Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Dienas komentārs

Politiskā paklupināšana? © DIENA(8)

Lielāku vai mazāku, tomēr satricinājumu publiskajā telpā pagājušajā nedēļā radīja Finanšu ministrijas (FM) paziņojums, ka izglītības nozares reformu trūkuma dēļ FM pagaidām nesaskaņos Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto projektu grozījumiem pedagogu darba samaksas noteikumos, kas paredz skolotāju algu palielināšanu no šā gada 1. septembra.

Svarīgi gan mērķi, gan līdzekļi © DIENA(1)

Tiesiski apšaubāmais veids, kā panākt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības maiņu, likumā iestrādājot normu, kurā piesolīti 80 procentu no gada mēnešalgas par brīvprātīgu atlūgumu līdz 1. augustam, ir ne vien centiens ar anekdotisku likumu jaunradi atrisināt politiskas problēmas, bet arī diagnoze visa banku uzraudzības "kapitālā remonta" kvalitātei. Šajā anekdošu žanrā ietilpst arī cīņa pret naudas atmazgāšanu, solot Valsts ieņēmumu dienesta reidus uz ceļiem.

Miers, kuru Ukraina nevar atļauties © DIENA(24)

Ukrainas jaunievēlētā prezidenta Volodimira Zelenska pirmie mēģinājumi iedibināt mieru Ukrainas austrumos nekavējoties izpelnījušies pretrunīgu vērtējumu pašā Ukrainā. Daļai sabiedrības ir nepieņemams pats diplomātisko sarunu fakts, bet vēl daļa uzskata, ka prezidents nepiedāvā neko radikāli jaunu, kamdēļ centieni ir lemti neveiksmei.

Interešu konfliktā © DIENA(2)

Izdot vai neizdot – tāds ir jautājums. Šķiet, ar šo nedaudz pārfrāzēto klasisko teicienu prātā daudzi no Saeimā ievēlētajiem pēdējā pusgada laikā, kā saka, no rīta modušies un vakarā gulēt gājuši. Sākot ar brīdi, kad Saeima lēma par Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, un beidzot ar līdzīgu lēmumu saistībā ar šobrīd faktisko KPV LV vadoni Zakatistovu. Tiesa, otrajā gadījumā politiķu manevra iespējas īpaši lielas nebija – ja Jurašu izdeva, kādēļ lai Zakatistovu neizdotu? Ar ko tad viens sliktāks, otrs labāks līdzīgā situācijā?

Kā būt gudrai sabiedrībai? © DIENA(15)

Nesen mikroblogošanas vietnē Twitter informācijas tehnoloģiju (IT) jomas uzņēmējs Normunds Bergs rosināja diskusiju par eksakto zinātņu apguves nepieciešamību, mudinot neaizrauties ar sociālo un humanitāro zinātņu, kā arī ar radošo talantu un sporta glorificēšanu.

Joprojām ar "otrās šķiras" produktiem © DIENA(11)

Paradoksāli, taču šķiet, kopš 2017. gada, kad Slovākijas lauksaimniecības ministrs vērsās pie Eiropas Komisijas (EK) par pārtikas produktu dubultu kvalitāti, vienlaikus iepazīstinot Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomi ar salīdzinošajiem testa rezultātiem pārtikai, kas iegādāta Slovākijā, Ungārijā un citās ES valstīs, nekas šajā jomā īpaši nav mainījies, un aizvien dažādās ES valstīs tirgoto identisko pārtikas produktu kvalitāte atšķiras.

Piemērs acu priekšā © DIENA(17)

Plašsaziņas līdzekļos šonedēļ parādījās informācija par ASV jau kārtējo aizsardzības ultimātu apvienotajai Eiropai. Atbilstīgi ziņām no Eiropas Savienības (ES) kategoriskā tonī tiek prasīts, lai tā mainītu savu politiku attiecībā uz attīstības sākumstadijā esošo aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un iesaistītu tajā arī ASV ieroču un bruņojuma ražotājus.

Riskantās reformas © DIENA(5)

Nodokļu reforma, skolu tīkla izvērtēšana, tā dēvētā divu grozu sistēma veselības aprūpē, administratīvi teritoriālā reforma – tās ir pēdējo gadu laikā Latvijā iecerētās pārmaiņas, kuras popularizējuši dažādu valdību ministri. Taču, paraugoties uz to, kas notiek ar to ministru, kuri centušies virzīt reformas, tēlu sabiedrībā, jāteic – būt par reformas vēstnesi ir visai riskanti.

Šķeltnieki © DIENA(5)

Maija pēdējā nedēļa bija zīmīga ar šķelšanos pāris valdošo partiju rindās. Vispirms tas skāra valdības koalīcijā esošo KPV LV, kuru iepriekš pametušajiem pievienojās vēl divas deputātes, tad Rīgas domē valdošo Saskaņas/GKR koalīciju, no kuras par nepaklausību tika padzīti uzreiz četri deputāti, starp kuriem arī Rīgas vicemērs. Tiesa, laika ietvars laikam ir vienīgais faktors, kas šos gadījumus vieno.

Kas patiesībā notiek Rīgas domē? © DIENA(19)

Paņemt savos apskāvienos balto un pūkaino latvisko mazākumu un tik ilgi ap to berzēties, līdz tas kļūst vienmērīgi pelēks, ir veca Saskaņa "tēva" un politisko spēļu dinozaura Jāņa Urbanoviča taktika, kuru ir iemācījusies arī jaunā saskaņiešu paaudze. To Saskaņa (S) un Gods kalpot Rīgai (GKR) šobrīd patiesībā Rīgā piedāvā valdības koalīcijas partijām, liekot priekšā pārdalīt ietekmi un "strādāt kopā rīdzinieku labā" jeb "izmantot brīdi, lai nestu pārmaiņas galvaspilsētā" pēc tam, kad četru deputātu izslēgšana S/GKR vairākuma koalīciju Rīgas domē (RD) naktī uz piektdienu pēkšņi padarīja par mazākumu.

Globālās pasaules tehnoloģiskā sadalīšana © DIENA(7)

Paziņojot par gatavību liegt Ķīnas gigantam Huawei pieeju plašam spektram ASV un plašākā nozīmē arī Rietumvalstu tehnoloģiju, ASV prezidents Donalds Tramps ir jūtami paātrinājis pasaules sadalīšanos tā dēvētajās tehnoloģiskajās zonās.

Prezidents un ekonomika © DIENA(16)

Atbilstoši prognozēm Saeima šonedēļ Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Diskusijās, kas bija saistītas ar Valsts prezidenta vēlēšanām, daudz uzmanības tika pievērsts Latvijas ekonomiskajām problēmām. Var jau brīnīties, kādēļ gan, jo Valsts prezidenta atbildības lokā ekonomisko jautājumu nav un par tiem atbild valdība. Tomēr, kā mēdz sacīt, daudz tiek runāts par to, kas ir sabiedrībai aktuāls, un, nenoliedzami, Latvija ir to ES dalībvalstu vidū, kurās būtiska problēma ir nabadzība, bet svarīgs izaicinājums – sabiedrības labklājības paaugstināšana.

Uzticības avanss © DIENA(20)

Egils Levits Valsts prezidenta vēlēšanās uzvarēja pārliecinoši, saņēma Latvijai netipiski lielu politiskās uzticības avansu. Runājot sporta terminoloģijā, ātri izvirzījās vadībā un visu distanci pārliecinoši noturēja vadību, neatstājot konkurentiem ne mazākās izredzes pietuvoties.

Nevajag pārspīlēt "alkotūrisma" nozīmi © DIENA(9)

Igaunijas valdības lēmums no šāda gada 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem radījis savdabīgu paniku mūsu tirgotāju cunftē, kas tagad prognozē teju nacionāla mēroga traģēdiju.

Uzvaras (ne)konvertēšana © DIENA(4)

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas pretēji pirms tām paustajām bažām ir noslēgušās ar pārliecinošu sistēmisko partiju uzvaru, tomēr atklāts paliek jautājums par uzvarētāju spēju attaisnot balsojuma rezultātus ilgtermiņā.

Atklājas birokrātiskās vājības © DIENA(33)

Lai Latvijā mazinātos ēnu ekonomika, valsts sektoram ir jāpierāda visiem iedzīvotājiem, ka nodokļos iekasētā nauda tiek tērēta jēgpilni. Šādu apgalvojumu gadu gaitā daudzkārt izteikuši gan tautsaimniecības eksperti, gan dažādu valdību ekonomikas ministri. Arī pašreizējais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro Dienai nesen sacīja: "Ir svarīgi, lai mūsu sabiedrībā izveidotos pārliecība, ka nodokļos iekasēto naudu valsts sektors iztērē iedzīvotāju labā . (..) Maksājot nodokļus, cilvēki grib no valsts sektora pretī saņemt kvalitatīvus pakalpojumus." Savukārt to, ka mūsu valstī ēnu ekonomika joprojām ir būtiska problēma, atklājis maijā publiskotais, ikgadējais Stockholm School of Economics in Riga pētnieku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs.

