neviens vairs nešaubās, ka klimata pārmaiņas notiek. Antropogēnajai slodzei viennozīmīgi ir lielākā ietekme, tomēr arī pati daba mainās. Ja raugāmies uz šiem procesiem globāli, krasākās izmaiņas notikušas tieši pēdējos četrdesmit piecdesmit gados - galvenokārt saistībā ar siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju atmosfērā," skaidro Vīksna.
Veicot Latvijas vēsturisko, klimatisko datu analīzi, LVĢMC izmantoja meteoroloģiskā monitoringa tīkla ilggadīgos novērojumus. "Mūsu datubāzē ir ļoti seni novērojumi, veikti jau no XX gadsimta sākuma, bet Rīgai ir vēl vecāki dati. Latvijas Hidrometeoroloģijas dienestam ir ļoti sena vēsture," atklāj Vīksna un turpina: "Meteorologu iegūtie dati jau vēsturiski bijuši nepieciešami daudzās tautsaimniecības nozarēs, ne tikai lauksaimniecībā. Lai gan mūsdienās daudz laika pavadām birojos, tagad tie ir vēl aktuālāki, jo klimata izmaiņas ietekmē pilnīgi visu, tajā skaitā cilvēku veselību, civilās aizsardzības jomu - ja runājam par plūdu novēršanu. Arī enerģētiku, kā arī plānošanas pasākumus būvniecībā. Jau tagad skaidrs, ka tuvākajā nākotnē mājas būs jāprojektē citādi. Izmaiņas skars gan atsevišķas jomas, gan sabiedrību kopumā," norāda LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs.
Slēpes labāk nomāt
Pētījuma gaitā iegūtie rezultāti meteorologiem parādījuši vairākas tendences, piemēram, gaisa temperatūras paaugstināšanos Latvijā pēdējos 50 gados, kas īpaši strauji noris ziemā un pavasarī. Arī veģetācijas perioda garumā vērojamas izmaiņas – tai labvēlīgais laika periods gada laikā pakāpeniski kļūst garāks.
Iegūtie pētījuma rezultāti liecina, ka būtiski ir mainījies nokrišņu raksturs – kopumā stabili palielinājies. Arvien biežāk tiek novēroti stipri un ļoti stipri nokrišņi, un ir palielinājies maksimālais vienas diennakts un maksimālais piecu diennakšu nokrišņu daudzums – to meteorologi uzskata par indikatoru biežākiem lietusgāžu izraisītiem lokāliem plūdiem nākotnē. Tiesa, piemēram, 1982. gadā ir bijis ļoti mazs nokrišņu daudzums. 1961.–1990. gada ilggadīgā klimatiskā norma bija aptuveni 750 milimetru gadā, bet togad nolijuši tikai 394 milimetri. "Klimats arvien ir mainījies, bet tas nenotiek lineāri. Ar klimata pārmaiņām jāsaprot tas, ka pārmaiņas notiek pakāpeniski. Viens gads var būt sausāks, pārējie būs mitrāki. Tas neizslēdz, ka būs gan karsti, gan auksti gadi. Sniegs vēl būs, aukstas ziemas vēl būs, taču tās piedzīvosim retāk, jo kopumā kļūs aizvien siltāk," paskaidro Vīksna.
Tāpat pētnieki secinājuši, ka laika gaitā palielinājies vasaras dienu skaits, kad maksimālā gaisa temperatūra sasniedz vismaz plus 25 grādus. Piemēram, 2002. gadā Latvijā vidēji bijušas 38,7 vasaras dienas, bet Rīgā vasaras dienu skaits sasniedzis pat 60. Pētījuma autori lēš, ka ar katru nākamo 30 gadu periodu vasaras dienu skaits pieaugs un to pieauguma tendences kļūs tikai izteiktākas.
Savukārt sala dienu skaits Rīgā, kad maksimālā gaisa temperatūra dienā nepārsniedz 0 grādu, pētījuma tabulās acīmredzami sarūk, lai gan arī 1989. gadā Rīgā fiksēts ļoti mazs sala dienu skaits – tikai 57 dienas. Salīdzinājumam - pēdējos gados tiek reģistrēts ap 110-120 sala dienu gadā. Taču, piemēram, Liepājā sals un sniegs ziemas periodā kļūst aizvien lielāks deficīts. Kā pajoko Vīksna, Kurzemes piekrastē dzīvojošajiem cilvēkiem slēpes turpmāk ekonomiskāk būtu nomāt, nevis pirkt.
Pētījumā tikuši analizēti arī citi specifiski klimata pārmaiņu parametri, tādi kā tropisko nakšu skaits, dienu skaits bez atkušņa, arī sarežģītāki statistiski lielumi.
Piedāvās interaktīvu rīku
Šāda padziļināta vēsturisko datu analīze ir svarīga, lai aptvertu līdzšinējo klimata izmaiņu apmērus, raksturu un dinamiku. Ilgtermiņā šie dati palīdzēs pilnvērtīgāk adaptēties gaidāmajām klimata pārmaiņām.
