Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 13. decembris
Veldze, Lūcija

Vides aizsardzība jāizvirza par globāla mēroga prioritāti

Oktobra beigās Baltijas valstu par vidi atbildīgie ministri parakstīja kopīgo Klimata deklarāciju, tā apliecinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virzību uz ilgtermiņa klimatneitralitāti – respektīvi, to, ka saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Septembrī Ņujorkā ASV notikušajā Klimata rīcības samitā valstis apņēmās palielināt ambīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un Parīzes nolīguma īstenošanā. Nolīgumā definēta virkne apņemšanos, tajā skaitā noturēt globālo sasilšanu zem divu grādu Celsija robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.

Taču vai Latvijas sabiedrībā valda pietiekama izpratne par klimata pārmaiņu riskiem – piemēram, saistībā ar nepieciešamību ierobežot temperatūras pieaugumu pusotra grāda pēc Celsija robežās? Ja zemeslodi salīdzinām ar cilvēka ķermeni, katram taču vajadzētu būt skaidrai izpratnei par fiziskajām sajūtām, kas piemeklē, ķermeņa temperatūrai paaugstinoties par diviem grādiem virs normālajiem 36,6 grādiem.

Klimata izmaiņas notiek, bet varbūt Latvijai tās var izrādīties izdevīgas, ja būs mazākas izmaksas par komunālajiem maksājumiem, pagarināsies veģetācijas periods un ilgāk varēs baudīt siltās sezonas priekus, – ar šādiem un līdzīgiem priekšstatiem sabiedrībā sastapies arī Pasaules Dabas fonda (PDF) direktors Jānis Rozītis, un viņš atzīst: "Tas ir ļoti tuvredzīgs skatījums."


Sākuma sākums

Mēs nevaram tuvredzīgi domāt tikai par individuāliem ieguvumiem īstermiņā, jo nevar precīzi paredzēt, kādi būs klimatiskie ekscesi un ko tie prasīs, piemēram, ja pēkšņi kādu reģionu piemeklēs izteikts sausums ilgākā periodā vai milzīgi nokrišņi īsā periodā. "Zaudējumi var būt daudz lielāki, var būt ietekme uz cilvēku veselību vai pat prasīt cilvēku dzīvības, var būt mājsaimniecībām nodarīti postījumi un ietekme uz īpašuma vērtību," norāda PDF direktors Jānis Rozītis.

Viņš skaidro: "Viens aspekts ir klimata pārmaiņu tiešā ietekme uz cilvēku un sabiedrības labklājību, taču pētnieki satraukušies arī par citu aspektu – klimata izmaiņu negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, kur būtiskākās izmaiņas prognozētas vēl pēc dažiem desmitiem gadu. Protams, mainoties klimatiskajiem apstākļiem, mainās arī dažādas ietekmes uz dabas resursu jomām, īpaši lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Tās saistāmas gan ar laika apstākļu īpatnībām, gan ar dažnedažādiem kaitēkļiem un slimībām, un tas var prasīt papildu izmaksas vai neparedzamas resursu izmaksas mežu un lauksaimniecības zemju īpašniekam. Mainoties klimatam, mums mainīsies kokaudžu sastāvs. Tas viss var nest konsekvences, kuras ne vienmēr līdz galam var nomodelēt."

Dendrofāgie kukaiņi jeb kaitēkļi, kuri barojas no dzīviem kokiem, arī pašlaik Latvijas mežos nav retums. Par galveno posta nesēju tiek atzīts egļu astoņzobu mizgrauzis, kurš eglēm nodara ap 80% visu bojājumu. Centrāleiropā veiktie pētījumi liecina, ka optimālā vairošanās temperatūra dendrofāgajiem kukaiņiem ir augstāka nekā to dabiskajiem ienaidniekiem – kukaiņiem, kuri no tiem barojas. Ja mūsu klimats kļūs siltāks, dendrofāgiem radīsies vēl labāki dzīves apstākļi. Tiek lēsts, ka pieaugs dendrofāgu aktivitāte, masveida savairošanās biežums un ietekmētās platības – laikrakstam Diena jau iepriekš ir norādījuši Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieki.

Runājot par nepieciešamību ierobežot temperatūras pieaugumu globālās sasilšanas kontekstā, Jānis Rozītis spriež – pašlaik tie ir politiski centieni, kas neatspoguļojas rīcībā un praksē. "Ja Latvijas iedzīvotājs domā, ka daudz ko darām šajā jomā un esam videi draudzīgi, tad tuvākajās desmitgadēs būs nepieciešamas stipras izmaiņas pašreizējās praksēs – piemēram, saistībā ar transportu, oglekļa dioksīda izmešu mazināšanu un fosilās enerģijas izmantošanas izslēgšanu vai samazināšanu. Ar to saskarsimies un pie tā, visticamāk, nonāksim jau tuvākajā nākotnē," uzskata Rozītis.

