Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Dienas komentārs

Domās ārpus Latvijas © DIENA(3)

Manuprāt, nepietiekama uzmanība sabiedrībā, tostarp medijos, tika veltīta Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektora Andra Ķēniņa šajās dienās paustajam, ka bīstami strauji samazinās Latvijas informatīvā telpa, lai gan šī tēma vistiešākajā veidā saistīta ar Latvijas, kāda tā ir tagad vai kādu to arī turpmāk vēlētos redzēt vairākums latviešu, pastāvēšanu. Rakstu nepārstāstīšu, iesaku katram izlasīt, tas atrodams Diena.lv. Taču tēmai gribētos pieskarties, aktualizējot dažas tendences.

PNB slēgšana – stresa tests valdībai © DIENA(9)

Lēmumam par kādreizējās Norvik bankas, tagad PNB Bank darbības apturēšanu būs ietekme ne tikai uz bankas darbiniekiem un noguldītājiem, no kuriem 40%, pateicoties mērķtiecīgi veidotajam plašajam mazo filiāļu tīklam, ir pensionāri. Bankas ilgstoši prognozētais gals būs "stresa tests" gan valdības koalīcijas stabilitātei, gan daudz piesauktajam tiesiskumam un tam, vai kas mainījies maksātnespējas administratoru shēmās. Savā ziņā PNB Bank slēgšana būs pārbaudījums arī pret Latvija Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un viņa sabiedrotajiem izmeklētajām lietām.

Aizbildināšanās ar nemaksāšanu? © DIENA(9)

Nesen ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels nāca klajā ar paziņojumu, ka gadījumā, ja Berlīne nepalielinās savus militāros izdevumus, ASV varētu pārdislocēt ievērojamu daļu sava šobrīd Vācijā izvietotā karaspēka uz Poliju.

Valūtu krituma laikmets © DIENA(4)

Kārtējo eskalāciju šonedēļ piedzīvojis tirdzniecības konflikts divu pasaules lielāko ekonomiku ASV un Ķīnas starpā, liekot uzdot jautājumus par to, vai pasaule atkal ieslīgst jaunu valūtas karu peripetijās.

Lai būtu nauda, ko sadalīt © DIENA(5)

Nākamā gada valsts budžeta sagatavošana un pieņemšana allaž ir izaicinājums gan valdībai, gan Saeimai, jo naudas vienmēr ir mazāk, nekā vajag. Turklāt līdz ministriju gaiteņiem un Saeimas zālēm aizskanot daudzbalsīgam korim, kas pieprasa "Dodiet vairāk naudas!", jāspēj izvērtēt, kam naudu vajag vairāk, kam – mazāk, jo nav jau noslēpums, ka tie, kuri histēriskāk bļauj, ne vienmēr ir tie, kuriem patiesībā ir visbēdīgākā finansiālā situācija.

Slikti ir tikai tad, ja paši negribam labo © DIENA(14)

Sanāca pēc ilgāka laika izrauties brīvdienās, kuras ar ģimeni veltām ne tikai būšanai ārpus Rīgas ikdienas laukos, bet arī pabraukšanai pa Latviju – šoreiz vairāk Ziemeļvidzemi. Taču labprāt izvēlamies nevis lielās šosejas, bet vairāk mēģinām izbraukt pa mazajiem, nereti tieši grants ceļiem. Un jāsaka, ka patīkami pārsteidz sakoptība un diezgan lielā rosība pat vietās, kas tādam pilsētas cilvēkam varētu šķist kā teju Dieva aizmirsts nostūris nekurienes vidū. Šajās tik ļoti nomaļajās vietās kilometriem tālu no lielajiem autoceļiem – sakopti lauki, lauku sētas, lielāki un mazāki ciemi un mazpilsētas.

