Demogrāfijas rādītāju lejupslīde iespaido arī augstskolas

Kādi ir jūsu vadītās nodaļas, kas nesen tika izveidota, darbības virzieni?

Viens no tiem ir lielāku strukturālu inovāciju ieviešana LU, un to apakštēmas ir mikroapliecinājumi (angliski to pazīst kā micro-credentials), kas apliecina mācību rezultātus pēc īstermiņa pieredzes, piemēram, īsa kursa, un papildprogrammu ieviešana jeb minor-major pieeja. Otrs ir saistīts ar tehnoloģiju ienākšanu mūsu ikdienā, īpaši ar mākslīgā intelekta arvien lielāko klātbūtni. Mans uzdevums ir tā integrēšana mācību procesā, kā arī docētāju profesionālā pilnveide tieši šajā jomā. Trešais – vienotas sistēmas izveide LU sadarbībā ar skolām. Jau pērn augstskolas padomes ietvaros notika liels diskusiju cikls visās pašvaldībās par pedagogu sagatavošanu un tālākizglītības jautājumiem. Sarunās bija iesaistīts LU rektors, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne, izglītības un zinātnes ministre. Šāgada sākumā tika parakstīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un LU memorands, kam pievienojās 24 pašvaldības, par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu Latvijā. Ceturtais – idejas, kas saistītas ar skolotāju sagatavošanu. Šeit gan galvenais darbības spēks ir Lindas Danielas vadītā Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, mana nodaļa darbojas kā atbalsta mehānisms.

Tad šobrīd LU padomē, kurā bijāt ievēlēta, vairs nedarbojaties?

Diemžēl abus darbus nebija iespējams savienot. IZM juristu atzinums bija tāds: es nevaru būt vienlaikus darbinieks un strādāt padomē, kur tiku ievēlēta kā ārējais – sabiedrības – pārstāvis. Bija būtiski, ka es neesmu augstskolas štata darbinieks. Es pieņēmu rektora piedāvājumu vadīt šo jaunveidoto nodaļu.