Intervijas / Diena / Intervijas / Diena

Intervijas

Nauda un vara neraksturo atlēta vērtību © DIENA

2024. gada nogale Latviju šokēja ar divu elites līmeņa sportistu aiziešanu mūžībā. Sabiedrība uzdod jautājumus – kā tas varēja notikt? Atbilžu ir maz, bet dzīve turpinās. Kas jādara, lai nebūtu pāragru nāvju? Kā sportistam gatavot sevi dzīvei pēc lielās naudas un slavas? Kā būt vērtīgam kā personībai? Kā pārdzīvot nežēlīgu zaudējumu, kad sportists daudz strādājis, bet gaidīto rezultātu nav sasniedzis? Sporta psiholoģe Jurita Smiltiņa saka, ka pats galvenais ir darbs ar sevi un to jāsāk veikt laikus, lai nepiedzīvotu situācijas, kad problēmas ķēdītē seko viena otrai, jo ķermenis ar prātu ir saistīti. "Sportistam vajag mācīties no katras uzvaras un arī zaudējuma. ar iegūtajām zināšanām tu atgriezies sacensībās un turpini. Tavs uzdevums ir nevis uzvarēt, bet katru reizi visu laiku darīt labāko," viņa atgādina svarīgu padomu, kas būtu jāatceras ikvienam atlētam.

Pelnrušķītes stāsts pludmales smiltīs. Saruna ar Kristianu Fokerotu © DIENA

Kontrastiem bagāts aizgājušais gads izvērties vienam no talantīgākajiem Latvijas jaunajiem sportistiem Kristianam Fokerotam (20). Vēl vasarā draudēja diskvalifikācija, un vien labvēlīga apstākļu sakritība ļāva pierādīt savu taisnību, taču turpinājumā viņš kopā ar 20 gadus vecāko Mārtiņu Pļaviņu satricināja pludmales volejbola sabiedrību, no starta rezervistu lomā triumfējot Eiropas meistarsacīkstēs. Gada nogalē duets pārspēja visas trīs komandas, kas vasarā Parīzē kāpa uz olimpiskā goda pjedestāla, un ar lielu apņēmību gatavojas jaunajai sezonai. Pirms tās gan jāsteidz saņemt balvas un atzinības par pērn paveikto. Starp citu, jau otro reizi Kristians atzīts par labāko jauno sportistu arī Sporta Avīzes aptaujā. Sportistu uz sarunu noķeru pēc trim šādām apbalvošanas reizēm un jau ceļa jūtīs uz līdzīgu pasākumu dzimtajā Kuldīgā.

Latvijas basketbola brīnums © DIENA

Gandrīz 200 kilometru no Rīgas esošajā Gulbenē 2024. gadā bija atlikuši mazāk nekā 7000 iedzīvotāju, tomēr Latvijas jaunatnes basketbola izlasēs spēlēja seši šajā pilsētā izauguši spēlētāji, bet kopumā starp kandidātiem bija desmit. Tas ir milzīgs skaits, ņemot vērā, ka Gulbenes sporta skolas basketbola sekcijā trenējas vien 109 bērni. Lai pētītu Gulbenes basketbola fenomenu, Sporta Avīze sarīkoja diskusiju, kurā piedalījās Latvijas basketbola atbalsta partnerības valdes loceklis Mārtiņš Lauva, kurš no šīs sezonas atbalsta Gulbenes Buku basketbola klubu, Gulbenes Buku valdes priekšsēdētājs Gatis Rikveilis un vienības galvenais treneris Raimonds Gabrāns.

Pokers uz velosipēda. Saruna ar labāko gadu karjerā aizvadījušo riteņbraucēju Tomu Skujiņu © DIENA

Sportiskās formas virsotni sasniedzot trīs reizes, 2024. gads bija līdz šim labākais Toma Skujiņa karjerā. Ceturtā vieta pasaules čempionātā un piektā Parīzes olimpiskajās spēlēs liek pret riteņbraucēju izjust lielu cieņu, jo tagad var droši teikt, ka viņš šajā ļoti smagajā un prestižajā sporta veidā iekļuvis pašā elitē. Carnikavietis nav starp talantīgākajiem, tāpēc ilgus gadus strādājis pie savu prasmju slīpēšanas, un atzīst, ka viens no viņa talantiem ir spēja pateikt draugiem "nē", par prioritāti izvirzot sporta karjeru. Pēc meitas piedzimšanas Toms ir kļuvis vēl nosvērtāks un jau pavisam drīz Skujiņu ģimenē gaidāma arī otrā mazuļa ienākšana.

Galvenā hokeja skatuve. Intervija ar hokeja treneri Arti Ābolu © DIENA

Latvijas hokeja tuvāko gadu nākotne izskatās labi, pārliecināts Artis Ābols. Šobrīd izlases kodolu veido 26–29 gadus veci spēlētāji, kuri pārstāv labus klubus. Viņš pats nedaudz nožēlo, ka savas spēlētāja karjeras laikā nav bijis ar lielāku mērķtiecību, jo šādi būtu sasniedzis vairāk, tomēr, neskatoties uz to, Artis pirmajā Latvijas hokeja izlases spēlē pēc neatkarības atjaunošanas ieguva unikālu iespēju cīnīties vienā virknējumā ar leģendāro Helmutu Balderi. Nu jau ceturto sezonu pēc kārtas Ābols vadīs Latvijas U20 hokeja izlasi pasaules čempionāta augstākās divīzijas turnīrā, kas decembra beigās sāksies Kanādas galvaspilsētā Otavā, un šīs komandas trenēšanas dēļ atteicies arī no iespējas strādāt ārzemēs.

