Premjers skaidroja, ka valdība ar plānu atsevišķām iedzīvotāju grupām pieprasīt obligātu vakcinēšanos nāca klajā pēc tam, kad redzēja, ka iedzīvotāju rindas pēc potes strauji sarūk. Toreiz valdības rosinājums izskanēja kā sauciens tuksnesī - Saeimā tas saskārās ar milzu pretestību, jo saslimstības līmenis bija zems, lai gan ikviens taču saprata, ka šis rādītājs ir maldinošs, sacīja Kariņš.
"Mēs mēģinājām ieviest [tā saukto] obligāto vakcināciju [atsevišķām iedzīvotāju grupām], tas neizdevās, tagad mēs vēlreiz to darām, šoreiz tas izdodas, jo mēs esam izsludinājuši ārkārtas situāciju. (..) Mēs tagad vēlreiz nosūtām uz Saeimu to pašu likumu faktiski, kas dod tiesības atbrīvot nevakcinētu cilvēku. Šoreiz es ceru, ka Saeima šo likumu steidzamības kārtā nekavējoties pieņems, tas mums ir nepieciešams," pauda valdības vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka rudenī politiķu pretestība pret stingrākām prasībām un ierobežojumiem ir sākusi "izkust", jo ir kļuvuši skaidri redzami piespiedu apstākļi - sabiedrība ir spiesta sēdēt mājās, lai glābtu slimnīcas.
Kā ziņots, valdība lēma valstī no 11.oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, vienlaikus nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošo pienākumu potēties pret Covid-19.
Otrdien valdība atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka pret Covid-19 nevakcinēto darbinieku atlaišanas gadījumā tiks izmaksāta kompensācija viena mēneša algas apmērā. Likumprojekts arī paredz, ka pēc 11.janvāra darba devējs būs tiesīgs nekavējoties atbrīvot darbinieku no amata pienākumu pildīšanas, ja viņam nebūs aktīva Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Lai šis likums varētu stāties spēkā, tas būs jāpieņem Saeimai.