Laika ziņas
Šodien
Migla

Senā Latgales muiža pārtop par dabas tūrisma objektu

Rāznas Nacionālā parka teritorijā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, ir kāda pārvērtības piedzīvojusi kultūrvēsturiska vieta – 2010. gadā ar Dagdas novada pašvaldības atbalstu te sākts atjaunot XIX gadsimtā celto Jaundomes muižu (jāiebilst, ka senāk Jaundomi saukuši par Novomisļu un arī tagad vietējie iedzīvotāji lieto šo nosaukumu). 2013. gadā, sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Rēzeknes Augstskolu, te izveidots arī Vides izglītības centrs. Tiesa, darāmā vēl daudz, taču senās muižas komplekss, kura centrālā ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, atdzimst un tam ir perspektīva tapt par ievērojamu tūrisma objektu.

Pagasta patrioti


Rāznas Nacionālais parks izveidots, lai saglabātu dabas vērtības un Latgalei raksturīgo kultūrainavisko vidi plašā teritorijā.

Tiem, kuri orientēti atklāt jaunākās Latvijā izveidotās dabas takas, jāņem vērā, ka šoruden Jaundomes muižas teritorijā izbūvēta nepilnu kilometru gara dabas taka līdz Ežezeram ar pieturu pie alus brūža. No gadsimtus pārdzīvojušā, kādreiz iespaidīgā brūža saglabājies vien sienas fragments, kas ļauj apjaust tā sākotnējos apmērus – bijis kādus desmit metrus plats un 30 metrus garš. Ejot tālāk, pa ceļam var iepazīties ar bebru mītnēm un to "sadzīves risinājumiem", bet pašā Ežezera krastā tagad ir pieejama labiekārtota apmetnes vieta.

Ežezers ir salām bagātākais ezers Latvijā un pat visā Baltijā. Šai ūdenstilpē ar spoguļa laukuma platību 987,9 hektāri fiksētas 36 salas – to kopējā platība ir 77,6 ha, bet, kā stāsta Ezernieku pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Andžāns, viņa jaunībā salu bijis vairāk – 74. Tomēr precīzi salu skaitu īsti noteikt neesot iespējams. Ežezera salas klātas galvenokārt ar platlapu koku mežiem, bet sastopami arī egļu meži. Andžāns ir Jaundomes muižas atjaunošanas ieceres autors, un kopā ar viņu darbojas Vides izglītības centra vadītāja Līga Vaivode. "Esam Ezernieku pagasta patrioti," viņa apliecina.


Viss bija aizaudzis

Andžāns un Vaivode mūs sagaida pie iespaidīgajiem, no sarkaniem ķieģeļiem mūrētajiem Jaundomes muižas vārtiem. "Kad sākām atjaunot muižu, tās galveno balto ēku no vārtiem redzēt nevarēja, viss bija aizaudzis. Divus gadus centāmies savest kārtībā apkārtni," stāstu par atjaunošanas darbiem sāk Jānis. Līga turpina: "Jaundomes muižā, kurai piederēja aptuveni tūkstoš hektāru zemes, XIX gadsimtā saimniekoja vācu muižnieks Augusts Vilhelms Ferdinants Keislers, kurš šo īpašumu 1897. gadā iegādājās kā dāvanu sievai. Te bija dzirnavas, tālāk pa ceļam uz ezeru – alus brūzis. Tas bija pamatīgs īpašums." Taču ziņas par Keisleriem esot trūcīgas. Pēc Pirmā pasaules kara muižas īpašumus sadalījuši zemniekiem, pašai muižai palikuši vien 57 hektāri, taču muižnieku dzimtas pārstāvji te palikuši dzīvot līdz Otrā pasaules kara priekšvakaram, kad bijuši izvēles priekšā – palikt Latvijā vai aizbraukt. Keisleri aizbraukuši, un viņu pēcteči pašlaik dzīvo Vācijā. Līga stāsta: "Keisleru dzimtas pēctecim ir 86 gadi. Pirms četriem gadiem viņš bija atbraucis un jutās patīkami pārsteigts, ka muiža tiek atjaunota."

