Martā mūsu valstī bija 65
tūkstoši bezdarbnieku, un
bezdarba līmenis, pēc
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bija 6,8%,
pēc Nodarbinātības valsts
aģentūras (NVA) datiem – 6%.
Apgalvojumi, ka Latvija atpaliek
no Baltijas kaimiņvalstīm, ir
dzirdami tik bieži, ka tos vairs
nevar uzskatīt tikai par nīgru
personu īgņošanos vai politisko populistu klaigāšanu.
Patlaban līdz brīdim, kad 14.
Saeima balsos par nākamo Valsts
prezidentu, vēl ir vairāk nekā
mēnesis, un prognozes par balsošanas rezultātu var mainīties.
Vērtējot situāciju Latvijā ārpus
Rīgas, pamanāms, ka ir pašvaldības, kuru teritorijā notiek
ekonomiskā attīstība, bet ir arī
tādas, kurās attīstība apstājusies vai pat vērojama lejupslīde.
Lieldienu tuvošanās mudina aizdomāties par līderiem mūsu sabiedrībā un fonu, uz kāda iespējamie līderi varētu stiprināt savu autoritāti. Vispirms par fonu.
Tuvāko gadu laikā Latvijā samazināsies darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits un aizvien sarežģītāk kļūs finansiāli nodrošināt tās sabiedrības grupas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar iesaistīties darba tirgū. Šādu vīziju pagājušajā nedēļā, tiekoties ar žurnālistiem, ieskicēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Iespaidīgs cenu kāpums pēdējā laikā ir kļuvis visai ierasts, un daudzi iedzīvotāji to uztver kā neizbēgamu procesu, kura cēloņi lielā mērā meklējami aiz mūsu valsts robežām. (Jāatgādina, ka šā gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, inflācija Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 20,3%.).
Nekustamo īpašumu cenu
amplitūda patlaban ir milzīga.
Rīgā sērijveida dzīvokļi maksā
nedaudz mazāk vai vairāk par
1000 eiro kvadrātmetrā atkarībā no konkrētā dzīvokļa, ēkas,
kā arī no rajona, kurā mājoklis atrodas, bet
jauno projektu cena labā rajonā jau ir sasniegusi 3000 eiro par kvadrātmetru.
Asajās diskusijās, kas sākās pēc
tam, kad Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja
vairāku pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, gan
pieminekļu aizstāvji, gan
aizvākšanas piekritēji jau ir demonstrējuši
histēriskus pārspīlējumus un agresīvu
vēršanos pret atšķirīgu viedokli.
Situācija ir sarežģīta, taču pesimistu prognozes nav piepildījušās. Šāds secinājums rodas, raugoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, kas raksturo mūsu valsts ekonomiku un sabiedrības labklājību.
Portugāles pievilcību veido siltais, saulainais klimats, Atlantijas okeāna piekrastes gleznainās ainavas un vēsturiskā arhitektūra. Taču vēl šī valsts patīkami pārsteidz ar to, ka tajā gandrīz nemaz nav jūtamas pandēmijas radītās "traumas".
Nesen plašu uzmanību piesaistīja ekonomģeogrāfa Jāņa
Turlaja paustais Latvijas Radio
raidījumā Krustpunktā, ka
"dzīvot laukos ir zināmā mērā
ekskluzīvi".
Valdības un, plašāk raugoties, valsts pārvaldes attieksme pret uzņēmējiem, tāpat kā uzņēmēju attieksme pret valsts sektoru, mēdz izpausties visai daudzveidīgi.
Piektdien, 24. februārī, apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mums Latvijā šis gads ļāvis lepoties ar sabiedrības vairākuma spēju būt vienotam, atbalstot Ukrainu, un ir arī ļāvis ieraudzīt daudzu citu valstu solidarizēšanos ar Ukrainas nāciju.