Iespējas Mateo Salvīni © DIENA(6)

Pēc vairāk nekā gadu ilga nosacīta klusuma Itālijā atkal sākušas virmot šai valstij ierastās politiskās kaislības, kuras daudzi analītiķi jau dēvē par krīzi. Galvenais faktiski jau sākušās iekšpolitiskās krīzes cēlonis ir valsts iekšlietu ministra un viena no diviem vicepremjeriem Mateo Salvīni vēlme izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Mediju balsij ir nozīme © DIENA

Nepieciešamība atrast finansējumu tam, lai nodrošinātu laikrakstu un žurnālu piegādi reģionu iedzīvotājiem, kā arī Latvijas Radio Ziņu dienesta saceltā trauksme par naudas trūkumu ir rosinājusi diskusiju par mediju vietu un lomu mūsu sabiedrībā. Uz šīs diskusijas fona uzmanības vērta ir Iekšlietu ministrijas pagājušajā nedēļā izplatītā informācija, kurā sacīts: "Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir uzdevis Valsts policijas priekšniekam Ķuzim un Iekšējās drošības biroja priekšniekam Mūrniekam izvērtēt policijas darbinieku rīcību sakarā ar raidījuma Bez tabu 2019. gada 5. augusta sižetā izskanējušo informāciju par vīrieša piekaušanu Krāslavā, kā rezultātā piekautais vīrietis mira."

Vienotībai šī valdība pārāk dārgi izmaksā © DIENA(25)

No ne īpaši veiksmīgajām Saeimas vēlēšanām Jaunā Vienotība (JV) iznāca kā uzvarētāja, jo par spīti proporcionāli vismazākajai frakcijai Saeimā spēja tikt pie premjera amata Krišjānim Kariņam. Tomēr pat jūnija reitingu lēciens nav devis tik nepieciešamo pašapziņu Kariņam izturēties kā vairāk nekā vienkārši tehniskam premjeram daudzskaitlīgā šantāžistu koalīcijā.

Prezidenta pienākumu izpildītājs – teju lieki © DIENA(4)

Valsts prezidents Egils Levits šajās dienās nācis klajā ar īpašas uzmanības vērtu paziņojumu. Tā būtība: atrodoties ārzemēs, Valsts prezidents, protams, savu pienākumu Latvijā pildīšanu var uzticēt Saeimas priekšsēdētājai vai, ja arī tā izbraukusi, kādai no tās biedrēm, tomēr mūsdienu sakaru līdzekļi teju vai visus no šiem iepriekš tradicionāli šādos gadījumos deleģētajiem pienākumiem ļauj pildīt pašam prezidentam, arī ārpus Latvijas esot, līdz ar to šī pienākumu pildīšana attiecināma tikai uz atsevišķām darbībām, nevis uz visu Valsts prezidenta pienākumu kopumu.

Sačakarēja lidostu. Tagad Rīgu? © DIENA(27)

Konkurences padomes (KP) pieņemto lēmumu sekas nereti valstij jāstrebj gadiem. Jau ar zināmu rutīnu uzklausīju paziņas stāstu, kā viņa biznesa klientu nupat prasti "apčakarējis" vietējais pusbandītiska izskata taksometra šoferis, par braucienu no Rīgas lidostas līdz pilsētas centram pieprasot 80 eiro.

Latvijas dārgās nomales © DIENA(12)

Laiku pa laikam izskan apgalvojumi, ka nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru Latvijas nomaļo, mazapdzīvoto teritoriju iedzīvotājiem ir dārgs prieks un tāpēc, lai visiem, sākot no valsts budžeta un beidzot ar pašu laucinieku maciņiem, tēriņi būtu mazāki, tieši lauku iedzīvotājiem jābūt aktīviem interneta un moderno tehnoloģiju lietotājiem.

Eiropas perspektīvas © DIENA(6)

Par ievērojamu notikumu starptautiskajā politikā augusta sākumā kļuva ASV un Krievijas izstāšanās no Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma (INFT), ko 1987. gadā parakstīja ASV un toreizējā PSRS.