"Iegūtie rezultāti ļaus novērtēt līdzšinējās klimata izmaiņas kontekstā ar nākotnes klimata izmaiņām, kas kalpos par atbalsta rīku, izvērtējot un izstrādājot priekšlikumus nepieciešamo pielāgošanās pasākumu nodrošināšanai dažādās tautsaimniecības jomās,» uzsver meteoroloģijas eksperts un stāsta, ka drīzumā sabiedrībai tiks piedāvāts interaktīvs klimata pārmaiņu rīks, kurā būs iespējams sekot līdzi klimata pārmaiņām pagātnē, kā arī iepazīties ar prognozētajiem klimata scenārijiem tuvākā un tālākā nākotnē.
"Kopumā vērtējot, jārēķinās, ka turpmāk XXI gadsimta laikā gaisa temperatūra paaugstināsies un nokrišņu daudzums palielināsies. Ziemas kļūs siltākas, mitrākas, turklāt arī mākoņainākas – tātad tumšākas. Stabila sniega sega kļūs retāka parādība. Visticamāk, laiks būs nepastāvīgāks, biežāk to ietekmēs ciklonu darbība," stāsta Vīksna un turpina: "Vēja vidējam ātrumam – pēc mūsu datiem – gan ir tendence samazināties. Piemēram, Liepājā vidēji tie ir trīs līdz seši metri sekundē, tas ir lēns līdz mērens vējš, bet ir būtiska atšķirība starp vidējo vēja ātrumu un brāzmām. Ja vidējam ātrumam ir tendence samazināties, tas nenozīmē, ka samazināsies brāzmas. Visticamāk, gluži pretēji. Ņemot vērā, ka vidējā gaisa temperatūra kļūs augstāka – sevišķi ziemas periodā, aktīvāki varētu kļūt cikloni, kas veidojas pie Islandes Atlantijas okeānā un līdz ar rietumu plūsmu nonāk līdz mūsu reģionam."
Meteorologi lēš, ka ziemā varētu kļūt vairāk vētrainu dienu, savukārt vasarā – tām kļūstot mitrākām un karstākām – varētu kļūt intensīvāki pērkona negaisi ar stiprām lietusgāzēm, stiprām brāzmām. "Tā kā pērkona negaisi ir lokāls process, analizējām, ka biežāki varētu būt arī lietusgāžu izraisīti lokāli plūdi, tādi kā Centrāleiropas reģionos," brīdina meteorologs. Citā veiktajā pētījumā LVĢMC speciālisti noskaidrojuši, ka, klimatam mainoties, arī Latvijā pērkona negaisu gadījumu skaits ar stiprām vēja brāzmām un stipriem nokrišņiem jau pakāpeniski palielinās. "Prognozējam, ka pieaugs ekstrēmu parādību skaits," piebilst LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs.
Jauna pieredze
Turpmāk šī apjomīgā projekta izstrādes gaitā tiks modelēti nākotnes klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai līdz pat 2100. gadam. Šis pētījums tika veikts, balstoties uz jaunākajiem Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupas (IPCC) skaitlisko modeļu centrā izstrādātajiem ziņojumiem, kas attiecas uz siltumnīcefektu izraisošo gāzu koncentrācijas izmaiņu scenārijiem. "Mums bija jāizvēlas tādi modeļi, kas jau līdz šim esošo klimatu prognozējuši labi. Izvēlējāmies modeļus, kas reprezentē Skandināvijas, Ziemeļeiropas klimatu, un, veidojot nākotnes klimata scenāriju modelēšanu, sadarbojāmies ar Somijas Meteoroloģijas institūtu. Mums tā bija jauna un nozīmīga pieredze, ko mums nodeva, lai mēs paši to varētu veikt arī nākotnē," atzīst Vīksna.
Latvijā klimata pārmaiņu pielāgošanās monitoringa sistēmas koncepcijas izstrāde notiks sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un vairāku nozaru ekspertiem, kuri pārstāv būvniecību un infrastruktūras plānošanu, lauksaimniecību un mežsaimniecību, civilo aizsardzību un ārkārtas palīdzības plānošanu, tāpat ainavu plānošanu un tūrismu, ekosistēmu pakalpojumus, kā arī veselības un labklājības nozares.
"Klimata pārmaiņas nav mīts. Klimats mainās, turklāt strauji. Tāpēc ar steigu jācenšas šos iegūtos secinājumus integrēt likumdošanā dažādās tautsaimniecības jomās. Latvijai tīri politiski ir jāsaprot, kā adaptēties, mainoties klimatam. Tikai viens piemērs – ir jāmaina būvnormatīvi, jo mēs nedrīkstam turpināt celt mājas, pamatojoties uz klimatiskajiem datiem, kas bija aktuāli pirms 30 gadiem. Jārēķinās, ka kļūs siltāks un mitrāks. Piemēram, Skandināvijā viens no svarīgākajiem ir tieši pelējuma indekss, ar ko rēķinās būvniecībā, un tas jāņem vērā arī mums. Tāpat jāveic pārmaiņas veselības aprūpē, jo cilvēks nevar evolucionēt tik ātri, lai strauji pielāgotu savu organismu klimata pārmaiņām. Preventīvie pasākumi jāveic jau laikus, jo bezdarbības sekas dārgi maksās. Ja ne mums, tad nākamajām paaudzēm," uzskata LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs Vīksna.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
VVZ