Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Dienas komentārs

Uzreiz ierindā © DIENA(1)

Valdība ir izveidota un, jāsaka, labi, ka tā. Pārāk ieilgusi bija neskaidrība par to, kad tā būs, kuri cilvēki vadīs nozares, īpaši tās, kurās iesāktas un pabeidzamas reformas, pārāk aizkavējusies ir budžeta pieņemšana, ko šoreiz ar lielu nepacietību gaida daudzu jomu no valsts budžeta finansētie, kuriem iepriekš pie varas esošie bija apsolījuši lielākas algas, budžeta projektā iekļaujot attiecīgi lielāku finansējumu.

Laukos uzņēmumus vajag(4)

Patlaban pie varas esošo politiķu iecerēs ir pavīdējusi ideja, ka Latvijā būtiski jāpalielina eksportējošo uzņēmumu skaits. Savukārt uzņēmēju vidē tiek sacīts, ka patiesībā ne vienmēr un ne visur Latvijā jauni biznesa projekti tiek sagaidīti ar sajūsmas saucieniem un aplausiem. Tā, piemēram, par vietējo iedzīvotāju iebildumiem pret vēja enerģijas parka veidošanu Zemgalē nesen Dienai stāstīja SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš, norādot, ka viņam ir zināmi vēl vairāki gadījumi, kad vietējo iedzīvotāju protesti pārvilkuši svītru dažādu nozaru uzņēmumu veidošanai lauku apvidos.

Zvaigžņu kari nr. 2 © DIENA(13)

Pagājušās nedēļas nogalē ASV prezidents Donalds Tramps īpašas uzrunas laikā publiskoja Savienoto Valstu jaunu pretraķešu aizsardzības stratēģiju, kuras ietvaros paredzēta pārtveršanas sistēmu elementu izvietošana arī kosmosā. Tāpat ASV prezidents paziņoja, ka uzsvars šīs stratēģijas ietvaros tiks likts nevis uz esošo sistēmu pilnveidošanu, bet gan uz jaunu tehnoloģiju izstrādi.

Atkal ministru amatos "universālie kareivji" © DIENA(13)

Pirms pāris nedēļām, vērojot Krišjāņa Kariņa pirmos soļus valdības veidošanā un dažādo nu jau faktiski tapušās koalīcijas partneru manevrus, biju pilnībā pārliecināts, ka Kariņš sekos savu abu priekšgājēju ceļiem un īsti netiks pat līdz Saeimas uzticības balsojumam par viņa veidotās valdības apstiprināšanu. Taču, šķiet, Kariņa līdzšinējā veiksmes stāsta pamatā bijusi viņa spēja mērķa labā atteikties no personiskām ambīcijām un augstprātības attieksmē pret potenciālajiem partneriem.

Students: Latvija ir iespēju zeme(5)

Sportā gūtais rūdījums, kas tiek likts lietā arī karjeras veidošanā, ticība tam, ka panākumus veido lojalitāte, kā arī pārliecība, ka Latvija ir iespēju zeme. Tāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Biedru daļas direktora vietnieka, Biznesa augstskolas Turība studenta Laura Ozoliņa stāsts. Savā viedoklī viņš stāsta, kas veido panākumus, kā nepadoties grūtību priekšā un skaidro, kāpēc tieši Latvija ir iespēju zeme.

Lai Latvijā strādātu vietējie © DIENA(11)

Uzņēmēju balsis par to, ka Latvijas darba tirgus plašāk jāatver viesstrādniekiem, skan aizvien skaļāk, norādot, ka valstis, no kurām viesstrādnieki varētu ierasties, ir Ukraina un Baltkrievija. Taču izskan arī jautājums, kā Latvija no valsts, kuru darba vietu trūkuma dēļ atstāja daudzi iedzīvotāji, kļuvusi par valsti, kurā strādājošo trūkums ir tik akūts, ka jāaicina darbā cilvēki no citām zemēm?

Joprojām barikādēs © DIENA(5)

Valsts atdzima caur barikādēm. Vairāk nekā ceturtdaļgadsimta pagājis, bet tā kareivīgā vienotā pretnostatījuma sajūta, kas tolaik valdīja, nekur nav zudusi. Joprojām esam bariņos uz barikādēm, joprojām ir kāds, pret ko cīnīties. Lai arī aizsargvaļņus būvējam vairs ne tik materiālā veidā, ne ar smago tehniku vai betona bluķiem, bet gan savstarpējo attiecību līmenī un apmētājot viens otru ar vārdiskiem akmeņiem. Jo vienmēr atrodas kāds, pret kuru kādam ir izdevīgi publiski vērsties kā pret slikto, un pārējie tam piebalso.

