Atkāpjas abi krasti
«Pašvaldībai ir atvērta specifiska atbalsta mērķa aktivitāte, lai novērstu plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētas teritorijās. Jūrmala ir viena no Latvijas pilsētām, kurai tagad ir pieejams ERAF finansējums 3 230 000 eiro apjomā,» stāsta Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Jekaterina Milberga. Projekta iesniegumu plānots pieteikt nākamā gada oktobrī. «Pašlaik strādājam pie tehniskā projekta izstrādes,» paskaidro Milberga.
Jūrmalai jau ir pieredze Lielupes kreisā krasta nostiprināšanā – šī gadsimta sākumā ticis realizēts hidrobūves projekts Druvciemā, blakus Slokas ielai. Taču upe turpina iekarot pilsētas krastus citviet mestajos līkumos – Majoros un Dzintaros, posmā no Rīgas ielas līdz Varkaļu ielai. Lielā projekta mērķis ir izveidot jauno hidrobūvi, lai nodrošinātu pilsētvides infrastruktūras un sauszemes daļas aizsardzību.
Raksturojot Jūrmalas specifiku, Artemjevs norāda, ka pilsēta ir blīvi apdzīvota starp diviem krastiem – Rīgas jūras līci un Lielupi. Abi šie ūdeņi – globālu vai lokālu apstākļu ietekmē – rada ietekmi uz pilsētu. Pilsētas teritoriālajā plānojumā ir veikts plūdu risku izvērtējums, tas tiek aktivizēts atbilstoši notiekošajiem procesiem dabā. «Manuprāt, lielākās problēmas varētu būt saistītas ar klimata izmaiņām, ar jūras un upes iedarbību uz krastiem un krastu atkāpšanos. Sadarbojoties ar Latvijas Universitātes zinātniekiem, ir veikti pētījumi par vētru spēka postošo iedarbību uz Jūrmalas jūras krasta sauszemi. Jūrmalā krasta atkāpšanās uz iekšzemi nav iespējama bezgalīgi, jo te tiek apdraudēta apbūve un inženierkomunikācijas. Mums ir jāatrod nevis veids, kā cīnīties ar dabu – jo ar dabu cīnīties nevar –, bet veids, kā pastāvēt šajā klimata pārmaiņu procesā,» skaidro Artemjevs.
Daži risinājumi jūras krasta saglabāšanai jau tiek realizēti. Trīs gadus pēc kārtas Kaugurciemā un šogad arī Majoru pludmalē notiek smilšu uzbēršana, proti, pludmales «piebarošana» ar tai raksturīgo smilšu materiālu, kurš iegūts Jūrmalas ostas ikgadējo padziļināšanas darbu laikā. Tāpat vairākus gadus tiek stādīti kārkli, un nākamgad plānots veidot kārklu pinumu žogus krasta erozijas visvairāk skartajā vietā – Kauguru pludmalē.
Pilsētas riska zona
Jūrmalas pilsētai ir divi klimata pārmaiņu izraisīti riski – viens, kas saistīts ar vēju uzplūdiem no jūras, kad pie noteikta virziena vējš Rīgas jūras līča ūdeni sadzen Lielupes grīvā, upē paceļot ūdens līmeni un izraisot applūšanas risku apdzīvotajos pilsētas krastos. Otrs saistīts ar pavasara paliem, kad rodas plūdu draudi Lielupes baseina teritorijā. Palu laikā upe ar ledu, sanesumiem un straumi jūtami iedarbojas uz krasta teritorijām.
Jūrmalas pilsētas centrā krasta erozijas riskam pašlaik pakļauts ir nedaudz vairāk par kilometru garš, blīvi apdzīvots posms no Majoriem līdz Dzintariem, tas ir pats pilsētas centrs. «Dabā te jau ilglaicīgi novērojama upes iedarbība uz krastu. Gadu gaitā zemju privātīpašnieki dažādos veidos mēģinājuši aizsargāt savus īpašumus, piemēram, krastā izber no dārza savākto nevajadzīgo zaļo masu un cer, ka vasarā krasts apaugs ar zāli. Taču tas nav efektīvs paņēmiens. Bez saskaņošanas ar pašvaldību tiek izmantoti arī citi nelikumīgi paņēmieni, tādi kā būvgružu izbēršana krastā. Tāpēc šī teritorija Jūrmalā tika definēta kā riska zona,» stāsta Artemjevs.