Padomju okupācijas laikos muižā vispirms bijusi pamatskola, tad palīgskola. XX gadsimta sešdesmitajos gados, kad skola no muižas ēkas aizgājusi, muižas kompleksā izveidoti dzīvokļi kolhozniekiem. "Tad ēka bija galīgi nolaista, par to neviens nerūpējās, un vide te bija nepievilcīga. No vecā staļļa, kur tagad ir Vides izglītības centrs, bija palikuši vien sienas fragmenti. Pirms desmit gadiem, kad sāku strādāt Ezernieku pagasta pārvaldē, atbraucu uz šejieni, paskatījos, un šķita – varētu būt tik skaista vieta, tikai vajadzētu savest kārtībā. Uzskatu, ka novadā ir jābūt sakoptai vietai, kur ir patīkami atbraukt un kur ir ko redzēt ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī iebraucējiem. Mūsu daba ir ļoti skaista," uzsver Jānis. Ar toreizējo Dagdas novada pašvaldības vadītāju Viktoru Stikutu nolēmuši sākt atjaunošanas darbus. Ap Ezerniekiem un Dagdu nav citu muižu, ko gaismā celt. "Mūsu objekta atjaunošanai labvēlīgu atbalstu pauduši visi šo laiku pašvaldības vadītāji un pārstāvji, par to viņiem jāpateicas," saka Līga un piebilst: "Arī Dabas aizsardzības pārvalde mūs atbalsta, citādi dabas takas izveide nebūtu iespējama."


Gribam, lai uzplaukst

Dodamies uz jaunizveidoto dabas taku, pa ceļam apskatām dīķi ar lapeni, bet Jānis pastāsta par senos laikos te funkcionējušo ledus pagrabu: "No dīķa ledus pagrabā ietecēja ūdens, tad to aizsprostoja, ūdens sasala, un tā  uzglabāja zivis. Tas darbojās kā ledusskapis. Pavasarī, kad ledus atkusa, citas slūžas atvēra vaļā – ūdens aiztecēja. Dīķa līmenis te ir augstāks par pagrabu." Ideja asprātīga. Tagad dambis ir atjaunots. Plānos ir izbūvēt arī nelielu tiltiņu. Kāzinieki šo vietu jau iecienījuši – gan svinībām, gan fotosesijām. 

Ideja par dabas takas izveidi pieder Rēzeknes Augstskolas cilvēkiem. "Mums ir laba sadarbība, tā nes labus augļus. Rēzeknes Augstskola studentus uz šejieni sūta praksē, un jauniešiem ir daudz radošu ideju. Es pati šeit biju praksē," studiju gadus Rēzeknes Augstskolā tūrisma specialitātē atceras Līga. Vislielāko prieku dabas taka sagādājot bērniem, kuri uz šejieni atbrauc ekskursijās, bet tālākie viesi šovasar bijuši no Meksikas, nupat viesojušies cilvēki no Zviedrijas. "Meksikas viesi te nakšņoja, brauca ar laivām, izstaigāja mežu un teica, ka tas esot bijis īsts piedzīvojums. Zviedri jautāja, vai grasāmies atjaunot alus brūzi," smej Līga. 

Ezernieku pagastā ir 730 iedzīvotāju. Jānis atceras: "Kad sākām teritorijas sakopšanu, vietējie bija skeptiski – mūsu pusē jau nekad nekā laba nebūs. Bet tagad ir gandarīti, šeit ved arī savus ciemiņus." Staigājot pa teritoriju, Jānis norāda – lūk, tas pa labi ir Keisleru dzimtas mežs, saimnieki esot laipni atļāvuši savā īpašumā uz meža robežas veidot šo taku. Savukārt savu lauksaimniecības zemi viņi iznomā vietējiem zemniekiem. Otrā pusē gan slejas latvāņu audze – Jānis uzskata, ka indīgā auga izskaušanai nepieciešama vienlaicīga visu zemes īpašnieku sadarbība, citādi individuālām apkarošanas akcijām esot maz efekta. Muižas teritorijā ar latvāņiem cīnās ar pļaušanu vairākkārt gada laikā, taču panākumu neesot. Te būtu nepieciešams speciālista padoms.

Šķiet pārsteidzoši, ka pierobežā cilvēkiem pieticis uzņēmības un entuziasma attīstīt tik vērienīgu dabas tūrisma projektu, mērķējot uz lielas auditorijas piesaisti. Līga pamato: "Šī ir mūsu dzimtā puse, un gribam to attīstīt. Šī ir vieta, kurā dzīvojam, un mēs gribam, lai tā uzplaukst."

