Tēma / Diena / Tēma / Diena

Virāžu augstākajā punktā © DIENA

Vienota komanda bez galvenā trenera, Aparjodu dzimta un treniņu iespējas – kamaniņu sports Latvijā no bērniem līdz augstu sasniegumu sportam. Tieši kamaniņu braucēji uzlūkojami kā galvenie pretendenti uz medaļām olimpiskajās spēlēs Pekinā.

Zinātnē balstītas jaungada apņemšanās © DIENA

Nelieli, viegli izpildāmi un izmērāmi uzdevumi palīdzēs mainīt dzīves paradumus efektīvāk nekā ambiciozi solījumi.

Beidzot balts no abiem galiem © DIENA

Pēdējos gados jau bija piemirsies, kas ir īsta ziema, balti Ziemassvētki un piesniguši, neizbraucami ceļi. Šis gads to atgādināja, turklāt gluži kā skolas grāmatā – beidzot tas bija balts no abiem galiem un pa vidu zaļš.

Gads kosmosa zīmē © DIENA

Pandēmija arī 2021. gadā neļāva atslābt, taču, neskatoties uz tās diktētajiem ierobežojumiem, dzīve ritēja savu gaitu: nerima lielvaru cīņas, notika militāri apvērsumi, beidzās pasaulē ietekmīgu politiķu valdīšanas laiks, bet par klimata pārmaiņām atgādināja postošas un netipiskas dabas katastrofas. Un bez tā visa – šis gads vēl arī pavēris jaudīgu lappusi kosmosa izpētē

Svētki jaunā izpildījumā © DIENA

Pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi maina gada nogales svētku tradīcijas, un tam talkā nāk arī klimata pārmaiņas.

Tagad pilsēta ir mežs © DIENA

Mežabrāļu pētnieks Zigmārs Turčinskis par savu jauno monogrāfiju Ziemeļlatgales Neatkarības vienība, to, kāpēc okupācijas varai noķert nacionālos partizānus kļuva arvien grūtāk, un par to, kad cilvēks mežā neslimo.

Staļina krusta karš pret Kristu Glābēju © DIENA

Pirms 90 gadiem Maskavas centrā tika uzspridzināta Kristus Glābēja katedrāle – kādreizējais Krievijas impērijas simbols un viens no lielākajiem pareizticīgo dievnamiem pasaulē

Izrāviens ar ātrumu un jaudu © DIENA

Pilna mēroga kvantu dators spēs to, ko nespēj šodienas datori, un būs krietns attīstības lēciens zinātnē. Tiesa, līdz šādas iekārtas tapšanai un pilnvērtīgam lietojumam nāksies vēl pagaidīt aptuveni 10 līdz 15 gadu.

Izrāva no vākiem! © DIENA

Grāmatas Avota laiks autors Aivars Kļavis un laikabiedri par perestroikas un atmodas laika spilgtāko žurnālu.

Mūžīgais nacionālais jautājums © DIENA

Ko patlaban nozīmē daudz piesauktais un visādi locītais nacionālisma jautājums Latvijā? Vai politiķi, lietojot un strīdoties par šo jēdzienu, domā vienu un to pašu? Un galu galā – ko tad īsti saprotam ar nacionālu stāju un nacionālismu ikdienā?

Lauku rapsodija trīs izpildījumos © DIENA

Vēl virsrakstā šim rakstam varētu likt Regīnas Ezeras grāmatas Pati ar savu vēju nosaukumu, jo savs ceļavējš ir visām trim sievietēm: Laimai Grigonei (31), Andai Svarānei (52) un Laurai Kalnājai (32). Viņu dzīvē ir kas kopīgs – lauku vide. Bet ne tikai tā. Laima un Anda ir keramiķes, Laimas un Lauras ikdiena ir ļoti saistīta ar zirgiem, bet Anda un Laura dzīvo vienā pagastā.

Tikšanās pie Tangaņikas ezera © DIENA

Pirms 150 gadiem amerikāņu žurnālista Henrija Mortona Stenlija vadītā ekspedīcija Udžidži pilsētā pie Tangaņikas ezera uzgāja leģendāro Āfrikas pētnieku un misionāru Deividu Livingstonu, no kura nekādas vēstis nebija saņemtas jau vairākus gadus, tādēļ daudzi viņu uzskatīja par mirušu

Digitālais izdzīvošanas komplekts © DIENA

Gan šodien, gan nākotnē svarīgākās ir un būs digitālās prasmes – to dzirdam teju ik uz soļa. Daļu sabiedrības tas iedvesmo, daļu – biedē un dzen mazvērtības kompleksos. Tomēr, konkretizējot, kas tad īsti ir tas minimums, kas digitāli būtu jāzina un jāprot ikvienam XXI gs. cilvēkam, redzam, ka patiesībā daudz ko jau mākam.

Dižāko prātu ražas svētki © DIENA

No mēģinājumiem labāk izprast sabiedrību līdz tam, kā mēs uztveram pasauli caur pieskārienu, un klimatam – tik dažādi ir zinātnieku pētījumi, kas šogad ļāvuši saņemt prestižo Nobela prēmiju.

Laikā, kad nokļūšana ārsta kabinetā bija apgrūtināta, tehnoloģiju ražotāji cītīgi strādāja, lai viedie pulksteņi spētu lietotājiem pēc iespējas vairāk pastāstīt par viņu veselības stāvokli. SestDiena apkopo paveikto un lielākos jaunumus.

Gaidāmo jauno albumu 21. oktobrī Prāta vētra prezentēs ar koncertfilmu, bet uz tikšanos ar Latvijas klausītājiem klātienē cer nākamgad. Tikmēr grupas dalībnieks Māris Mihelsons (46) stāsta par šī laika dīvainībām un procesu, kā albums tapis.

Lāčus Latvijā sastop arvien biežāk. Ja šī tendence turpināsies, Latvijas populācija var izpildīt tos kritērijus, kas ļautu sākt lāču medības. Taču mednieku starpā netrūkst nepacietīgo, kuri baidās līdz šim priekam nenodzīvot.

Daugavpilī ar vakcinēšanos nav nemaz tik traki, kā izskatās pēc statistikas, ir pārliecināti tie, kas iesaistīti šai procesā.

Muzikālas apvienības darbošanos var vadīt arī pēc Agile principiem, zina Jānis Pētersons no grupas Citi zēni, kurš apņēmies pats sev pierādīt, ka karjera IT nozarē un sapnis par mūziku viens otram netraucē.

Aigars Apinis (48) no Tokijas paraolimpiskajām spēlēm mājup atveda bronzu diska mešanā. Tā viņam ir jau devītā paraolimpiskā medaļa. Pirmā uz Latviju atceļoja 2000. gadā no Sidnejas. Lai Latvijā taptu paraolimpiskais centrs, Apinis ir nomērķējis arī uz 2024. gada spēlēm Parīzē.

Šodien

Tēma