Kā jau ierasts, lielākais tūristu skaits bija ieradies no Lietuvas, otrajā vietā atstājot Igauniju. Vēl vērā ņemams ceļotāju skaits bija no Lielbritānijas, Vācijas, Somijas, Nīderlandes un Polijas. Tas secināms no Centrālās statistikas pārvaldes datiem.
Šie dati atklāj vēl divas noturīgas tendences – pirmkārt, ārvalstu tūristi Latvijā uzturas vidēji divas, trīs dienas (nakšņo vienu, divas naktis), un, otrkārt, lielākā daļa viesu izvēlas tās naktsmītnes, kas atrodas Rīgā.
Iecere, ka daudzi ārvalstu ceļotāji mūsu valstī pavadīs vismaz nedēļu, pagaidām nav īstenojusies, tāpat kā nav īstenojušies plāni lielu skaitu viesu ieinteresēt par uzturēšanos attālākos novados.
Šogad tūrisma tēmai veltītajās diskusijās, kas norit dažādos formātos, arī plašai publikai pieejamajos sociālajos tīklos, pavīd ideja, ka Latvijai vajag vairāk turīgu darījumu tūristu – konferenču un nozaru izstāžu apmeklētāju.
Šī ideja nav jauna. Par to, ka nepieciešams attīstīt MICE (saīsinājums no angļu valodas vārdiem meetings, incentives, conferences, exhibitions, burtiski tulkojot – sapulces, motivējoši pasākumi, konferences, izstādes) tūrismu, tika runāts jau pirms kovidpandēmijas. Jau tad tika uzsvērts, ka Rīgai ir nepieciešamās kvalitātes, lai kļūtu par MICE tūrisma centru vismaz Baltijas mērogā.
Kovidpandēmijas laiks, ģeopolitiskā nestabilitāte un Baltijā pieredzētā iespaidīgā inflācija daudzas ieceres nobremzēja. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, daži MICE tūrisma virzieni ir pilnībā vai daļēji pārceļojuši uz virtuālo vidi, nostiprinot tādus variantus, kad pasākums norit tikai tiešsaistē vai arī hibrīdrežīmā. Taču, protams, ir tādi virzieni, piemēram, nozaru izstādes, kas norit klātienē. MICE tūrisms ir mainījies, bet nav zudis.
Vienlaikus diskusijās par tūrismu ne īpaši pārdomāta šķiet snobiskā attieksme pret citu segmentu ceļotājiem. Var jau sapņot par ārkārtīgi turīgiem konferenču apmeklētājiem, kuri, naudu neskaitot, tērēsies Vecrīgas dārgākajos restorānos un nakšņos dārgākajās viesnīcas, taču patlaban gan statistika, gan novērojumi liecina, ka liela daļa ārvalstu viesu ir vidusslāņa lietuvieši un igauņi, kuri atbraukuši uz Latviju te pavadīt dažas brīvdienas un kuriem nav ne finansiālu iespēju, ne vēlēšanās par naktsmītni un maltītēm iztērēt milzīgas summas.
Latvijai būtu svarīgi šāda tipa tūristus noturēt un nepazaudēt, piedāvājot vidusslāņa baltiešiem interesantus apskates objektus, atbilstošas viesnīcas un paēšanas vietas.