Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Gubernators ar priekšvēsturi © DIENA (5)

Krievijas centrālās varas centieni pakāpeniski nomainīt pārāk patstāvīgos un ne īpaši godprātīgos reģionālos līderus pret Maskavai lojāliem jaunās paaudzes politiķiem var apstāties Habarovskas novadā, kur daudzi iedzīvotāji izgājuši ielās, protestējot pret novada gubernatora apcietināšanu.

Diagnoze un ārstēšana lielākajai veselības organizācijai © DIENA (2)

ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un jau sākt šo procesu vienlaikus ir gan daļa no ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas, gan lielvalsts kopējās šā brīža ārpolitikas. Tai pašā laikā jāatzīst, ka PVO darbībā netrūkst problēmu, toties trūkst vēlmes tās risināt, un tādēļ organizācijas nākotne ir neskaidra.

Ataturka mantojuma likvidēšana? © DIENA (23)

Pats iespaidīgākais no Bizantijas jeb tā dēvētās grieķu Romas arhitektūras pieminekļiem un būtiska UNESCO pasaules kultūras mantojuma sastāvdaļa – Svētās Sofijas katedrāle Stambulā – jau pavisam drīz var zaudēt muzeja statusu un atkal kļūt par mošeju.

Polijas dažādās vīzijas © DIENA (7)

Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvušie – tagadējais prezidents Andžejs Duda un Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis – piedāvā vēlētājiem radikāli atšķirīgus redzējumus par valsts nākotni. Taču prezidenta krēsls ir tikai viens, un 12. jūlijā vēlētājiem nāksies izšķirties, kuru no šīm vīzijām viņi atbalsta.

Vīzija par Eiropas armiju © DIENA (39)

Apvienotās Eiropas armijas izveidei netrūkst ne atbalstītāju, ne noliedzēju, un šis jautājums regulāri raisa diskusijas eiropiešu un ne tikai eiropiešu vidū. Kāda līdz šim bijusi Eiropas armijas izveides plānu evolūcija, un kamdēļ iecere atkal kļuvusi tik aktuāla?

Postpandēmiskā pasaules kārtība © DIENA (36)

Covid-19 pandēmija radījusi daudzus pagaidām neatbildētus jautājumus, tostarp par to, kādas pārmaiņas pasaules kārtībā gaidāmas jaunajā ''pēckovid ērā''. Pastāv vismaz pieci iespējamie pamata scenāriji, un tie nevieš īpašu optimismu.

Baltkrievu sociālisma noriets © DIENA (27)

Pirms 9. augustā gaidāmajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām sašķobījušās valsts ilggadējā prezidenta Aleksandra Lukašenko šķietami nesatricināmās pozīcijas. Rezultātā šīs vēlēšanas no garlaicīga notikuma ar iepriekš paredzamu iznākumu ir kļuvušas par īstu intrigu.

Vīzija par ienākumiem visiem © DIENA (28)

Koronavīrusa pandēmijas izraisītā globālās ekonomikas lejupslīde atkal ir aktualizējusi jautājumu par universālā jeb beznosacījuma pamata ienākuma iespējamo ieviešanu. Sabiedrības vairākumam ideja līdz šim gan nav šķitusi pieņemama, tomēr nav izslēgts, ka pakāpeniski noskaņojums varētu arī mainīties.

Atvērto debesu slēgšana © DIENA (3)

ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par Savienoto Valstu izstāšanos no Atvērto debesu līguma nebija pirmais šāda veida solis, un, situācijai šajā virzienā turpinot attīstīties, lielākā cietēja no tā ir un būs Eiropa.

Desants uz Mēness © DIENA (7)

ASV prezidents Donalds Tramps aktīvi virza kosmosa apguves plānus, tostarp solot atkārtotu amerikāņu astronautu izkāpšanu uz Mēness jau 2024. gadā. Cik reāla ir šo ieceru īstenošanās, kādi ir ASV kosmisko programmu ilgtermiņa mērķi, un cik nopietna šajā ziņā ir starptautiskā konkurence?

