To, ka situācija ekonomikā ir nemainīga, var vērtēt gan no optimistiskā, gan pesimistiskā skatpunkta. Ja raugās optimistiski, var lepoties ar Latvijas ekonomikas noturību. Pēdējie gadi ir bijuši sarežģīti gan mūsu valstij, gan arī globālā mērogā, jo tos raksturo Covid-19 pandēmija, Krievijas militārā agresija Ukrainā, iespaidīga inflācija un citas grūtības. Ņemot to vērā, varam priecāties, ka mūsu valsti nav piemeklējusi ekonomiskā traģēdija, bezdarbs nav būtiski palielinājies un statistikas dati rāda algu kāpumu.
Savukārt, ja IKP datus vērtē no pesimistiskā skatpunkta, jāatzīst, ka nav ekonomiskās attīstības un Latvijai draud stabila palikšana trešajā vietā no visām trim Baltijas valstīm. Liela daļa atbildības par to jāuzņemas pie varas esošajiem politiķiem, kuri ekonomikai īpaši daudz uzmanības nepievērš, bet vairāk aizraujas ar liberālo un konservatīvo vērtību sadursmi un katrs ar to jautājumu loku, kas pašu interesē. Pietrūkst vienota valstiska redzējuma tieši ekonomikā.
Viss nav ideāli arī biznesa aprindās, kurās dažiem joprojām ir grūtības saprast, ka vismaz tuvākajā laikā normāla sadarbība ar Krieviju nebūs iespējama un tāpēc ir jāiztiek gan bez šīs valsts tirgus, gan bez Krievijas tūristiem.
Tomēr ir vēl viens svarīgs segments, kuru nereti aizmirst, politiķiem un uzņēmējiem aizraujoties ar savstarpēju kritizēšanu, un tās ir pašvaldības. Latviju nevar dēvēt par lielvalsti, tomēr pašvaldību ekonomiskie kontrasti ir ļoti pamanāmi.
Pēdējā laikā dažādos informācijas avotos ir bijušas ziņas par ārvalstu investoru īstenotiem projektiem un ar tiem saistītās ražošanas paplašināšanos Liepājā. Ražošana attīstās arī Valmierā, un tieši šīs abas pilsētas nodrošina ievērojamu daļu no reģionu ekonomisko jaunumu ziņām. Protams, sava loma ir mērķtiecīgai tēla spodrināšanai, tomēr ražotnes veidošana ir reāls fakts, nevis tikai jūsmīga frāze preses relīzē. Taču ir pašvaldības, kurās ekonomiskā dzīve šķiet apstājusies. Arī mūsu galvaspilsēta nereti izceļas ar vaimanām par tukšajiem Vecrīgas krogiem, strīdiem par pilsētas dzīves trokšņiem un nevienprātību par to, kā iedzīvināt Rīgas centru. Tomēr būtu jāapzinās, ka ikvienas pašvaldības izvēlētā stratēģija ir daļiņa no Latvijas kopējās virzības.