Daba robežas neredz – upes labajā pusē pretī Majoriem un Dzintariem straume ar savu spiedienu līdzīgus procesus nerada, savukārt kreiso krastu izrobojusi, veidojot mazus līcīšus. Nezinātājam var šķist pat romantiski – teju katrai privātteritorijai ir savs mazs līcītis, kur peldēties un izbraukt ar laivu. «Taču tas ir tikai laika jautājums, kad konkrēti objekti tiks pakļauti pilnīgam noskalošanas riskam,» piebilst Vides nodaļas vadītājs.
Jūrmalas šaurākā daļa – vien aptuveni 300 metru plata zemes strēle starp jūru un upi – atrodas Dubultos. Jau pagājušā gadsimta vidū te, posmā no Klints ielas līdz Rīgas ielai, Lielupe tika nostiprināta, noteiktā attālumā izveidojot betona molus jeb traversus, savukārt slīpi ūdens malā – betonētas plāksnes. «Šis vēsturiskais stiprinājums pierāda krasta nostiprināšanas nepieciešamību. Te krasts nav mainījis savu robežu, automātiski pasargājot arī dzelzceļa līniju. Ja šī stiprinājuma nebūtu, upei būtu salīdzinoši «vienkārši» pārraut šauro zemes strēli, līdzīgi kā tas notika trīs gadsimtus atpakaļ pie esošās Lielupes grīvas, kad, meklējot jaunu ceļu uz jūru, upe pārrāva sauszemes posmu pie Buļļupes un sadalīja ciemu divās daļās,» norāda Artemjevs.
Savukārt Druvciemā kā labākais risinājums blakus Slokas ielai esošā upes krasta stiprināšanai tika izvēlēti gabioni – akmeņi tika ievietoti speciālos metāla stiepļu pinumos un novietoti cits virs cita krasta malā līdzīgi kā lego klucīši. Krasta daļā, kur pastāvēja lielāka noskalošanas ietekme, tika izmantota metāla rievsiena. Vienlaikus tika izveidota arī rekreācijas zona, kuru iecienījuši jūrmalnieki – te var atpūsties, makšķerēt, pabūt pie dabas. Šis ir bijis efektīvs un pareizi izvēlēts risinājums, jo krasta noskalošanu līdz ar šīs hidrobūves izveidi upe nav pārnesusi uz citu krasta teritoriju – savu viedokli pauž Artemjevs. Tāpēc ir tik svarīgi rast pareizos risinājumus jau tehniskā projekta izstrādē, pie kā šobrīd tiek strādāts. «Pagaidām mūsu zināšanas par to, kāds ir efektīvākais risinājums Majoru posmam, ir teorētiskas. Vispirms sāksim izstrādāt hidroloģisko modeli un tad būvprojektu. Ceram, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2020. gada septembrim,» piebilst Milberga.
Jūrmalnieku sabiedrībā upes radītie plūdu draudi gan pagaidām tiek vērtēti kā minimāli, tomēr speciālisti lēš, ka, noteiktos apstākļos ūdens līmenim paaugstinoties, tāda iespēja ir, tāpēc, piemēram, līdz ar Gaujas lejteci Carnikavā un Ogri, valsts apstiprinātā plūdu novēršanas plāna ietvaros ietilpst arī Jūrmala.
Pamats uz smiltīm
Pēdējās spēcīgās – 2005. un 2007. gada – vētras atstājušas milzīgu ietekmi uz pilsētas pludmales krasta līniju – toreiz kārklu stādījumi tika noskaloti gandrīz pilnībā, un pašvaldībai nācās veikt pludmales atjaunošanas darbus visā krasta līnijas garumā. «Bargas ziemas un to ietekmē izveidojušies ledus krāvumi pie krasta, tāpat arī ledus sega Rīgas jūras līcī līdz šim kalpojuši kā aizsargbarjera, kas palīdzējusi saglabāt kūrortpilsētas dabas resursu – iecienīto balto smilšu pludmali,» norāda Artemjevs un turpina: «Jūrmalas pamats ir smiltis un kāpas. No vides viedokļa šo trauslo ekosistēmu vētras var ļoti viegli ietekmēt noskalojot. Parasti vētras piedzīvojam rudeņos, spēcīgās – ziemā. Mainās to atkārtošanās regularitāte un spēks, un tieši ledus aizsargkārta ir tā, kas vētrā var aizsargāt krasta līniju, jo vējš atduras pret kāpām, bet viļņi – pret ledu. Taču bargas ziemas un ledus vairs nav stabila vides parādība.»
No vienas puses, klimata pārmaiņas, paaugstinoties gaisa temperatūrai, var nedaudz pagarināt Jūrmalas kūrortsezonu, taču, no otras puses, – ziemā tās rada pilsētai būtiska resursa zaudēšanas risku. Neaizsalstošais Rīgas jūras līcis ir kā atvērtas durvis vētras iedarbībai uz krastu.