Līga stāsta par sēņu dienām, ko rīkojuši sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, – ar mikoloģi gājuši mežā un kopā ar viesiem salasījuši divus simtus dažādu sēņu sugu! Katru vasaru jūlija pirmajā sestdienā notiek Jaundomes svētki. Līga stāsta: "Parasti daudz cilvēku sabrauc. Ir koncerts, zaļumballe. Divos lielos katlos ugunskurā vārām zivju zupu no vietējā ezerā noķertiem plaužiem." Te notiek arī makšķerēšanas pasākumi, un Līga ar muižas saimniecēm brauc viesus barot ar zivju zupu. Arī putnu vērošana ar binokļiem iespējama gida pavadībā, var izbraukt ar laivu – starp citu, zinot maršrutu, var aizairēt ne tikai līdz Ezerniekiem un Andzeļiem, bet pat līdz Daugavai!

Šovasar pie Jaundomes muižas rīkotie tradicionālie Dagdas novada pļaušanas svētki sagadījušies vienā laikā ar Rāznas Nacionālā parka ceļotāju dienām. Visiem bijis interesanti, un tas vien liecina, ka muižas un Vides izglītības centra attīstībai ir perspektīva. 


Turas uz entuziasma

Jaundomes muižas Vides izglītības centrā izveidotajā ekspozīciju zālē var iepazīties ar vienu no lielākajām saldūdens zivju mulāžu kolekcijām Latvijā, apskatīt putnu izbāžņus un citus eksponātus, noskatīties īsfilmu Ežezers, piedalīties izglītojošās spēlēs bērniem un pieaugušajiem. Mēs izmēģinām interaktīvo materiālu par zivīm – aizraujoši ir vērot, kā attīstās viens sīks zivtiņas ikrs, bet pēc tam Līga izstāsta, kā pēc zvīņām var noteikt zivs vecumu. 

Iepazīstamies ar vietējo amatnieku izstrādājumiem – interesanta dizaina dzeramā ūdens pudeles, no latvāņiem tapuši penāļi, niedru pludiņi, ko izgatavo Jānis Kupra tepat netālu, Kaunatas Rogā, krājkasītes, medus, tējas. Otrajā stāvā ir redzes invalīdes Tamāras Dorofejevas izšūto gleznu izstāde – šī kundze pērn saņēmusi titulu Dagdas novada gada cilvēks. 

Vides izglītības centrā ir iespēja nomāt telpas un aprīkojumu konferencēm un saviesīgu pasākumu organizēšanai. Cilvēki šo iespēju izmanto – jo īpaši, ja alternatīva ir tikai apkārt esošie kultūras nami. Tos, kas šo vietu izvēlējušies atpūtai pie dabas vai darbam citādā vidē, saimnieces cienā ar Muižkunga zivju zupu – vārītu uz ugunskura! Arī mums paveicas to nogaršot, bet vēl lielāks našķis izrādās turpat ugunskurā uz oglēm cepti Muižkunga kruasāni. Ugunskurā kvēlo ogles, ir milzīgi koka iesmi teju cilvēka augumā – tepat mežā atrasti, ir bumbiņās saviļāta kārtainā mīkla, ko jāpamanās aptīt ar iesma galu – mazliet veiklības tomēr šim procesam vajag. Un tad tikai pacietību, kamēr uz kvēlojošajām oglēm mīklas izstrādājums kļūs zeltaini brūns. Ar zāļu tēju un ievārījumu garšo lieliski!

"Mums ideju ir daudz. Esmu laimīga, ka varu strādāt šādā vietā," apliecina Līga. Jānis bilst, ka vēl vajadzētu sakārtot avota vietu un ir milzums daudz citu darbu. Vēlāk Līga parāda, kā izveidojuši malkas šķūni. Jānis prāto, ka pie ezera vajadzētu arī kempingu iekārtot. XX gadsimta otrajā pusē populārais Ezernieku atpūtas komplekss esot privatizēts, taču tajā nekādas aktivitātes diemžēl vairs nenotiek. 

Jānis uzskata, ka pienāks brīdis, kad muižas ēku varēs pilnībā atjaunot. Uz jautājumu, kā ir ar sponsoru piesaisti, viņš atbild: "Grūti. Daudzi uzskata, ka Latgalē tas nav tik svarīgi, un visi uzreiz grib finansiālu atdevi, bet pie mums viss turas uz entuziasma. Rāznas Nacionālajā parkā vajadzētu attīstīt infrastruktūru arī ēdināšanas jomā. Mūsu pusē diemžēl nav vietas, kur pusdienot. Vajadzētu sadarboties ar uzņēmējiem un veidot kempingus, kur cilvēkiem atpūsties no pilsētas burzmas. Ezernieku pusē ir daudz skaistu vietu. Cerams, ka dabas taka palielinās viesu skaitu."


Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.​

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena