Ekonomikas ministrija vakar, 5. novembrī, informēja par vairākiem priekšlikumiem pārtikas cenu samazināšanai. Viens no priekšlikumiem ir uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam. "Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku," skaidro ministrija. Ir arī vēl vairāki citi priekšlikumi.
Oktobra nogalē Rīgā notika pikets, kurā tika prasīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem un tika akcentētas viesmīlības nozarē sasāpējušas problēmas. Jāatgādina, ka PVN pamatlikme ir 21%. (Detalizētu informāciju var atrast Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietnē.)
Novembris mūsu valstī asociējas ar patriotiskiem svētkiem.
11. novembris ir Latvijas
brīvības cīnītāju piemiņas
diena – Lāčplēša diena –, bet
18. novembris ir Latvijas
Republikas proklamēšanas diena.
Eiropas Centrālā banka (ECB)
oktobrī ir nedaudz samazinājusi
likmes. Lēmums tika pieņemts
17. oktobrī, bet jaunās likmes
stājas spēkā šodien – 23. oktobrī.
Pēdējos gados ECB likmēm
tiek pievērsta liela uzmanība un tiek piedēvēta milzīga ietekme. Izskan arī prognoze, ka
likmju samazināšana atdzīvinās nekustamā
īpašuma tirgu.
Nesen laikrakstā Diena un citos medijos uzmanība bija pievērsta Nobela prēmiju piešķiršanai. Saistībā ar pētījumu, kas saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā, tika uzsvērta pārvaldības loma valsts attīstībā.
Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir zema. To atklāj Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat pētījums, kas attiecas uz ES dalībvalstīm 2023. gadā.
Latvijā ik gadu pensionējas lielāks skaits cilvēku nekā darba vidē ienāk, un šāda tendence pastiprināsies, jo jauniešu skaits būs vēl mazāks. Uz to uzmanību ir vērsuši vairāki eksperti, viņu vidū Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory vadības pārstāve Anta Praņēviča un vēl citi
Laiku pa laikam kādai tautsaimniecības nozarei izdodas savas
veiksmes un neveiksmes pacelt
valstiskā līmenī un definēt kā
sabiedrības labklājības rādītāju.
Patlaban šādas ambīcijas ir
ēdināšanas nozarei, un konkrētāk – Rīgas
restorānu biznesam.
Latvijā, analizējot, kādu ietekmi atstāj Krievijas sāktais karš Ukrainā, bieži tiek apspriestas tendences ekonomikā. To, ka šis karš traucē pēc Covid-19 pandēmijas atdzimt tūrismam, uzsver ne tikai viesmīlības jomas uzņēmēji, bet arī Centrālā statistikas pārvalde.
Latvijā pērn produktivitāte bija tikai ap 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, un iemesls tam ir niecīgais ieguldījums pētniecībā un attīstībā. To secinājuši Latvijas Universitātes (LU) domnīcas LV PEAK pētnieki, uzsverot, ka pat mūsu valsts eksportā ir pārāk mazs augsto tehnoloģiju īpatsvars.
Finanšu ministrija šonedēļ paziņoja, ka saskaņošanai tiek virzīti Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi, kas paredz vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šie grozījumi ir ietverti likumprojekta Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam pavadošajos dokumentos.
Aizvadītajā nedēļā Strasbūrā noritēja Eiropas Parlamenta (EP) pirmā šī rudens sesija, un līdz ar to darbu ar pilnu jaudu ir sācis jūnijā ievēlētais EP sastāvs.
Temats par latviešu valodu un citām valodām mūsu sabiedrībā tiek aktualizēts laiku pa laikam, turklāt bieži tad, kad tuvojas vēlēšanas vai pavīd izmaiņas likumos un noteikumos.
Pēdējā laikā bieži tiek runāts par komunikācijas veiksmēm un neveiksmēm. Protams, nevajadzētu piebalsot tiem, kuri noniecina visus sabiedrisko attiecību jomā strādājošos cilvēkus, tomēr nevajadzētu arī izlikties, ka viss ir kārtībā, jo ir vairākas labi pamanāmas problēmas.
Sākoties jaunajam mācību gadam, pavīdēja satraukums, ka mūsu valstī nav pieņemts normatīvais regulējums, kas paredzētu patvertņu izbūvi izglītības iestādēs. (Par to var lasīt portālā Lsm.lv šāgada 1. septembrī.)