Parādu gūsts? Jāpēta cēloņi © DIENA(12)

Uzmanību piesaistīja ziņa, ka Latvijā pērn pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuriem radušās grūtības atdot parādu un kas pagarinājuši kredīta atmaksu trīs un vairāk reižu. Tas ir situācijā, kad ar katru gadu arvien straujāk pieaug Latvijas iedzīvotāju kredītsaistību apmērs, – pērn no jauna izsniegto nebanku kredītu apmērs palielinājās par 7,3% jeb 43 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, kopumā no jauna izsniegto nebanku aizdevumu apmēram 2018. gadā sasniedzot 630 miljonus eiro. To aktualizējusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa, informējot arī, ka pārsvarā iedzīvotāji aizņemas rēķinu vai parādu segšanai (38,9%), pārtikas un sadzīves preču iegādei (27,6%), kā arī transportlīdzekļu iegādei vai remontam (27,3%).

Teātris ap teātri © DIENA(7)

Reaģējot uz būvuzņēmēja RERE būve 1 publiski paziņoto, ka nepiekrīt Jaunā Rīgas teātra pārbūves jeb rekonstrukcijas līguma laušanai un ka līguma uzteikuma neatsaukšanas gadījumā vērsīsies tiesā, lai to atzītu par spēkā neesošu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pati iesniegusi Rīgas rajona tiesā prasību par līgumsoda piedziņu no pilnsabiedrības RERE būve 1, lai nodrošinātu līgumā par Jaunā Rīgas teātra pārbūvi paredzēto prasību izpildi.

Pārbaude ar 5G © DIENA(8)

Vasara paliks mūsu valsts tautsaimniecības vēsturē ar 5G ēras sākumu. 5G ir starptautiski lietots jēdziens, ko attiecina uz piektās paaudzes mobilo tīklu tehnoloģiju (angļu valodā – fifth generation cellular network technology). Lai arī pagaidām 5G ienākšana Latvijā neietekmē mūsu ikdienu, tomēr pienāks brīdis, kad par šī gada vasaru tiks runāts kā par pagrieziena punktu mobilo tehnoloģiju jomā. Vismaz tā liek domāt vairāku ekspertu un telekomunikāciju jomas pārstāvju prognozes.

"Maigās atlaišanas" sliktā prakse © DIENA(8)

Pirms pāris nedēļām Diena komentārā par izaicinājumiem valdības koalīcijas stabilitātei pieminēja tobrīd publiski vēl neizskanējušo informāciju, ka pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi jau bijusi ierosināta viena dienesta pārbaude un gaidāma vēl arī disciplinārlieta, kas draud jau ar nopietnākām sekām. Tas parāva vaļā slūžas mediju ziņām, kas vairāk nodarbojas ar spekulācijām par politisku vēlmi nomainīt VID vadību, nevis pašu iespējamo pārkāpumu iztirzāšanu, jo par to būtību gluži vienkārši nav pietiekami izsmeļošas informācijas.

Laiks justies pieaugušiem © DIENA(5)

Augusts paies Baltijas ceļa trīsdesmitgades zīmē. Kā atgādinājums, ka ne tikai vienai, bet vienlaikus trim tautām var būt viens liels kopīgs mērķis un kopīga apņemšanās to īstenot – gatavība atgūt savu valstu neatkarību, lai arī cik grūti tas nāktos. Un arī atgādinājums vai drīzāk pat pamudinājums aizdomāties, kas tagad, pēc nieka 30 gadiem, palicis no tās pašapziņas, kura staroja no Baltijas ceļā esošajiem cilvēkiem.

Kopīga pretinieka atrašanas grūtības © DIENA(11)

Globālā mērogā samazinoties nosacīto kolektīvo rietumu un jo īpaši sistēmu veidojošās valsts ASV iespējām un ietekmei, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kādi būs spēles noteikumi jaunajā, jau multipolārā pasaulē.

