Pagaidām gan kriminālprocess, kas sākts atbilstoši Krimināllikuma nodaļai par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, pēc visa spriežot, sākts par pašu iespējamo faktu, bet ne pret konkrētām personām.
Tomēr paredzams, ka agrāk vai vēlāk prokuratūra, pareizāk sakot, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kam atbilstoši ģenerālprokurora lēmumam lieta nodota izmeklēšanai, noteiks krimināltiesiskos statusus arī konkrētām personām. Vismaz tādai vajadzētu būt loģiskajai notikumu ķēdei, jo pretējā gadījumā būtu dīvaini, ja Ģenerālprokuratūra uzdotu veikt KNAB padziļinātu izmeklēšanu jau ierosināta kriminālprocesa ietvaros. Tāpēc var pieņemt par pašsaprotamu, ka tiesībsargi vismaz prokuratūras līmenī jau ir konstatējuši tādus faktus, kas tomēr neļauj pievērt acis uz potenciālajiem likumpārkāpumiem. Vienlaikus atklāts paliek jautājums, vai attiecīgu lēmumu prokuratūra būtu pieņēmusi arī tad, ja vairāku mēnešu garumā aktīvu parlamentāro izmeklēšanu ar gana plašu publicitātes pieskaņu nebūtu īstenojusi Saeimas izmeklēšanas komisija. Jo galu galā – lielāki vai mazāki skandāli ap Rail Baltica ir notikuši daudzu gadu garumā, taču parasti šie skandāli, atsevišķu personu celtās trauksmes vai mediju publikācijas neguva tik konkrētu tiesībsargu interesi.
Lai arī izmeklēšanas komisijas ziņojumu un tā apspriešanu vakar Saeimā varētu uzskatīt par politiskās plūkšanās elementu, tomēr nevar noliegt arī komisijas apkopoto faktu nozīmi tiesībsargu tālākajā darbā jau kriminālprocesa ietvaros.
Gribas cerēt, ka KNAB izmeklēšana noritēs raiti un rezultatīvi un neiestiepsies daudzu gadu garumā. Tajā pašā laikā arī tomēr svarīgi saprast ikvienam – jo īpaši pozīcijas un opozīcijas politiķiem – te runa nav par sabiedrības vēlmi izbaudīt "raganu medību" procesu. Sabiedrības interesēs ir līdz sīkākajām detaļām uzzināt, kādēļ Rail Baltica nevis tuvojas Latvijai, bet milzīgā ātrumā turpina attālināties, bet šeit paliek izcirstas meža stigas, vientuļi pāļi un betona būvju konstrukcijas. Un joprojām tukši politiķu solījumi.