PDF pārstāvis norāda uz Ziemeļeiropas sabiedrību, kur vairs nelepojas ar aviotransporta pakalpojumu izmantošanu un biežo pārvietošanos starpvalstu līmenī darījumu mērķiem: "Futūristiski raugoties, droši vien tiks rasti citi videi draudzīgi risinājumi, kā sazināties un pārvietoties. Paradigmu maiņas būs, un sabiedrībā tām būs jābūt dažnedažādām, ietverot diētas, mājokļa iekārtojumu un transportu."

Bet no Ziemassvētku eglītes Latvijas iedzīvotājs taču negribētu atteikties?! "Vai egle būs nākotnes biznesa koks mežsaimniekiem, tas vēl ir nopietns jautājums. Te mēs nerunājam par tuvāko nākotni, bet par 50 un 70 gadu tālu nākotni," spriež Rozītis un turpina: "Latvijā cilvēki joprojām vairāk domā par savām sociāli ekonomiskajām rūpēm, cilvēki nedomā par vidi plašāk, nekā to redz un jūt, un noteikti maz domā globālā mērogā. Tas redzams diskusijās, atainojas aptaujās – cilvēkiem rūp atkritumu jautājums, gaisa un ūdens kvalitāte. Tā ir telpa, kurā dzīvojam. Gribam būt tīrā vidē, bet plašākā kontekstā šie jautājumi var vēl neatbilst tiem izaicinājumiem, kādi mums ir un būs vides jomā drošai dzīves telpai."


Apziņas spogulis

Politiķi ņem vērā starptautiskos nosacījumus, taču ne mazāk svarīga ir sabiedriskā doma. "Līdz šim Latvijā sabiedriskā doma nav akcentējusi vides aizsardzības prioritāti. Tāpēc politiskās partijas līdz nesenai pagātnei nevienā politiskajā programmā neievietoja neko nozīmīgu vides politikas jomā, izprotot, ka partiju programmas diemžēl ir spoguļattēls sabiedrības uzvedībai, nevis proaktīvai sabiedrības virzībai uz izmaiņām. Tikai pirms nesenākajām, 13. Saeimas vēlēšanām bija kādas apņemšanās un redzējumi saistībā ar klimatu un dabas jautājumiem. Jāpatur prātā, ka pilnīgi noteikti nepietiek ar to, ka es personīgi vai otrs cilvēks savā noslēgtā mājsaimniecībā veic kaut kādas iniciatīvas un dzīvo videi draudzīgi. Ne globāli un pat ne Latvijas teritorijā tas vēl neko nemainīs. Ļoti svarīga ir politiskā vide, tālāk jau tiesiskā regulējuma atbalsts, uzņēmēju reakcijas un tas, kā es personīgi iesaistu vai iedvesmoju līdzcilvēkus vides iniciatīvās," saka Rozītis.

Tātad nozīmīgi, kā šī vēlme tiek pausta publiski plašākam sabiedrības lokam un kādas ir sociālās iniciatīvas. Sabiedrības pieprasījums skar arī biznesa vidi, kurā pašlaik notiek pāreja no klasiskās formas uz sociāli atbildīgāku uzņēmējdarbību. Rozītis novērojis, ka Latvijā uzņēmēji ir atsaucīgi dažām lielākām iniciatīvām, piemēram, Lielajai talkai vai Zemes stundai: "Taču šādas iniciatīvas tikai aktualizē konkrētu jautājumu, būtiski ir, kas notiek nākamajā dienā, piemēram, pēc Lielās talkas. Cik svarīgi un aktuāli ir aprites ekonomikas pamatprincipi pēc tam? Kāda ir labo ideju integrācija ikdienas biznesā? Talkai ir problēmas aktualizācijas funkcija. Ļoti svarīgi būtu, lai tie, kuri redz iniciatīvu nozīmi, rīkojas pārdomāti arī savās ikdienas jomās."

Starptautiski PDF sadarbībā ar ietekmīgām organizācijām un tālredzīgiem uzņēmumiem no visas pasaules ir izveidojuši globālu biznesa koalīciju Bizness dabai, aicinot visu nozaru pārstāvjus aktīvi iesaistīties kopējā rīcībā dabas atjaunošanai līdz 2030. gadam, kur paši uzņēmēji deklarē stingrākus ilgtspējas pasākumus savās biznesa praksēs un transformē globālo ekonomiku, nevis tikai seko starptautiskiem nosacījumiem vai vietējiem likumdošanas aktiem. 