Alga un aizbraukšana © DIENA(17)

Nesen Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka minimālajai algai jābūt tik lielai, lai ikviens tās saņēmējs pats saviem spēkiem no šīs algas varētu izdzīvot. (Patlaban minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, un tiek diskutēts par tās paaugstināšanu līdz 500 eiro.)

Ekonomiskais pieaugums turpinās mazināties © DIENA(7)

Iepriekš izteiktās prognozes par to, ka ekonomiskā izaugsme kļūs lēnāka, sāk piepildīties aizvien izteiktāk. Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā tautsaimniecības izaugsmes galvenais indikators – valsts iekšzemes kopprodukts, rēķinot salīdzināmajās cenās, Latvijā pieaudzis par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Opozīcijas atgriešanās © DIENA(5)

Krievijā uzliesmojušas kārtējās politiskās kaislības, varas iestādēm nesankcionētas tā dēvētās liberālās opozīcijas protesta akcijas laikā Maskavā aizturot vairāk par tūkstoti akcijas dalībnieku.

Esam muļķu valsts?(16)

Patiesībā ļoti savdabīgi klausīties politiķu patosa piepildītās uzrunas dažādos pasākumos, kurās itin bieži tiek cildināti gudrie, strādīgie un talantīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri spējot dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, lai mēs visi kopā stiprinātu un kāpinātu valsts tautsaimniecības konkurētspēju starptautiskā līmenī. Nenoliedzami – tas ir ļoti atzinīgi vērtējams, ja valstsvīri un valsts sievas vismaz šādi cenšas celt sabiedrības pašapziņu.

Linkaits uzsauc "zelta izpletņus"? © DIENA(15)

Sakiet, ko lai sabiedrība secina no tā, ka pēc divus ar pusi mēnešus ilgās satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) skaļās un revolucionārās retorikas par it kā atklātajām koruptīvu darbību pazīmēm un nesaimnieciskumu Latvijas dzelzceļa (LDz) vadības darbā, šīs valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un valdes loceklim Aivaram Strakšas ļauts mierīgi un bez komentāriem aiziet, turklāt, kā runā Satiksmes ministrijas (SM) gaiteņos, rēķinoties ar kompensācijām līdz pat gada atalgojuma apmērā?

Jaunos vilcienus gaidot © DIENA(1)

Beidzot! Bija jau pēdējais laiks! Šādi ne viens vien cilvēks komentēja ziņu, ka uzņēmumi Pasažieru vilciens (PV) un Škoda Vagonka 30. jūlijā parakstīs līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi Latvijai.

Kuģošanas drošības zemūdens akmeņi © DIENA(3)

Lielbritānija un ASV katra atsevišķi cenšas izveidot savas koalīcijas kuģošanas drošības garantēšanai Hormuza šaurumā. Šīs akcijas ir vērstas pret Irānu, un domājams, ka abu valstu darbības ir lielā mērā koordinētas.

No biznesa uz politiku? © DIENA(8)

Nesen notikušajā diskusijā No atbildības līdz aktīvismam, ko organizēja pensiju pārvaldītājs Indexo, izkristalizējās aicinājums uzņēmējiem aktīvāk iesaistīties politikā.

Pašūpot koalīcijas laivu, nevis apgāzt © DIENA(4)

Diezgan prognozējami vakar noslēdzās pirmā lielākā publiski redzamā politiskā krīze valdošajā koalīcijā, kuru iniciēja Jaunā konservatīvā partija (JKP) pagājušajā nedēļā, tās ministriem demonstratīvi pametot valdības sēdi brīdī, kad Ministru kabinetā tika lemts par Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā. Tas, ka JKP pēc šā valdības lēmuma diezgan demonstratīvi izsauca premjeru Krišjāni Kariņu (JV) uz "paklājiņa", lai runātu par to, kā tālāk tiks nodrošināta šīs valdības partneru sadarbība, šķiet, bija taktisks solis, lai mēģinātu nodemonstrēt sabiedrībai savu būtisko nozīmi šīs valdības pastāvēšanā.