Latvijā, analizējot, kādu ietekmi atstāj Krievijas sāktais karš Ukrainā, bieži tiek apspriestas tendences ekonomikā. To, ka šis karš traucē pēc Covid-19 pandēmijas atdzimt tūrismam, uzsver ne tikai viesmīlības jomas uzņēmēji, bet arī Centrālā statistikas pārvalde.
Latvijā pērn produktivitāte bija tikai ap 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, un iemesls tam ir niecīgais ieguldījums pētniecībā un attīstībā. To secinājuši Latvijas Universitātes (LU) domnīcas LV PEAK pētnieki, uzsverot, ka pat mūsu valsts eksportā ir pārāk mazs augsto tehnoloģiju īpatsvars.
Finanšu ministrija šonedēļ paziņoja, ka saskaņošanai tiek virzīti Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi, kas paredz vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šie grozījumi ir ietverti likumprojekta Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam pavadošajos dokumentos.
Aizvadītajā nedēļā Strasbūrā noritēja Eiropas Parlamenta (EP) pirmā šī rudens sesija, un līdz ar to darbu ar pilnu jaudu ir sācis jūnijā ievēlētais EP sastāvs.
Temats par latviešu valodu un citām valodām mūsu sabiedrībā tiek aktualizēts laiku pa laikam, turklāt bieži tad, kad tuvojas vēlēšanas vai pavīd izmaiņas likumos un noteikumos.
Pēdējā laikā bieži tiek runāts par komunikācijas veiksmēm un neveiksmēm. Protams, nevajadzētu piebalsot tiem, kuri noniecina visus sabiedrisko attiecību jomā strādājošos cilvēkus, tomēr nevajadzētu arī izlikties, ka viss ir kārtībā, jo ir vairākas labi pamanāmas problēmas.
Sākoties jaunajam mācību gadam, pavīdēja satraukums, ka mūsu valstī nav pieņemts normatīvais regulējums, kas paredzētu patvertņu izbūvi izglītības iestādēs. (Par to var lasīt portālā Lsm.lv šāgada 1. septembrī.)
Ceļojumu biznesā ir parādījies tāds krāpniecības veids, kad blēži, atdarinot populāru tūrisma uzņēmumu interneta mājaslapas un profilus sociālajos tīklos, izveido viltotas virtuālās vietnes. Norādītais konta numurs pakalpojuma iegādei izrādās krāpnieku konta numurs, un samaksātā nauda var nonākt krāpnieku rīcībā, brīdina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Septembrī sabiedrības uzmanības centrā allaž nonāk izglītība. Jauns posms sākas ne tikai skolēniem, bet arī studentiem, un tas mudina domāt par augstākās izglītības jēgu mūsdienās.
Nepieciešams panākt, lai iedzīvotāju skaits pieaugtu ne tikai kopumā Rīgā, bet tieši mūsu galvaspilsētas centrā. Šādu atziņu nesen pauda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) un arī uzsvēra, ka Vecrīgai un visam vēsturiskajam centram "ir nepieciešami ne tikai tūristi, bet arī iedzīvotāji". (LETA, 26.08.2024.)
Ideja mazināt darba devējam veicamās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju otrajā līmenī nu gan ir tā, kuru mūsu politiķiem vajadzētu rūpīgi apdomāt vēlreiz.
Gadījums ar tūrisma operatoru
Fisom, kura organizētajā
ceļojumā jaunieši iestrēga
Dienvideiropā, liek aizdomāties par uzņēmējdarbībā
valdošajām tendencēm.
Nesen Apvienotajā Karalistē
notikušie nemieri raisīja
diskusijas par sociālo tīklu
lomu mūsdienu sabiedrībā.
(Par situāciju Apvienotajā
Karalistē var lasīt laikraksta
Diena rubrikā Ārzemes, piemēram, 9. augustā
publicētajā rakstā Pēc grautiņiem protesti pret
vardarbību, kā arī publikācijās citos medijos.)
Pēdējā laikā bieži tiek spriests par obligāto valsts aizsardzības dienestu (VAD). Nesen uzmanību šim tematam pievērsa ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība), kura, piedaloties Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, norādīja, ka atbalsta ideju par sieviešu iesaukšanu VAD.
Situācija Latvijas ekonomikā jau aptuveni trīs gadus ir nemainīga – nav dziļas lejupslīdes, taču vienlaikus nav arī vērā ņemamas izaugsmes. Tas izriet no iekšzemes kopprodukta datiem, kurus sociālajos tīklos publiskojis ekonomikas eksperts Jānis Hermanis.