"Klimata pētnieku starpvaldību ziņojuma starptautisko ekspertu diskusijās jau tiek nonākts pie tā, ka tādi sociāli jēdzieni kā kopienu robežas arvien vairāk sāk šķobīties klimata kontekstā. Es vairs nevaru paziņot, ka savā teritorijā, savā īpašumā darīšu tā, kā es gribu. Šie jautājumi saistībā ar klimatu – un blakus tam arī ar dabas daudzveidības izzušanu, šo problēmu sekas, ieskaitot cilvēku vajadzības pēc resursiem, – ir kļuvuši jau par plašākām publiskām rūpēm un sāk prevalēt pāri teritoriju vai īpašumu robežām. Iespējams, tas nozīmē arī vairāku simtu un tūkstošu gadu tradīciju maiņu. Un tam turpmāk var būt pilnīgi citas reakcijas, nekā pašlaik domājam," saka Rozītis.


Uzrunā biznesa sektoru

Līdztekus klasiskām formām kā nevalstiskās organizācijas strādā gan ar sabiedrības izglītošanas aktivitātēm, gan diskusijās ar lēmumu pieņēmējiem valdībā, pasaulē PDF ļoti daudz strādā ar uzņēmumiem, ar dažādiem biznesa sektoriem. "Tās ir diskusijas, kādā veidā biznesa sektoriem iespējams mainīties. Tās ir dažādas iniciatīvas, kopēju rekomendāciju izstrāde atsevišķos sektoros, uzņēmumu apņemšanās. Bieži vien tieši uzņēmēju rokās ir mūsu nākotnes veiksmes stāsts, jo ne vienmēr valdībām būs spēks pieņemt fundamentālas izmaiņas likumdošanas aktos. Valdības jau pieņem lēmumus, diskutējot ar dažādām interešu grupām. Itin bieži biznesa interešu grupas ir spēcīgākas par publisko interešu aizstāvjiem – viņi ir mobilizēti, finansiāli labi nodrošināti, ar labi veidotu komunikāciju un lobisma stratēģiju, spēcīgiem argumentiem, kas nereti pamatoti konkrētam biznesam "ērtos un izdevīgos" zinātniskos pētījumos. To mēs redzam ne tikai globāli, bet arī Latvijā. Ja nevalstiskās organizācijas spēj diskutēt ar biznesa sektoru un pakāpeniski mainīt tā redzējumu, tas ir viens no ceļiem, kā virzīties tālāk," organizācijas starptautiskās darbības virzienus ieskicē Rozītis un piebilst: "Savā 20 gadu pieredzē arī Latvijā esmu sastapies un sadarbojies ar daudziem uzņēmumiem no visdažādākajiem sektoriem un nezinu principā nevienu gadījumu, kad kāds uzņēmējs noliegtu vajadzību mainīties vides jomā, atšķirības ir vides speciālistu un uzņēmēju skatījumos par nepieciešamo izmaiņu ātrumu un dziļumu."

Latvijā PDF pašreizējā iniciatīva saistīta ar sabiedrības izpratnes veicināšanu par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju resursu patēriņu. Baltijas jūras un saldūdens programmas ietvaros PDF realizē kampaņu Lai jūra čum un mudž. Iesaistoties šajā kustībā, vairāki restorāni apņēmušies piedāvāt videi draudzīgus zivju un jūras velšu ēdienus, kā arī atteikties no Baltijas jūras mencu un Eiropas zušu patēriņa. Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām pasaulē, tās stāvokli ietekmē nozveja, lauksaimniecība, rūpniecība, kā arī neattīrīti notekūdeņi no mājsaimniecībām – norāda PDF. Pirmie restorāni, kas pievienojušies kustībai, ir Restorāns 3, trīs pavāru restorāns Tam labam būs augt, Buržujs un Kest.

"Mūsu jūras resursi nav neizsmeļami, bet ne vienmēr regulas un liegumi spēj kontrolēt zivju daudzveidību. Ja kāda no zivīm būs pieprasīta, zvejnieki atradīs veidu, kā to nozvejot, nedomājot par ilgtspējīgu zivju saglabāšanu," uzskata restorāna Buržujs šefpavārs Renārs Purmalis.