Jaunie atkal apspēlēti © DIENA(20)

Izskatās, ka valsts līmeņa politikā aizvien lielāku lomu spēlē Jaunā Vienotība (JV) un nacionālā apvienība _Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA). Pārējie var klusu smilkstēt kaktiņā par savu bezspēcību, nevarību, kļūdām un vējā palaistām iespējām. It īpaši tie politiskie spēki, kas skaļi sevi pieteica pērn Saeimas vēlēšanās, – viņu iecerētā politiskās varas maiņa ir izgāzusies. Reālu pārmaiņu vietā viņi spējuši piedāvāt vien to, ko tautā sauc par teijāteri un atbilstoši arī novērtē. Spilgts pierādījums tam ir pat nule aizvadītās Eiroparlamenta vēlēšanas.

Koalīcijai trīs dienas, lai savāktos © DIENA(11)

Piecu koalīcijas partiju ārkārtīgi atšķirīgie panākumi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās noteikti ir mazinājuši pirms sestdienas vērojamo apetīti šos rezultātus tulkot kā vērtējumu valdības darbam un atsevišķu partiju politikai. Šie rezultāti ir ļoti neproporcionāli partiju esošajai ietekmei vai vismaz varas apetītes līmenim valdībā un, visticamāk, var tikt izmantoti, lai to vēlreiz pārskatītu. Politisko nestabilitāti tas var un, iespējams, arī nesīs, kas gan paradoksālā kārtā automātiski nenozīmē, ka no tā cietīs valsts intereses.

"Gaidīšanas svētki" © DIENA

Neatkarīgi no tā, vai šo tekstu sanāk lasīt drukātajā avīzē dienu pirms vēlēšanām vai internetā vēlēšanu dienā, vai vēlāk, tas jebkurā gadījumā būs jau pēc vēlēšanu kampaņas noslēguma un dod mums iespēju mazliet pavērtēt, kādi tad bijuši šie vēlēšanu "gaidīšanas svētki".

Turcija galīgās izvēles priekšā? © DIENA(20)

Nupat ASV oficiāli paziņoja, ka Turcijai tiek dotas divas nedēļas laika, lai tā atteiktos no Krievijas zenītraķešu sistēmu S-400 iegādes. Pretējā gadījumā Ankarai tiek solītas gan nopietnas ekonomiskās, gan politiskās sekas – līdz pat izslēgšanai no Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO.

Dubļos iestigušie taksometri © DIENA(10)

Nepieciešams sakārtot taksometru jomu! Taksometru bizness ir viens no tiem Latvijas tautsaimniecības segmentiem, kurā ēnu ekonomika izpaužas ļoti spēcīgi. Taksometru konkurences cīņā joprojām tiek izmantotas XX gadsimta deviņdesmito gadu metodes. Situācija ar taksometru pakalpojumiem pie Starptautiskās lidostas Rīga grauj mūsu galvaspilsētas tēlu! Šādi apgalvojumi taksometru jomai tiek veltīti laiku pa laikam. Mainās finanšu ministri, satiksmes ministri un ekonomikas ministri, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vadības pārstāvji, bet taksometru bizness aizvien tiek atzīts par visai necivilizētu.

Ieguldījumos jāuzņemas aizvien lielāki riski © DIENA(3)

Pasaules ekonomikas realitāte var nešķist pārāk iepriecinoša tiem, kas vēlas krāt un pelnīt ar iepriekšējos gadu desmitos ierastām metodēm, ieguldot naudu dažāda rakstura konservatīvajos finanšu instrumentos, piemēram, Latvijā tik ierastajos banku depozītos. Šis ieguldījuma veids sāka zaudēt ienesīgumu iepriekšējās un šīs desmitgades mijā, kad, cīnoties ar iepriekšējās pasaules finanšu krīzes sekām, monetārie uzraugi – centrālās bankas – bija līdz rekordzemiem līmeņiem samazinājuši procentu likmes un uzsāka triljoniem dolāru, eiro un citu valūtu injekcijas finanšu sektorā ar mērķi kāpināt kreditēšanas apjomus un atdzīvināt ekonomiku.

