Tautsaimniecība vistiešāk jūt vīrusa Covid-19 izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi. Jaunais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) uzskata, ka šobrīd svarīgi ir radīt modeli, kādā Latvijas uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī izveidot atbalsta mehānisma rīkus uzņēmumiem jau nākamajiem krīzes posmiem, portālu Diena.lv informē ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Vineta Vilistere-Lāce.
Lai skolotājiem, skolēniem un vecākiem atvieglotu attālināto mācību procesu, no pirmdienas darbu sāk jauna TV platforma Tava klase. Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ skolās un augstskolās mācības attālināti notiek jau divas nedēļas.
Esošā mēroga sociālās distancēšanās ierobežojumi "nes savus augļus" un redzam, ka saslimstība samazinās, tāpēc pašreiz no epidemioloģiskā viedokļa nav indikāciju, ka šie pasākumi būtu pastiprināmi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Afganistānas talibi svētdien brīdināja, ka ar ASV noslēgtais miera līgums ir tuvu izjukšanai, kritizējot ASV vienošanās pārkāpšanā, arī dronu uzbrukumos mierīgajiem iedzīvotājiem, kā arī pārmetot Afganistānas valdībai, ka tā atlikusi līgumā solīto 5000 talibu cietumnieku atbrīvošanu.
Ultravioletā starojuma indekss Latvijā dienas vidū sasniedz trešo līdz ceturto līmeni, tādēļ, ilgstoši uzturoties saulē, jāsāk ievērot aizsardzība pret saules stariem.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pašreizējās krīzes apstākļos ir mobilizējis visus resursus, jo darba apmērs pieaug ar katru dienu, intervijā aģentūrai LETA atzina dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Šodien noslēdzas Saeimas ziemas sesija. Starplaikā līdz pavasara sesijai Saeimai ir iespēja nepieciešamības gadījumā sasaukt sēdi, sanākot ārkārtas sesijā. Tajā skaitā nepieciešamības gadījumā ir iespēja sasaukt sēdi, ja būtu vajadzīgs lemt par papildu jautājumiem Covid-19 izplatības mazināšanai.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kuram marta beigās konstatēta jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19, svētdien hospitalizēts, paziņojis britu premjera birojs.
Jaunā koronavīrusa (SARS-CoV-2) izraisītā slimība Covid-19 konstatēta vairāk nekā miljonam pasaules iedzīvotāju. ASV, Lielbritānijas un citu valstu līderi gatavojas jaunam sasirgušo un mirušo vilnim. Savukārt Grieķijā vīruss atklāts jau otrajā bēgļu nometnē.
Lai gan pagaidām nav skaidrs, vai un kādā mērā valdība koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes seku dēļ būs spiesta pārskatīt šī gada budžetu, jau ir skaidrs, ka valsts ekonomiku šī krīze iespaidos būtiski, ietekmējot daudzas tautsaimniecības jomas. Likumsakarīgi, ka rodas jautājums, vai šajos apstākļos solidaritātes vārdā varētu tikt pārskatīts pērn palielinātais finansējums politiskajām partijām.
Šobrīd Rīgai trūkst aktīvas pozīcijas. Rīgai vajadzētu ne tikai kopēt Ministru kabineta lēmumus, bet arī pašai būt ļoti aktīvai – intervijā Romānam Meļņikam saka iepriekšējais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai).
Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar Covid-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Droši vien šobrīd nebūtu sevišķi populāri runāt par pasaules ekonomiskās situācijas stabilizēšanās iespējām, tomēr atsevišķas norises finanšu tirgos vedina domāt, ka vismaz vārga gaisma tuneļa galā šur tur sāk parādīties. Arī attiecībā uz Eiropu, kura kā reģions uz globālā fona piedzīvo vienu no straujākajiem Covid-19 uzliesmojumiem. Cilvēku nonākšana karantīnā ir ievērojami nobremzējusi naudas apriti ekonomikā, un situācija lielā mērā sāk atgādināt 2008. gada rudeni, bet atsevišķās valstīs, piemēram, Spānijā vai Itālijā, izskatās pat vēl sliktāk. Turklāt situāciju vēl biedējošāku padara fakts, ka šajā krīzē negatīvie procesi finanšu tirgū notikuši daudz straujāk nekā iepriekšējā.
Pēdējās dienās ir skaidri vērojams mēģinājums mainīt diskursu par krīzes situāciju no ''kā mums apturēt vīrusu'' uz ''kā mums izglābties no ekonomikas sagrūšanas''. Otrais jautājums ir vienlīdz pamatots, spriežot pēc sabiedrības noskaņojuma un statistikas datiem par cilvēku rīcībā esošo uzkrājumu neesamību vai niecīgo apmēru. Tiesa, uz to nav iespējas atbildēt, ignorējot pirmo jautājumu – par epidemioloģiskās krīzes apturēšanu.