Viņa restorānā ēdienkartē uzsvars likts uz austerēm, pamatojot, ka tas ir viens no ilgtspējīgākajiem un veselīgākajiem jūras produktu olbaltumvielu avotiem. "Reti kurā Eiropas restorānā tiek piedāvātas astoņu veidu austeres kā pie mums," uzsver Purmalis. Austerēm nav nepieciešama papildu barības ražošana, jo tās ēd planktonu. Turklāt, augot savvaļā, tās veido austeru rifu, kas ir mājvieta desmitiem un simtiem citu jūras iemītnieku un aļģu. "Ja mums kā patērētājiem un sabiedriskā ēdināšanas sektora vadītājiem ir iespēja izvēlēties ilgtspējīgu produktu, tad tas ir jādara," saka šefpavārs.

Renārs studējis vides zinātnes Rīgas Tehniskajā universitātē. "Vides jautājumi būs aktuāli jau tuvākajā nākotnē," izvēli pamato šefpavārs. Bet darbu kādā no restorāniem viņš sācis kā trauku mazgātājs: "Viens no darba pienākumiem man bija mest ārā ēdienu. Sākumā to uztvēru sāpīgi, personīgi, emocionāli, bet pēc tam jau – kā savu darba uzdevumu. Man bija jānopelna maizei un jumtam virs galvas." Darbs restorānā jaunajam vīrietim šķitis aizraujošs, un "dzīve tā iekārtoja", ka viņš savu karjeru virzīja tieši restorānu biznesā. "Ēdienu iemācījos gatavot, vienkārši strādājot. Vai tam nepieciešams talants? Talants ir tikai pieci procenti no sasniegumiem, pārējais – darbs un centība. Es daru to, kas patīk," uzsver Buržuja šefpavārs. Vides jautājumu aspekts Renāram ir svarīgs kopš studiju laikiem: "Man patīk runāt par lietām, kurām jau rīt redzu risinājumu. Manuprāt, atbildīga zivju resursa patēriņa jomā būtu nepieciešamas noteiktas likumdošanas normas, lai arī veikalā par jūras produktiem būtu pieejama pilnīga informācija. Es savukārt uzticos ekokvalitātes sertifikātiem, gribu popularizēt labās prakses, darīt labos darbus."


Veikt atbildīgu izvēli

PDF sadarbībā ar Kantar TNS veica aptauju, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju zivju kategoriju iegādes kritēriji. Rezultāti liecina, ka visbiežāk, veicot zivju un citu jūras produktu maltītes izvēli, vides aspekti, piemēram, zivju un jūras produktu izcelsme, zvejas veids un reģions, patērētājiem ir sekundāri. Svarīgākie faktori ir garšas īpašības, cena un akciju vai atlaižu piedāvājumi. Taču jāņem vērā, ka vismaz 85% pasaules savvaļas zivju krājumu ir vai nu pilnībā izlietoti, vai t. s. pārzvejoti un savvaļā nozvejoto zivju pieejamība strauji samazinās. 

PDF aicina arī citus uzņēmumus pievienoties kustībai Lai jūra čum un mudž un mudina katru no mums veikt atbildīgu izvēli. PDF izstrādājis Zivju gidu – tas ir zivju sugu ceļvedis, kur tās novērtētas pēc trim pamatprincipiem: zivju krājuma stāvokļa, zvejas ietekmes uz vidi un resursu pārvaldības. Audzētajām zivju sugām tiek novērtēts barības ieguves veids un audzēšanas ietekme uz apkārtējo vidi. Iepērkoties mums ir tiesības noskaidrot, kur un kā zivs zvejota. Uzdrošinoties jautāt, ikviens patērētājs palīdz sekmēt ilgtspējīgas zvejas un zivju audzēšanas attīstību.

Vairāk informācijas mājaslapā.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.​

Top komentāri

ogleklis
o
O , jā nepērkam Latvijas zivis, bet vedama no Francijas austeres. Izcili divkosīga zaļā domāšana. Kauns!
Gregs Millers
G
Nekādā gadījumā nepasliktināsim dzīves līmeni Latvijā, lai OIK tipa biznesme;ni kļūtu bagāti! Nekļūsim par Grētas līmeņa fanātiskiem muļķīšiem!
oskars
o
varbut sakuma deretu pacelt dzives limeni Latvija un tikai tad kerties pie visu razosanu likvidesanas ... ko ?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Glābjot dabu, mēs glābjam paši sevi(4)

Šogad vasaras nogalē Latvijas polārpētnieki atgriezās no savas septītās ekspedīcijas – tā notika Svalbārā. Viņi pabijuši arī Islandē, Grenlandē un Antarktikā, pētot ledājus, to gultnes reljefu, ledu...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena