Atļaujoties personisku atkāpi, atceros, ka tieši 2022. gada 24. februārī no Rīgas devos uz Dublinu, lai kā žurnāliste vērotu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju diskusijas Konferencē par Eiropas nākotni. Rīgas lidostā pasažieri viedtālruņos atskaņoja Ukrainas himnu. Dublinā Konferences par Eiropas nākotni dalībnieki fotografējās ar Ukrainas karogiem rokās un sprieda par to, kā dzīvi ietekmēs Krievijas sāktais karš pie ES austrumu robežas. Britu medija BBC sižeti par Krievijas iebrukumā nopostītajām Ukrainas dzīvojamām ēkām raisīja asociācijas ar filmām par Otro pasaules karu un šokēja skatītājus. Jau kara pirmajās dienās atbalsts Ukrainai kļuva par spēcīgu, vienojošu vadmotīvu, kas saliedēja dažādu tautību un politisko uzskatu pārstāvjus, liekot aizmirst arī 2022. gada februārī vēl visai aktuālās viedokļu atšķirības par Covid-19 pandēmiju.
Atbalsts sauklim "Par Ukrainu!" jau tobrīd bija un joprojām ir apliecinājums piederībai demokrātiskajai pasaulei, kurā agresīva ielaušanās citā valstī un brutāla karadarbība netiek akceptēta. Daudzās Krievijas iebrukuma rezultātā izdzisušās Ukrainas iedzīvotāju dzīvības ir pietiekami nozīmīgas Eiropai un kopumā visai demokrātiskajai pasaulei, lai nešauboties nicinātu ikvienu, kurš ir atzinīgi izteicies par Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiku, Krievijas okupācijas spēkus dēvējis par "mūsu armiju", histēriski klaigājis, ka ir Krievijas pusē, vai kā citādi paudis atbalstu agresorvalstij. Lai kā mēs klasificētu prokremliski noskaņotos indivīdus – kā svešiniekus vai kā ienaidniekus –, kara apstākļos neko citu, izņemot nicināšanu, viņi nav pelnījuši.
Gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir arī aktualizējis militāro aizsardzību Latvijā un citur ES. Nesen Minhenes drošības konferencē ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, kā citē portāls LSM.lv, ir sacījis: "Mēs apbruņojam Ukrainu, jo šis karš ir mūsu drošības izaicinājums un eksistenciāls izaicinājums Eiropai." Valsts kancelejas iniciētais pētījums, ko veica pētījumu centrs Latvijas fakti un publiskoja LETA, rāda, ka mūsu valstī 41% iedzīvotāju jūtas droši, uzskatot, ka militāra apdraudējuma riski nepastāv, turpretī bažas par apdraudējumu izjūt 27% respondentu. Laiks rādīs, vai to cilvēku īpatsvars, kuri jūtas droši, augs vai arī tieši pretēji.