Seniors kā budžeta bieds © DIENA(15)

Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar "aplokšņu" algām pagājušajā gadā lēšami 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk nekā gadu iepriekš, kad šāda veida nodokļu zaudējumi sasniedza 927,01 miljonu eiro, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķiniem, vēsta portāls Delfi un vienlaikus citē VID vadītāju Ievu Jaunzemi: "Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko var izdevīgi pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā segt izdevumus par veselības aprūpi, izglītību, drošību un daudzām citām vajadzībām, ir nodokļu veidā samaksātā nauda."

Vēlētāji kā darba devēji © DIENA(16)

Jau pavisam drīz, trešdien, 22. maijā, sāksies iepriekšējā balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, bet sestdien, 25. maijā, klāt būs galvenā vēlēšanu diena. Par astoņām Latvijai paredzētajām EP deputātu vietām cīnās kopumā 246 kandidāti no 16 sarakstiem, vēsta Centrālā vēlēšanu komisija. Ņemot vērā konkurenci, neviens no kandidātiem nevar relaksēti paļauties, ka tieši viņam ievēlēšana ir droši garantēta.

ASV maldi Latvijas reālpolitikā © DIENA(21)

Draudzīgais un neatslābstošais grūdiens, ko mūsu stratēģiskais partneris ASV sniedz Latvijai, lai tā uzlabotu banku uzraudzību, ir apsveicama lieta, kas, godīgi īstenota, gan no mūsu amatpersonu, gan pašu amerikāņu puses, nenoliedzami, tikai vairos Latvijas drošību. Tomēr šai ASV partneru palīdzībai acīmredzami sāk pietrūkt caurredzamības, konsekvences un vietējās specifikas jeb reālpolitikas lamatu pārzināšanas.

Intereses pret principiem © DIENA(33)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas sesijā Helsinkos pārliecinošs vairākums EP dalībvalstu ārlietu ministru atbalstīja rezolūciju, kura paredz atjaunot Krievijas balsstiesības EP, kas tika apturētas 2014. gadā notikumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā dēļ.

Aizsardzības ultimāts Eiropai? © DIENA(13)

Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības sekretāra vietniece Elena Lorda nesen nosūtīja Eiropas Savienības (ES) augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos vēstuli ar nepārprotamu mājienu, ka apvienotā Eiropa var rēķināties ar ekonomiskām un politiskām sekām, ja turpinās attīstīt savus projektus aizsardzības jomā.

Plānot atklāti un godprātīgi © DIENA(3)

Valsts kontroliere nule nākusi klajā ar virkni pārmetumu valsts institūcijām. Tos vienojošais motīvs: izveidojusies tendence noteiktām, neapšaubāmi vajadzīgām lietām paredzēto valsts budžeta finansējumu tērēt kam citam vai arī izdomāt naudas izmaksu iemeslus. Vienā gadījumā stāsts ir par to, ka Salaspils kodolreaktora likvidācijai paredzētā nauda tērēta ārvalstu filmu uzņemšanai un kvadriciklu iegādei, bet otrā – ka, piemēram, prokuroriem maksātas piemaksas pie algas pat par sapulču apmeklēšanu.

Noslēpumainais vidusslānis © DIENA(34)

Par to, ir vai nav mūsu sabiedrībā vidusslānis, nesen tika diskutēts Rīga TV24 raidījumā Preses klubs, un raidījuma dalībnieku uzskati kā bija atšķirīgi, tā arī palika atšķirīgi, svārstoties amplitūdā – "nav nekāda vidusslāņa, pat augstskolu profesori ir nabadzīgi" un "vidusslānis Latvijā ir, tikai nedzīvo kā Holivudas filmās".

Nevaram un negribam atgriezties 20.gadsimta deviņdesmitajos © DIENA(35)

Bēdīgi ir tas, ka satiksmes ministrs ieklausās nevis profesionāļu viedoklī, bet tādu cilvēku viedoklī, kuriem nav eksperta kvalifikācijas, un tas liek domāt, ka ministrs vēlas dzirdēt tikai to, kas saskan ar viņa paša viedokli, teic va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes loceklis Aivars Strakšas.