Atkal ir aktualizēta tēma, ka Rīga
atpaliek no Tallinas un Viļņas.
Igaunijas galvaspilsētā ļoti
pamanāmi attīstās kvartāli, kas
atrodas jūras piekrastē, netālu
no vecpilsētas un vērienīgās
pasažieru ostas, un pēdējā laikā šie kvartāli ir
ieguvuši patiešām modernu identitāti.
Diskusijas, kas aizsākušās par
Valsts prezidenta Egila Levita
izredzēm tikt ievēlētam uz otro
termiņu, mudina plašāk paraudzīties uz to, ko patlaban, XXI
gadsimta trešajā desmitgadē,
Latvijas sabiedrība gaida no Valsts prezidenta.
(Par E. Levita pārvēlēšanas izredzēm vērts
izlasīt Agneses Margēvičas interviju ar polittehnologu Danu Titavu 20. janvāra Dienā.)
Iegādājoties nekustamo īpašumu, arī dzīvokli, pircējiem racionāli jāizvērtē ēkas tehniskais stāvoklis individuāli, jo ēkas uzbūvēšanas gads vien neraksturo reālo situāciju
Saeimas Pilsonības, migrācijas un
sabiedrības saliedētības komisijas
sēdē aizvadītajā nedēļā tika
spriests par to, ka Krievijas un
Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem
Latvijā ir pastāvīgā uzturēšanās
atļauja, līdz šī gada 1. septembrim jāiesniedz
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē
apliecinājums par latviešu valodas prasmi
vismaz A2 (sarunvalodas) līmenī.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pagājušajā nedēļā
vērtēja portālā Manabalss.lv vairāk
nekā 10 000 parakstu savākušo
priekšlikumu par aizliegumu
prokremliski noskaņotām personām ieņemt amatus valsts un pašvaldību
institūcijās.
Prognozēs, kas izteiktas par aizvadītajā rudenī ievēlētās 14. Saeimas darbu šajā gadā, izskanējis viedoklis, ka nav labi tas, ka šī Saeima ir konservatīvāka nekā iepriekšējā.
Pēdējā laikā bieži manāmajās
diskusijās par latviešu valodas un
citu valodu līdzāspastāvēšanu
uzmanības vērts ir aspekts, kas
saistīts ar latviešu valodu kā
vairāku nozaru izdzīvošanas
pamatu.
Rīgā no šā gada 1. janvāra ir ieviesta tūrisma nodeva. Šāds solis bija plānots jau agrāk, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē tika atlikts. Savukārt tagad visām Rīgas tūristu mītnēm būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra viesa nakšņošanas diennakti.
Jaunajā, 2023. gadā aktuāla būs ne tikai ekonomikas, bet arī drošības stiprināšana, tāpēc ir svarīgi būt drosmīgiem un saliedētiem, kā arī apzināties savu spēku, – šāds secinājums izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) un Valsts prezidenta Egila Levita gadumijas uzrunām.
Pēdējie trīs gadi – kopš 2020. gada marta, kad sākās Covid-19 pandēmija, – ir nesuši vairākus pārbaudījumus mūsu sabiedrības līdzsvarotībai un saliedētībai.
Ziemassvētkus šogad sagaidām
apstākļos, kuros nācies pierast pie
daudz kā tāda, kas prasa izturību.
Esam pieraduši pie ziņām par
Krievijas izraisīto karu Ukrainā, un
tieši Ziemassvētkos kopš kara
sākuma būs pagājuši desmit mēneši.
Jaunās valdības deklarācijas sadaļā Mājokļi lasāmi šādi skaisti solījumi "Stimulēsim investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā" un "Palielināsim mājokļu pieejamību reģionos".
Mūsu valstij nepieciešams pašreizējai situācijai atbilstošs zīmols ārvalstu tūristu piesaistei, un šis zīmols varētu būt New Nordic, ko latviešu valodā var tulkot kā Jaunā Ziemeļvalsts. Šādu ideju nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022 izteica Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, tūrisma uzņēmuma BalticVision vadītājs un līdzīpašnieks Ēriks Lingebērziņš.
Karš, kas notiek Ukrainā, rada bažas par to, cik droši ir uzturēties Latvijā un citās valstīs, kuras robežojas ar Krieviju. Šāda atziņa izskanēja nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Diskusijas par to, vai Latvijai ekonomikā, kultūrā, mediju vidē un citās jomās ir nepieciešams tas, kas nāk no Krievijas, nerimst, tieši pretēji – saasinās.
Topošās valdības veidošanu raksturo diskusijas par to, vajag vai nevajag Latvijā klimata un enerģētikas ministru. Enerģētikai patlaban tiek pievērsta liela uzmanība, tomēr vienlaikus vērojams visai fragmentārs skatījums.
Pārliecība, ka ikviena jaunievēlētā Saeima un katra nākamā valdība nodrošinās vieglāku dzīvi, gan raksturīga vien nelielai mūsu sabiedrības daļai, kas allaž vēlēšanās cer nobalsot par politisko Laimes lāci, kurš paaugstinās vispārējo labklājību.
Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadienu svinēsim jau
rīt. Šajā gadā gan trūkst tā emocionālā pacēluma, kas valdīja
pirms četriem gadiem, kad tika
svinēta mūsu valsts simtgade.