Formulējot vienkāršāk, EP vēlas ieviest stingrākus ierobežojumus politiskajai reklāmai. Te uzreiz jāpaskaidro trīs aspekti. Pirmkārt, vēlēšanas, kuras ir ar šo iniciatīvu saistītās uzmanības lokā, ir paša EP vēlēšanas, un ir iecerēts līdz 2024. gadam, kad EP vēlēšanas tiek plānotas, vienoties par noteikumu galīgo redakciju. Otrkārt, ir vērojama EP vēlme mazināt to valstu, kuras nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, iespējas ietekmēt vēlēšanu iznākumu, un EP deputāti rosina aizliegt ārpus ES dibinātām struktūrām finansēt tādu politisko reklāmu, kas tiek izplatīta ES teritorijā. Treškārt, EP vēlas panākt to, ka politisko tiešsaistes reklāmu devēji drīkstētu izmantot tikai tos personu datus, kuru izmantošanai tiešsaistes politiskās reklāmas mērķiem persona nepārprotami devusi savu piekrišanu.
Iecerētais normatīvais regulējums "nenogalinās politisko reklāmu, neraugoties uz baumām, ko izplata lielās tiešsaistes platformas. Tas tikai ierobežos ļaunprātīgu politisko reklāmu," paudis EP deputāts Sandro Goci no Francijas, kurš turklāt pārstāv visai liberālo EP grupu Renew Europe. (No Latvijas deputātiem EP grupu Renew Europe pārstāv Ivars Ijabs (Attīstībai/Par!)).
Pagaidām gan nav zināms, kā EP centieni ieviest stingrākus ierobežojumus politiskajai reklāmai izpaudīsies ikdienā. Turklāt nav noliedzams arī tas, ka neskaidrību par un ap politiski iekrāsotām izpausmēm interneta vidē ir daudz. Ja aplūko tādu segmentu kā, piemēram, politiķu privātie profili sociālajā tīklā Facebook, tad, no vienas puses, neviens nevar liegt politiķim viņa privātajā profilā lepoties ar tādu rīcību, kas varētu stiprināt šī politiķa popularitāti. Neviens nevar liegt politiķim savā privātajā profilā arī attēlot sevi kā vienmēr veiksmīgu, labestīgu, dzīvespriecīgu un altruistisku cilvēku. Tieši tāpat sevi un savu dzīvi cukursaldā pozitīvismā mēdz attēlot arī uzņēmējdarbības, izglītības, kultūras un vēl daudzu citu jomu pārstāvji.
No otras puses, priekšvēlēšanu laikā politiķu izpausmes, piemēram, jau minētā Facebook privātajā profilā, var balansēt uz politiskas aģitācijas robežas, un atliek vien cerēt, ka sociālo tīklu lietotāji tieši tā – kā iespējamo aģitāciju – šīs izpausmes arī uztver.
Ir visai ticams, ka virtuālās pasaules ietekme uz vēlēšanu rezultātiem vēl augs, un līdz ar to centieni pilnveidot to regulējumu, kas attiecas uz e-vidi, vērtējami atzinīgi pat tad, ja iespējamie ieguvumi pagaidām ir ieskicēti vien aptuveni.