Pagājušajā nedēļā, reaģējot uz Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa "Latvijas ārpolitiskajām pozīcijām neatbilstošajiem izteikumiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu", ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālā vēstulē A. Elksniņam atgādināja, ka "Latvija kategoriski nosoda Krievijas neattaisnojamo, nelikumīgo un neizprovocēto militāro agresiju pret Ukrainu".
Latvijā emigrācijas un reemigrācijas rādītāji ir līdzīgi – no valsts emigrē tikpat daudz cilvēku, cik atgriežas. Šādus Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktores Intas Mieriņas vārdus, kas teikti Latvijas Radio, citē LETA.
Dezinformācija interneta laikmetā izplatās visai viltīgi, un, lai neapmaldītos dezinformācijas radītajos labirintos, ļoti svarīga ir kritiskā domāšana, taču tās daļai mūsu sabiedrības pietrūkst.
Latvijas sabiedrībā vērojamās,
vētrainās diskusijas par naida
izpausmēm nesen vēl vairāk
saasināja notikumi Daugavpilī,
kur tika demontēti padomju
okupācijas režīmu slavinošie
objekti.
Bažas par to, ka Latvija pēc sabiedrības labklājību raksturojošajiem kritērijiem atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm, pēdējos gados ir izskanējušas bieži. Nesen konferencē Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus uz to uzmanību vērsa arī Valsts prezidents Egils Levits un sacīja: "Nedrīkstētu būt tā, ka pēc astoņiem gadiem, 2030. gadā, mēs būsim spiesti atzīt, ka esam vēl tālāk atpalikuši no Baltijas kaimiņiem kā šodien, 2022. gadā."
Pēdējā laikā mūsu sabiedrībā aktualizēts temats par naida runu internetā. Nenoliedzami naida runa var izskanēt arī klātienes sarunās un draudi var tikt izteikti, tai personai, kurai draudi tiek adresēti, klāt neesot. Taču to, ka jau vairākus gadus tieši sociālo tīklu diskusijas bieži balansē uz naida runas robežas, ignorēt nevar.
Kopš Krievijas iebrukuma
Ukrainā pagājuši jau astoņi
mēneši, un uz šī kara fona visai
nozīmīgs ir Eiropas Parlamenta
(EP) lēmums 2022. gada Saharova balvu piešķirt "drosmīgajai Ukrainas tautai, ko pārstāv tās prezidents,
ievēlētie līderi un pilsoniskā sabiedrība".
Energoresursu cenu iespaidīgais
lēciens, kas īpaši izjūtams līdz ar
apkures sezonas sākumu, daudziem cilvēkiem licis izvērtēt ar
mājokli saistīto izdevumu atbilstību ieguvumiem.
Latvijā daudz tiek runāts par nepieciešamību uzlabot skolā apgūstamo mācību saturu un pilnveidot mācību metodes. Kopumā izglītības jomā figurē daudz savstarpēju pārmetumu, un pa vidu visām pieaugušo domstarpībām ir skolēni, no kuriem tiek gaidīts, ka nākotnē viņi būs tie, kuri ar savu darbu ne tikai nodrošinās labklājību paši sev, bet arī padarīs mūsu valsti turīgāku. Taču nereti tiek piemirsts, ka vajadzētu diskutēt arī par to, vai izglītības sistēma gatavo darba ņēmējus vai ir vērsta uz darba devēju, t. i., uzņēmēju, sagatavošanu
Energoresursu cenu iespaidīgā augšupeja un neziņa par to, kā situācija attīstīsies gaidāmajā ziemā, jau ir radījusi spēcīgu
stresu mūsu sabiedrībā un daudziem iedzīvotājiem likusi izjust bažas par savu labklājību.
Minimālajai algai visā Eiropas Savienībā (ES) jābūt tādai, kas "ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi". To šoruden ir paziņojis Eiropas Parlaments (EP), kas septembrī pieņēma Direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu ES. Iecerēts, ka dalībvalstīm direktīvas prasības būs jāizpilda divu gadu laikā.
Vēlētāji ir devuši iespēju Jaunajai Vienotībai (JV) palikt pie varas, bet no tiem politiskajiem spēkiem, kuri 13. Saeimas laikā nav bijuši valdošajā koalīcijā, priekšroku devuši pragmatiskajiem – Zaļo un zemnieku savienībai un Apvienotajam sarakstam (AS), nevis klaigātājiem populistiem. Jāpiebilst arī – vēlēšanu rezultāti spilgti atklāj to, ka savs elektorāts gan latviešu, gan krievvalodīgo vēlētāju vidū ir tiem politiķiem, kuri akcentē nacionālo tematiku, jo 14. Saeimā pārstāvēta būs gan Nacionālā apvienība, gan Stabilitātei!.
Azoru salām piemīt spēcīga, gluži maģiska pievilcība, kas tajās atgriezties
mudina gan ārvalstu tūristus, gan pasaulē aizklīdušos azoriešus. Turklāt šīs
Atlantijas okeāna apskalotās, Portugālei piederošās salas Covid-19 krīzi
spējušas izturēt, nezaudējot pašcieņu.
Dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām valdība nolēma, ka elektroenerģijas juridiskajiem lietotājiem, to vidū uzņēmumiem, valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu 50% apmērā virs elektroenerģijas cenas 160 eiro par megavatstundu.
Nupat aizvadītajā vasarā
Baltijas valstīs nepastāvēja
tādi ar Covid-19 pandēmiju
saistīti epidemioloģiskie ierobežojumi, kas traucētu ceļošanai. Daudzi iedzīvotāji šo
situāciju izmantoja, lai apceļotu Baltijas kaimiņzemes.
Saeimas vēlēšanu datums –
1. oktobris – ir jau pēc dažām
dienām. Ja 1. oktobrī nav iespējams
doties balsot, tad jau iepriekš – 29.
un 30. septembrī – var ieiet vēlēšanu iecirknī un nodot balsi glabāšanā. (Plašāka informācija par to atrodama Centrālās vēlēšanu komisijas interneta vietnē.)
Pagājušajā nedēļā Latvijā reģistrēti
8368 jauni Covid-19 gadījumi, un
salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš
jaunatklāto gadījumu skaits
pieaudzis par 48,8%, turklāt par
23% palielinājies pacientu skaits
stacionāros, vēsta Slimību profilakses un
kontroles centrs.
Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju 8. septembrī informēja par vienošanos ierobežot Krievijas pilsoņu, kuriem ir Eiropas Savienības (ES) vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā tūrisma, kultūras, sporta vai uzņēmējdarbības nolūkos.
Aizvadītajā vasarā Diena vairākkārt novēroja, ka
gan Lietuvā, gan Igaunijā
daudzu veikalu plauktos redzami dažādi Latvijas pārtikas produkti un arī citas,
mūsu valstī ražotās preces.
Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi no vienām Saeimas vēlēšanām līdz nākamajām, uzrunājot aizejošo 13. Saeimu, uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.
Septembrī energoresursu cenu
augšupeja kļuvusi par vienu no
dominējošajām tēmām sabiedrības dienaskārtībā. Turklāt pastāv
neziņa par to, cik lieli būs rēķini
ziemā.