Martā daudz uzmanības tiek pievērsts tam, ka pagājuši pieci gadi, kopš, sākoties kovidpandēmijai, mūsu valstī tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija un līdzīgi procesi noritēja citur pasaulē.
Marta sākumā plašu sabiedrības uzmanību izpelnījās
ziņa par to, ka Zviedrijas
koncerns ICA Gruppen
Dānijas kompānijai Salling
Group pārdod Baltijas valstīs
labi zināmo tirdzniecības tīklu Rimi Baltic.
Samērā siltā 2024./2025. gada ziema ir nodrošinājusi to, ka energoresursu tēma šoreiz netika vētraini apspriesta sociālajos tīklos. Nu jau ziema tuvojas beigām, un aptuveni pusgadu par apkuri jāuztraucas nebūs. Apkures tēmu gan nesen aktualizēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kurš atgādināja, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī ir aizsākta diskusija par koksnes produkcijas (malka, šķelda, briketes un tamlīdzīgi) izmantošanu apkurē.
Valdība 11. februārī nolēma uz Saeimu virzīt Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas attiecas uz patvertņu infrastruktūru mūsu valstī.
Nesen mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija paziņoja, ka ir
digitalizējusi visus valsts
pakalpojumus, un norādīja, ka
tas palīdz igauņu zemei kļūt
par starptautiska mēroga
līderi digitālās pārvaldības jomā.
Mūsu valstij ir vajadzīgi finanšu resursi militārās aizsardzības stiprināšanai, turklāt joprojām aktuāla ir nepieciešamība pilnveidot veselības aprūpi, investēt sociālajā drošībā un uzlabot izglītības sistēmu
Viens no janvāra svarīgākajiem
notikumiem bija Latvijas
aviokompānijas airBaltic
paziņojums, ka Vācijā bāzētā
Lufthansa Group kļūs par
airBaltic stratēģisko investoru,
par 14 miljoniem eiro iegūstot mazākuma
līdzdalību.
Latvijā 77,8% iedzīvotāju uzskata, ka valsts neieklausās tautas vēlmēs un vajadzībās, un 79,1% domā, ka nevar personīgi ietekmēt vietējos politiskos procesus. Tas secināms no Valsts kancelejas pasūtītās sabiedriskās domas aptaujas.
Diskusijās par aviokompāniju airBaltic plaši izteikušies politiķi un ekonomisti, toties malā aizbīdīts ir parasto Latvijas iedzīvotāju – nodokļu maksātāju – redzējums.
Dzīves dārdzības pieaugums mītneszemēs, kā arī iekšējā drošība un daudzveidīgais kultūras piedāvājums Latvijā. Tie ir daži no iemesliem, kas pamudina remigrantus atgriezties mūsu valstī. Tas secināms no Rīgas plānošanas reģiona (RPR) nesen publiskotā remigrācijas situācijas apskata
Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas ir drošas, un to iedzīvotājiem nav jāuztraucas, ka šīs ēkas drīzumā varētu sabrukt. Tas ir secināts Ekonomikas ministrijas koordinētajā, būvniecības speciālistu īstenotajā sērijveida ēku apsekošanā, kas noritēja Rīgā un citur Latvijā. Izpētīto daudzdzīvokļu ēku vidū ir 103.,104., 119., 316., 318., 464., 467A, 602. un 602P sērijas mājas
Finansiālā situācija šajā gadā var pasliktināties, uzskata daļa mūsu sabiedrības. Labklājības kritumu prognozē 32% iedzīvotāju aptaujā, ko veikusi kompānija Kantar sadarbībā ar TV3, un 16% respondentu aptaujā, ko īstenojusi banka Luminor kopā ar pētījumu centru SKDS.
Nesen mūsu sabiedrības uzmanības lokā nonāca vēsts, ka
sociālās saziņas platformu
Facebook un Instagram māteskompānija Meta ASV pārtrauks faktu pārbaudīšanas
programmu. Par to vēstīja aģentūra LETA,
atsaucoties uz Meta līderi Marku Zakerbergu.