Mūsdienu "kara suņu" atgriešanās? © DIENA (7)

Nesen notikušais neveiksmīgais mēģinājums ar algotņu palīdzību panākt Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro gāšanu liek gan atcerēties pusgadsimtu seno šīs profesijas renesansi, gan uzdot jautājumu: vai nevar gadīties, ka "veiksmes karavīru" pakalpojumi atkal kļūst pieprasīti?

Ziemeļkorejas troņa pretendenti © DIENA (2)

Pēdējās nedēļās starptautiskās politikas analītiķu uzmanības centrā kārtējo reizi nonācis Ziemeļkorejas maršala Kima Čen Una vārds, izskanot aizdomām par viņa nāvi vai vismaz ļoti slikto veselības stāvokli. Lai gan oficiālos paziņojumos tiek uzsvērts, ka šīs aizdomas ir ievērojami pārspīlētas, jautājums par to, kas Ziemeļkorejas līdera nāves gadījumā mantos viņa varu, nekļūst mazāk interesants.

Starts ierobežojumu atcelšanai – par un pret © DIENA (11)

Uzreiz vairākas Eiropas valstis sākušas pakāpeniski mazināt Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, lai gan epidemiologiem nav vienota viedokļa par šādu soli un tā sekām. Taču šajā gadījumā tam pamatā ir arī ekonomiski un nereti pat politiski apsvērumi.

Dīkstāve. Tikai ne noziedzniekiem © DIENA (2)

Covid-19 pandēmijas laikā valstīs un lielpilsētās, kurās parasti ir augsta noziedzība, likumpārkāpumu skaits ir ievērojami krities. Taču tas nenozīmē, ka noziedznieki snauž. Patiesībā šis viņiem ir lielo iespēju laiks.

Par vienu no metodēm Covid-19 pandēmijas apkarošanai tiek uzskatīta aizvien lielāku izplatību gūstošā iedzīvotāju digitālā izsekošana. Taču pastāv ticama iespēja, ka uzvara pār koronavīrusu nepavisam nenozīmēs arī šīs "izsekošanas" beigas.

Kārtējais mežu ugunsgrēks bijušās Černobiļas atomelektrostacijas teritorijā atkal uzjundījis jautājumus par bīstamās zonas ietekmi uz apkārtējo reģionu un arī tālāk dzīvojošajiem. Lai gan liesmas šajā teritorijā plosās ik pa laikam, rezonansi šādas ziņas izraisa nemainīgi, un tam ir vairāki iemesli.

No konserviem un pirmās palīdzības precēm līdz ieročiem un īpaši izbūvētiem bunkuriem. Pasaules gala gaidītājiem jeb tā dēvētās izdzīvotāju filosofijas piekritējiem Covid-19 pandēmija radījusi zvaigžņu mirkli – īpaši šīs kustības piekritējiem domātie veikali un preces kļuvuši populāri, un, izrādās, visvairāk sevi nodrošināt steidz mileniāļi.

Neraugoties uz Ķīnas faktisko uzvaru pār koronavīrusa SARS-CoV-2 jeb Covid-19 pandēmiju savās mājās, ar to ir par maz, lai mainītu negatīvās tendences globālajā ekonomikā un arī politikā. Tomēr tā jau nodēvēta par ievērojamu Pekinas morālo un lielā mērā arī ģeopolitisko uzvaru, kamēr citās valstīs slimības ietekme tikai pamazām tiek tā pa īstam apjausta.

Cīnoties pret koronavīrusa Covid-19 pandēmiju, Lielbritānijai un Eiropas Savienībai (ES) šonedēļ nācās uz nezināmu laiku atlikt arī sarunas par Londonas un Briseles turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Pandēmija gan ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē šīs sarunas, par kuru iespējamo gaitu un iznākumu pastāv radikāli pretrunīgas versijas.

Marta sākumā pasaule saspringti gaidīja Krievijas un Turcijas prezidentu Maskavas tikšanās rezultātus. Viena no pasaules lielvarām – Krievija – un valsts ar otru lielāko armiju NATO – Turcija – bija nonākušas tikai soli no bruņotām sadursmēm Sīrijā, un šī iespēja šķita atklāti draudīga. Ne mazāk draudīgs ir fakts, ka pastāv augsta konflikta atkārtošanās iespēja.

Šodien

Pasaule