"Svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū," skaidro Saeimas Preses dienests. Atšķirīga situācija ir tad, ja darbs saistīts ar ārvalstīm.
Ja darba sludinājumā ietverta prasība zināt kādu svešvalodu, būs jāiekļauj arī šīs prasības pamatojums. Darba intervijās darba devējs vairs nedrīkstēs uzdot jautājumus par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā.
Grozījumi Darba likumā neapšaubāmi ir solis pareizā virzienā, jo atgādina par to, ka visām prasībām, ko darba devējs – vienalga, privātajā vai publiskajā sektorā – izvirza darbiniekam, ir jābūt loģiskām.
Ņemot vērā, ka bezdarba līmenis Latvijā ir samērā zems (pēc dažādiem datiem, vidēji ap 5–7%), turklāt daudzviet darbinieku hroniski trūkst, tad darba tirgū vērojamie procesi jau ir mazinājuši neadekvātu nosacījumu izplatību, kad, piemēram, vairāku svešvalodu zināšanas prasīja mazkvalificētu darbu veicējiem, kuru pienākumi vispār nav saistīti ar komunikāciju. Vienlaikus ir labi zināms, ka izmaiņas Darba likumā ir vērstas uz to, lai izskaustu tādas situācijas, kad latviešu jaunieši netiek pieņemti darbā tirdzniecības nozarē vai pakalpojumu sektorā tāpēc, ka nepārvalda krievu valodu.
Protams, to, kā jaunie Darba likuma grozījumi tiks īstenoti dzīvē, vēl rādīs laiks. Pozitīvā scenārija gadījumā vajadzētu paaugstināties krievu valodu nepārvaldošo jauniešu konkurētspējai Latvijas mēroga darba tirgū un, raugoties plašāk, arī nostiprināties latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanai publiskajā saziņā. Jau daudzkārt ir pausts, un var vien atkārtot, ka tiem cilvēkiem, kuri pastāvīgi un ilgtermiņā dzīvo Latvijas Republikā, ir pienākums zināt latviešu valodu vismaz tādā līmenī, lai varētu sazināties ikdienas situācijās publiskajā vidē.
Mūsu valstī gan darbojas politiskie strāvojumi, kuri jau vairāk nekā 30 gadu cenšas uzturēt spēkā apgalvojumu, ka Latvijā ir milzums krievu, kuri nespēj latviešu valodu apgūt pat elementārā līmenī, un diemžēl ir dažādās jomās strādājoši cilvēki, kuri šiem politiskajiem strāvojumiem apzināti vai neapzināti kalpo. Taču, ja neļaujas šo politisko strāvojumu manipulācijām, bet domā loģiski, tad ikvienam ir skaidrs, ka cittautiešiem apgūt tās valsts, kurā dzīvo, valodu, ir iespējams. Tikai jāgrib!