Vasko Popas dzejas izlasi Vilka ciltsraksti no serbu valodas atdzejojis un sastādījis Arvis Viguls. Izlases redaktore ir Ingmāra Balode, mākslinieks – Andris Breže. Grāmata turpina Neputna melno dzejas sēriju, kurā iepriekš izdota Čārlza Bukovska, Daniila Harmsa un Dmitrija Prigova dzeja.
Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komanda Rīgas Dinamo otrdien Arēnā Rīga ar rezultātu 4:5 (1:2, 1:2, 2:0, 0:0, 0:1) pēcspēles metienu sērijā piekāpās Magņitogorskas Metallurg vienībai, kas kļuvusi par līgas līdervienību.
Vakcinēšanās pret Covid-19 aktivitāte šonedēļ Latvijā ir līdzīga pagājušajā nedēļā vērotajai, kad bija redzams tās pieaugums pēc valdības lēmuma daudziem strādājošajiem prasīt obligāti potēties, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.
Valdība jau vasarā mēģināja pastiprināt vakcinēšanās pret Covid-19 prasības, tādā veidā ierobežojot šīs slimības izplatību, bet Saeima šiem centieniem izrādīja stingru pretestību, intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz publiski izskanējušiem pārmetumiem par novēlotu rīcību Covid-19 izplatības ierobežošanā.
Trešdien Latvijā ar brāzmainu dienvidrietumu vēju ienāks silts un mitrs gaiss, prognozē sinoptiķi. Tikmēr līdz šim stiprākais vējš šoruden Latvijā gaidāms ceturtdienas vakarā un piektdien.
Viens no nemainīgi iecienītākajiem dažādu virsmu segumu veidiem ir flīzes. No funkcionālām līdz dekoratīvām, tās rotā gan tādas ierastas telpas kā vannas istabas, saunas un baseinus, gan dažādas ārtelpas un pat dzīvojamās telpas. Kuras flīzes izvēlēties konkrētajai virsmai, kuras ilgai kalpošanai vai drošībai pret slīdēšanu? Esam apkopojuši nosacījumus, kas jāņem vērā, ja plānojat izvēlēties flīzes.
Režisora un operatora Ivara Zviedra topošā dokumentālā filma Bahs pret Covid / Bach vs Covid šobrīd projekta stadijā iekļauta Jihlavas dokumentālo filmu festivāla tirgus programmā New Vision. Gatava filma pie skatītājiem nonāks 2022. gada 14. martā – divus gadus pēc tam, kad Latvijā sākās Covid-19 krīze, informēja KKC pārstāve Kristīne Matīsa.
Par nākamā gada valsts budžeta projekta kvalitāti, varas attieksmi pret iedzīvotājiem, valsts parāda pieauguma bīstamo tendenci un potenciālajām sekām Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS).
"Mežaparka Lielās estrādes stāsts ir tikpat daudzslāņains kā Latvijas un latviešu tautas vēsture. Savā laikā tā kalpoja kā padomju ideoloģijas nostiprināšanas un popularizēšanas vieta, atmodas laikā šajā vietā norisinājās virkne pasākumu, kuros latviešu tauta iebilda pret pastāvošo komunistu varu Latvijā, savukārt mūsdienās Mežaparka Lielā estrāde mums asociējas ar mūsu nacionālās identitātes un tradīciju stūrakmeni – Dziesmu un deju svētkiem," tā iesākas Ziemeļrīgas kultūras apvienības (ZKA) apkopotais stāsts par vienu no galvenajiem un zināmākajiem Mežaparka objektiem – Lielo estrādi, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielākās pārmaiņas savas pastāvēšanas vēsturē.
Kaut cik konkrētas detaļas, kā valdība īsti grasās nodrošināt līdz 15. novembrim izsludināto lokdaunu jeb mājsēdi, mēs izvērtēšanai uzzināsim labi ja trešdien, un, visticamāk, tajā brīdī sāksies pērn jau piedzīvotais ķīviņš par kārtējām kāda ieskatā absurdām vai neefektīvām metodēm, kas novedīs pie klasikas – aiz kokiem (detaļām un taktiskajiem soļiem) tiks pazaudēts skats uz mežu (mērķiem, prioritātēm un stratēģisko plānu).
Aizvadītajās dienās de facto tika pārtrauktas Ziemeļatlantijas alianses (NATO) un Krievijas diplomātiskās attiecības, kuras kopš 2014. gada (notikumiem Ukrainā) jau tāpat pastāvēja tikai ļoti ierobežotos apmēros, un arī šie apmēri ik pa brīdim tika ierobežoti vēl vairāk. Rezultātā no 1. novembra vienīgā oficiāli joprojām pastāvošā diplomātiskā platforma paliks padome NATO – Krievija, kura gan tāpat pastāv vairs tikai uz papīra un nekāda reāla sadarbība nenotiek.