Politiskajā situācijā, kāda izveidojusies ap Latvijas Bankas (LB) prezidenta ievēlēšanu, ir ļoti daudz interesantu nianšu, ko apspriest, bet es piedāvāju sākt ar, manuprāt, svarīgāko – vai mēs varam vienoties par to, ka ZZS motivācija, kopā ar opozīcijas partijām šim amatam izvirzot Altum vadītāju Reini Bērziņu, nebija vērsta uz valdības gāšanu vai koalīcijas izmaiņām? Jo te jau sāk izskanēt lozungi par alternatīvas "oligarhu koalīcijas" tapšanu. Protams, to pārējo Bērziņa potenciālo atbalstītāju – Apvienotā saraksta (AS), Nacionālās apvienības (NA) un Aināra Šlesera Latvija pirmajā vietā (LPV) – interesēs ir, lai šī valdība ļodzītos un šķeltos, un situācijā ir dažādas nianses, bet vai jūs piekrītat, ka ZZS nevēlas gāzt Evikas Siliņas valdību?
Es piekrītu kopējam uzstādījumam. Nianses, protams, ir – domāju, ZZS pusē labi saprot, ka šādā veidā tas spēku samērs mainās un Vienotības dominance mainās, – tā ir tā mazā nianse. Bet tieša mērķa gāzt valdību noteikti nav. Galvenokārt tāpēc, ka tajā otrā – opozīcijas – pusē nav īstas skaidrības, kāda varētu būt tā alternatīvā valdība un ZZS arī nav līderu, kuri vēlētos pārņemt to visu. Bet tā ir spēka spēle, kurā vienkārši pārbīda spēka akcentus valdības iekšienē.
Jūs tā domājat – par tiem spēka akcentiem? Varbūt es pietiekami neizprotu to ZZS jauno vanagu spārnu, bet tajos Augusta Brigmaņa laikmeta spēlētājos es vairāk nolasu taktisku gudrību publiski izrādīt reveransus JV un klusiņām aizkulisēs panākt savu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 13. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00