Ivars Ījabs ierakumu abās pusēs © DIENA(26)

Nedēļā, kas mūs gatavoja pieņemt, ka tas, ko sauc par "Kariņa valdību", varētu arī notikt, stipri dominēja sajūta, ka tā politika, kas šobrīd tiek realizēta, ir stipri relatīva. Relatīvi negodīga, relatīvi nepieņemama, relatīvi nepatiesa, relatīvi korumpēta. Tā pēdējos gados ir nolasījusies jaunā politiķa, nākamā Attīstībai/Par! eirodeputāta kandidāta Ivara Ījaba ideoloģiskā mācība. "Ir Ījabs, ir idejas," saka politologs. "Ir sponsori, ir partija," atbalso Attīstībai/Par! saimnieki.

Jaunu konfrontācijas vilni gaidot © DIENA(10)

Pagājušajā nedēļā Vašingtonā bez kādiem redzamiem rezultātiem noslēdzās ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu pirmā kārta. Vienīgie redzamie rezultāti bija paziņojums par "ievērojamu progresu" sarunās, kā arī vienošanās tās turpināt janvāra beigās.

Kas te īsti notiek? © DIENA(1)

Pirmdien Dienā bija intervija ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāju Ilzi Znotiņu, trešdien – ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu. Abas par banku sistēmas sakārtošanu, attiecīgo institūciju ieguldījumu šajā procesā un, protams, ABLV bankas pašlikvidāciju. Jāsaka, šī ir tā reize, kad skaidru, atklātu atbilžu ir pārsteidzoši daudz, taču no tām raisās vēl vairāk jautājumu, kurus pat īsti nav skaidrs, kam uzdot, proti, nevar saprast, kurš būtu tik kompetents, ka redzētu "lielo bildi", un, pats galvenais, uzdrošinātos par to runāt.

Mēs paši un mūsu politiķi © DIENA(2)

Uzņēmējdarbības vidē tas, ka cilvēki sāk darboties jaunos biznesa virzienos, tiek vērtēts atzinīgi. Protams, ne vienmēr visas inovatīvās ieceres nes panākumus, taču pat tad, ja kādam uzņēmējam nepaveicās, viņu vērtē kā drosmīgu cilvēku, kurš nebaidās no izaicinājumiem. Arī, lai sāktu savu biznesu, ir jābūt gatavam doties pa nepazīstamiem ceļiem, jo neviena augstskola nesagatavo tam darbam, kas jāveic, veidojot savu uzņēmumu. Mūsu sabiedrība jau ir sapratusi, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara, un ka uzņēmēja finansiālās neveiksmes un idejas, kuras nav izdevies īstenot, nedod iemeslu šo uzņēmēju nozākāt.

OIK atcelšana līdz marta beigām nav reāla © DIENA(5)

Savdabīgu un ļoti strauju pavērsienu 10. janvārī piedzīvoja viens no Latvijas tautsaimniecībai un ikvienam iedzīvotājiem sāpīgajiem problēmjautājumiem – Saeima teju lielā vienprātībā nolēma aicināt Ekonomikas ministriju (EM) triecientempā izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai jau līdz šā gada 31. martam.

Bez kārtējā ārkārtas stāvokļa © DIENA(6)

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa un Kongresa Pārstāvju palātas (apakšpalātas) demokrātu domstarpības novedušas pie tā, ka ASV uzstādīts jauns valdības darba pārtraukšanas ilguma rekords. Tajā pašā laikā ASV prezidents nesteidzas ieviest ārkārtas stāvokli, lai gan neizslēdz šādu iespēju.

Kas notika, ja atteicās? © DIENA(33)

Pagājušas vairākas nedēļas, kopš Latvijas Nacionālais arhīvs vietnē Kgb.arhivi.lv publicēja VDK aģentūras kartotēku, tautā dēvētu par "čekas maisu" saturu, un sabiedrībā uzbangojušās emocijas pamazām pierimst.

Atkal solījumu laiks © DIENA(2)

Saprotat, ka valdības deklarācijā ierakstīto nāksies arī pildīt? Pat ja paši par to aizmirsīsiet, noteikti netrūks to, kuri atgādinās. Turklāt, ka nesanāca, nevarēs novelt uz "sliktajiem" citās partijās – valdības deklarācijā ierakstītais vienlīdz saistošs visām to veidojošajām partijām neatkarīgi no tā, kuras pārziņā nonāk katra no nozarēm, – tas ir pirmais, ko gribas teikt valdību veidojošo partiju pārstāvjiem, apzinot informāciju par solījumiem, kas tiek likti topošās valdības deklarācijas projektā.

