Turklāt mūsu valstij pašreizējā situācija ir daudz sarežģītāka nekā daudzām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm gan tāpēc, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem ienākumu līmenis ir visai pieticīgs, gan tāpēc, ka mūsu valsts energosaimniecība gadiem ilgi ir bijusi cieši saistīta ar Krievijas dabasgāzes piegādēm un tagad ātri jāpārorientējas, gan arī tāpēc, ka klimats mums ir tāds, ka bez ēku apkurināšanas gada aukstajos mēnešos iztikt nav iespējams.
Tomēr, lai arī daudzās citās ES dalībvalstīs situācija ir gan finansiāli, gan ģeopolitiski, gan klimatiski labāka nekā Baltijā, energoresursu cenu augšupeja patlaban tiek uztverta kā visas ES problēma. Šajā rudenī Eiropas Parlamentā (EP) jau tika spriests par to, ka energotaupības politika jāievieš ne tikai reģionālā līmeni un ne tikai valstu līmenī, bet arī visas ES līmenī, turklāt par energoresursu taupīšanu jādomā daudzās un dažādās jomās, piemēram, "valsts pārvaldē, ēku apsaimniekošanā, uzņēmumos un datu centros". "Patlaban mēs esam krīzē, un viens no efektīvākajiem risinājumiem šai situācijai ir energoefektivitāte," ir paudis EP deputāts no Dānijas Nīlss Fulsangs.
Arī dažādu ekspertu viedokļos izskanējis pieļāvums, ka ir pienākuši tādi laiki, kad energoresursu taupīšana jāīsteno ļoti plaši – sākot no iedzīvotāju ikdienas ieradumiem līdz starptautisku institūciju lēmumiem. Jāatceras gan, ka energoresursu tēma saistībā ar Eiropas zaļo kursu tiek apspriesta jau vairākus gadus, bet iepriekš nereti visai reklāmiskā stilā – uzņēmumi sevi slavēja par to, ka tā darbinieki automašīnas nomainījuši pret divriteņiem, iestādes par to, ka izmanto ekonomiskās spuldzes.
Šajā rudenī energoresursu taupīšana ieguvusi daudz nopietnāku dimensiju. Jāatgādina, ka Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa ir paziņojusi – ir jābūt gataviem tādai situācijai, ka Krievija atslēdz visas trīs Baltijas valstis no sava elektroapgādes loka. Savukārt aģentūra LETA ir informējusi par Igaunijas Krīzes situāciju plānu, kas paredz, pēc kādiem principiem tiek ierobežota elektrības piegāde, ja valsts tiešām nonāk reālā elektrības trūkumā. Par to tiek domāts arī citur Eiropā, un jācer, ka pietiks vien ar atteikšanos no ēku fasāžu izgaismošanas Adventes laikā, bet mājokļi bez elektrības nepaliks.