Pretēji ierastajai praksei, ka PIK izveide ir opozīcijas iespēja līdz vīlītei izkratīt kādu koalīcijai sāpīga lēmuma vai ķezas sekas un apstākļus, bet koalīcijas partijas cenšas šādai izmeklēšanai likt sprunguļus riteņos, šoreiz PIK tapšana no malas varēja maldīgi izskatīties gluži vai pēc opozīcijas un koalīcijas koleģiāla projekta. Pirmkārt, ar koalīcijas vienotu atbalstu par PIK vadītāju ievēlēja Andri Kulbergu no Apvienotā saraksta (AS), bet Kristapu Krištopanu (LPV) PIK sekretāra amatā vispār ievēlēja, tikai un vienīgi pateicoties visu trīs koalīcijas partiju (Progresīvie, Jaunā Vienotība (JV), ZZS) atbalstam.
Tas ir nonsenss, jo diviem ļoti aktīviem opozīcijas deputātiem uz vairākiem mēnešiem tiek iedota tribīne kritizēt Rail Baltica projekta nebūšanas, par kuru galveno atbildīgo personu šobrīd iezīmējas Progresīvo satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kurš pirms politiķa karjeras gadiem ilgi ieņēmis vadošus amatus projektā. Parasti koalīcija kuluāru sarunās dara visu, lai panāktu, ka PIK vadīs tās pārstāvis, jo tā ir iespēja izmeklēšanu ievirzīt sev mazāk sāpīgos neceļos, bet komisijas gala ziņojumu padarīt iespējami bezzobaināku un nekaitīgāku, lai netiktu nosaukti vainīgie no "savējo" vidus.
Tieši Kulberga vienprātīga ievēlēšana PIK vadībā ar koalīcijas balsīm ir vēl viena pazīme tam, ka runas par AS daļēju vai pilnīgu pievienošanos koalīcijai ir reālistiskas, jo neviens cits kā Kulbergs jau vēsturiski ir AS kandidāts satiksmes ministra amatam.
Būtiski arī uzsvērt, ka Kulbergam un Krištopanam ir diametrāli pretējs mērķis, kurā virzīt PIK, – pirmais vēlas Rail Baltica projektu nolikt atpakaļ uz sliedēm, tad otrais – pierādīt, ka tas jāklapē ciet. Klasiska pretruna starp partiju, kas sevi saredz valdībā un Satiksmes ministrijas vadībā (AS), un partiju, kas bezcerīgi iestigusi opozīcijā (LPV).
Saeimas kuluāros par JV attieksmi pret Rail Baltica izmeklēšanu esot sajūta, ka tai nebūtu pretenziju, ja PIK atklājumi liktu ripot Briškena galvai. JV pat priecātos, ja problēma ar kritizēto satiksmes ministru nebūtu jārisina savām rokām.
Valdošā koalīcija arī neesot īpaši augstās domās par Kulberga un Krištopana spējām turēties pretī maldugunīm un izmeklēšanu ievirzīt bīstamos virzienos. Citiem vārdiem – abiem politikas jaunpienācējiem patīkot eksponēties, bet viņi īsti nezināšot, kur rakt.