Dubults spēks. Saruna ar biatlonisti Baibu Bendiku © DIENA

Sacensību apritē viņa pērn atgriezās nieka divus mēnešus pēc dēla Emīla piedzimšanas, bet sezonas izskaņā izcīnīja piekto vietu pasaules čempionātā, gūstot līdzšinējās karjeras lielāko panākumu. Baiba Bendika ir pārliecināta, ka pirmajā vietā dzīvē atrodas ģimene, tomēr priecājas, ka viņai izdodas apvienot gan ģimenes dzīvi, gan cīnīšanos biatlona elitē. Ilgus gadus cēsniecei ar katru sezonu krītas šaušanas precizitāte, un tas rada pārliecību, ka, sakārtojot šo komponenti, viņa arvien biežāk spēs izcīnīt augstas vietas, jo slēpošanā jau atrodas starp labākajām, turklāt pirms šīs sezonas funkcionālajos rādītājos sportiste sasniegusi jaunu Latvijas Olimpiskās vienības laboratorijas rekordu.

Bez rozā brillēm. Intervija ar Rīgas zeļļu ģenerālmenedžeri Artūru Šēnhofu © DIENA

Lai gan pēc dabas Artūrs Šēnhofs šķiet pragmatisks un kritiski domājošs cilvēks, tas viņam neliedza noticēt trakai un it kā neiespējamai domubiedra Edgara Buļa idejai par profesionāla basketbola kluba izveidošanu galvaspilsētā burtiski no nulles. Nu Rīgas zeļļi pēc pastāvēšanas pirmajā sezonā sasniegtā Latvijas Basketbola līgas fināla jau kļuvuši par vienu no pazīstamākajiem pašmāju groza bumbas zīmoliem. Par karjeras ceļu, kas veidojies teju kā apmācība ģenerālmenedžera amatam, zeļļu veidošanas aizkulisēm un vīziju Artūru aicinājām pastāstīt garākā sarunā.

Vareni pasaules blakusvāģu motokrosa elitē ienākuši Daniels un Bruno Lielbārži. Savā otrajā pilnvērtīgajā sezonā jaunie madonieši uzvarēja trīs pasaules čempionāta posmos un kļuva par pasaules vicečempioniem – Latvijas ekipāža uz goda pjedestāla kopvērtējumā nebija kāpusi vairāk nekā desmit gadu. Sporta līdzjutēji ar ilgāku stāžu labi atminas šīs motokrosa klases popularitāti laikā, kad spraigās cīņās ar holandiešiem Vilemseniem piecas reizes par pasaules čempioniem kļuva Kristers Serģis un Artis Rasmanis. Brāļi gan to nemaz nevar atminēties, jo gluži vienkārši tolaik vēl nebija dzimuši, taču viņi jau 17 gadu vecumā iesaistījās cīņā par augstākajām vietām un cer tuvākajā laikā pulcēt līdzjutēju pūļus arī sev no mājām netālajā Madonas mototrasē. Identiskie dvīņi neslēpj, ka ne tikai izskatās, bet arī runā un domā teju vienādi, tomēr sarunas gaitā mazliet atklājās arī katram sava rakstura šķautne.

Spilgti sevi sporta karalienes vieglatlētikas svītā pieteica garo distanču skrējēja Agate Caune (20), izcīnot vietu starp pasaules vadošajām sportistēm junioru vecumā. Pirmajos soļos pārejā uz pieaugušo konkurenci sajusti gan sarūgtinājumi, gan panākumu asni, bet sportiste izstaro apņēmību izlauzt savu ceļu vieglatlētikas elitē. Kaut vai ar elkoņu palīdzību. Pēc olimpiskās debijas jaunā skrējēja ir atvadījusies no ilggadējā trenera Raivja Ravinska, kurš viņai vienmēr būs svarīgākais cilvēks pasaulē, un turpmāko cīņu par nostiprināšanos starp elites sportistiem veiks cita speciālista vadībā. Ar Agati satiekamies vienā no Valmieras zīmīgākajām un ar īpašu auru apveltītām vietām – leģendārā soļotāja Jāņa Daliņa vārdā nosauktajā stadionā.

Spēlētāja karjeras laikā viņš domāja, ka treneri neko nevar ietekmēt, tāpēc šāda amata perspektīvu pat neapsvēra. Tomēr, kļūstot nobriedušākam, Viktors Morozs sāka novērtēt trenera darbu un pašlaik jau pats atzīts par labāko speciālistu mūsu valstī. Šis rudens un arī gaidāmā ziema Latvijas futbolā būs īpaša, jo RFS komanda piedzīvos debiju UEFA Eiropas līgas pamatturnīrā, uz Rīgu atvedot vairākus futbola grandus, un viens no šo panākumu iemesliem ir tieši vienības galvenā trenera ziedošanās sportam. Kļūt par RFS galveno treneri Viktoram piedāvāja, braucot autobusā, un viņš zina, ka vēlas izmēģināt izaicinājumu arī augstākā līmenī, bet vispirms vēl atlicis ko pierādīt arī šeit pat Latvijā.

Šodien