Patlaban apsekoto patvertņu ietilpība ir aptuveni pusmiljons cilvēku, skaidro iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un uzsver, ka "esošās patvertnes jāpielāgo, lai tās varētu izmantot krīzes situācijās, un ir jāuzsāk jaunu patvertņu būvniecība".
Latvijā pēdējā laikā ģeopolitisko risku klātesamību bija aizēnojusi iecienītā vienas sabiedrības daļas "izklaide" – kādas citas sabiedrības grupas nomelnošana –, šoreiz par upuriem izvēloties valsts pārvaldes darbiniekus, kurus nozākāt pacentās katrs, kuram vien gribējies izpausties. (Iepriekš upuru lomā ir bijuši epidemiologi, dažādu nozaru uzņēmēji un citas sabiedrības grupas.)
Taču pēc tam, kad 12. februārī tika vēstīts, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam bijušas telefonsarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, Latvijas sabiedrībai aktuālo tēmu lokā atgriezās bažas par ģeopolitisko situāciju un militāro apdraudējumu. Pazīstamais režisors Alvis Hermanis sociālajos tīklos pauda: "Latvijas vīrieši vaimanā, ka ASV vairs laikam negribēšot aizstāvēt Eiropu. [..] Būtu labi pašiem sākt ko darīt ar savu ārējo un iekšējo drošību." Līdzīgs viedoklis – ka pašiem nopietnāk jādomā par savu drošību – parādījās daudzu cilvēku retorikā. Politologs Māris Andžāns aicināja apzināties, ka Krievija var prasīt NATO spēku atvilkšanu no Baltijas valstīm (LETA, 12. februāris).
Tātad Latvijā ir patvertnes, kurās pietiktu vietas pusmiljonam cilvēku. Iedzīvotāju skaits mūsu valstī ir aptuveni 1,85 miljoni. Ja drošība tiešām tiek uzskatīta par svarīgu prioritāti, tad jaunu patvertņu izveide un būvniecība jāīsteno ātrā tempā, to kopējo ietilpību vismaz trīskāršojot. Tas nozīmē, ka par būvniecību atbildīgajām institūcijām jānodrošina tāds normatīvais regulējums, kas veicinātu, nevis kavētu patvertņu izbūvi. Savukārt būvniecības jomas uzņēmumiem jāslīpē savas prasmes drošībai paredzēto objektu segmentā.
Pieaugot ģeopolitiskās situācijas radītajam stresam, palielinās arī iedzīvotāju interese par apziņošanu apdraudējuma gadījumā. Ņemot vērā daudzās situācijas, kad visdažādākie blēži cilvēkus ir centušies apmānīt, ikvienam būtu svarīgi zināt, kā atšķirt valsts institūciju vēstījumu no Latvijas ienaidnieku apzināti izplatītajām viltus ziņām, no histērisku panikas cēlāju emocijām un no visu risku noliedzēju paustajiem maldiem.