Daudzās jomās jau ir vērojams speciālistu trūkums, un ir skaidrs, ka tas vēl pastiprināsies. Mūsu valsts nevar atļauties izglītotiem un strādāt gribošiem jauniešiem pateikt – "Ja jums te kas nepatīk, brauciet prom, piemēram, uz Īriju vai Zviedriju", jo ar šādu attieksmi vakances Latvijā ilgu laiku var palikt neaizpildītas.
Par šo tematu liek aizdomāties situācija veselības aprūpē un jauno ārstu publiski vēstītais, ka pret viņiem vēršas tās personas, kas vēlas runāt tikai un vienīgi krievu valodā.
Jāatgādina, ka Saeima 13. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja Veselības ministrijas rosinātos Pacientu tiesību likuma grozījumus, kas paredz "pacienta tiesības pieaicināt personu, kas tai nodrošina tulkošanu, ja pacients valsts valodu neprot". Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) arī sola, ka "tiks sagatavoti priekšlikumi Ārstniecības likumā, lai nostiprinātu valsts valodas lietošanu ārstniecības iestādēs".
Sabiedrības uzmanību jau iepriekš piesaistīja sociālajos tīklos publiskotā jauno ārstu aptauja, kas atklāj samilzušas problēmas veselības nozares kolektīvos un kolēģu savstarpējā komunikācijā. Tā, piemēram, lasāms, ka "kolēģi bija dusmīgi un necienīgi pret studenti, kura nezināja krievu valodu", "kolēģe lūdz (krievu valodā), lai izpildu uzdevumu, es pārprotu, kolēģe sāk bļaut un lamāties, un aiz muguras aprunāt/apsaukāt", "kolēģi ne tikai savā starpā sarunājās krievu valodā, bet arī apsprieda ārstēšanas plānu krievu valodā, arī pēc aicinājuma runāt latviski saruna notika krievu valodā". Līdzīgu gadījumu ir daudz.
Jāuzsver, ka te ir runa par darba kolektīviem Latvijas Republikā, kur vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda. Valsts valoda būtu jāprot un jāpielieto ikvienam, kurš pastāvīgi un ilgtermiņā dzīvo un strādā mūsu valstī. Protams, nav runa par ārvalstu studentiem un par tiem speciālistiem, kuri ieradušies uz īsu periodu un jau atbraucot zina, ka drīzumā dosies uz citu valsti, bet par cilvēkiem, kuru dzīve neatkarīgi no viņu tautības un dzimtās valodas ilgtermiņā ir saistīta ar Latviju.
Katra paaudze nāk ar tai raksturīgām iezīmēm un atšķirīgām zināšanām. Tas, ka daudzi latviešu jaunieši nepārvalda krievu valodu, tā vienkārši ir, un šiem jauniešiem nav jābrauc prom no dzimtenes tikai tāpēc, ka viņu līdzcilvēki ignorē valsts valodu.