Dažas piezīmes par būtisko © DIENA(5)

Sēnalu straumē, kas mūs it kā informē par jaunās Krišjāņa Kariņa veidotās valdības tapšanu, gandrīz nepamanīts paslīdēja garām lēmums tomēr atlikt gandrīz jau izlemto – konkursā izraudzītās Ilzes Jaunzemes apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā vēl aizejošās valdības sēdē aizvadītajā nedēļā.

Rezultāts pretējs cerētajam? © DIENA(9)

Pagājušā gada 21. decembrī Ņūdeli tikās Indijas ārlietu ministre Sušma Svarandža un viņas Ķīnas kolēģis Vans Ji. Pēc sarunām abas amatpersonas aprobežojās ar vispārīgu paziņojumu, no kura nekļuva īpaši skaidrāks, par ko spriests tikšanās laikā.

Jauns gads, jauns haoss © DIENA(3)

Beidzot pamodās! – tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, lasot vai dzirdot ziņas, ka Saeimas deputāti nu apņēmības pilni vispirms apturēt veselības finansēšanas likuma normas, kas attiecas uz nodokļu maksātāju dalīšanu labajos un sliktajos, tad, iespējams, vispār atteikties no tā dēvētās divu grozu kārtības. Labi, kļūdas ir jālabo, bet kur jūs bijāt agrāk, cienītie?! Par to, ka būs nepieciešamas šādas pārmaiņas, politiķi, tostarp arī varas partijas pārstāvošie, runāja jau kopš vasaras! Pirms vēlēšanām pietrūka apņēmības labot kļūdas? Bet kas to liedza darīt pēc vēlēšanām?

Veselības grozi © DIENA(2)

Lai arī attiecīgā likuma norma jau stājusies spēkā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi priekšlikumu līdz 1. jūnijam noteikt pārejas periodu veselības pakalpojumu dalīšanai divos grozos.

Būt par tiltu vai celt žogu? © DIENA(10)

Bieži par Latvijas ekonomiku tiek sacīts, ka tā ir maza un atvērta. Šādi mūsu valsts tautsaimniecību mēdz raksturot gan Māra Kučinska valdības ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, gan ekonomikas pētnieki un analītiķi.

Sindzo Abes apņēmība(7)

Janvāra otrajā pusē vizītē Krievijā ieradīsies Japānas premjerministrs Sindzo Abe, kurš šīs vizītes gaidās publiski sola beidzot atrisināt strīdu par četrām Kuriļu grēdas salām un panākt miera līguma starp Japānu un Krieviju noslēgšanu.

Kad politiku taisa pagaidu politiķi(11)

Vērojot, cik īpatnējā veidā noris process, kuru publiskajā telpā lepni apzīmē par nominētā Ministru prezidenta kandidāta Krišjāņa Kariņa iecerētās valdības veidošanu, nāk atmiņā saruna ar kāda Latvijas uzņēmuma vadītāju pagājušā gada beigās, kur viņš ļoti precīzi raksturoja situāciju, kādā šodien atrodas Latvijas valsts: "Tās ekspektācijas par pašu svētku svinēšanu bija drusku lielākas nekā emocionālais efekts, ko svētku laiks sagādāja, un droši vien lielā mērā tas ir saistīts ar pēcvēlēšanu periodu, kad notiek mēģinājumi veidot valdību, kā dēļ arī varas nesēji neiznes tādu svētku namatēva lomu. Vieni saprot, ka ir jāiet prom, savukārt jaunie tikko ienākuši politikā un vēl cīkstas par savu statusu. Ja simtgade nebūtu sakritusi ar Saeimas vēlēšanu periodu, droši vien tā būtu emocionāli krāšņāka, pacilātāka."

Izlauzties no nabadzības © DIENA(11)

Mazliet ātrāk vai vēlāk jauna valdība Latvijā būs, un tiks sagatavota valdības deklarācija. Patlaban ļoti būtiski ir, lai nopietna uzmanība tiktu pievērsta mūsu valsts iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, pretējā gadījumā aizbraukšana dzīvot un strādāt uz ārvalstīm turpināsies, un uz reemigrācijas kampaņu rīkošanas rēķina varēs nopelnīt dažādi konsultanti, bet reālu masveida reemigrāciju Latvijā mēs neredzēsim.

Kas met akmeni © DIENA(6)

Uzmanību piesaista ažiotāža, kas raisījusies ap ziņu, ka savulaik par vienu no nācijas garīgajiem līderiem uztvertais bijušais mācītājs Juris Rubenis ierēdņiem vadījis "sevis atrašanas", "pamošanās" un "ķermeņa skenēšanas meditācijas" apmācības, par to saņemot arī atlīdzību. Izsmiekls, primitīvs nicinājums, pat izteicieni, kas nebūtu te atkārtojami, nāk absolūtā pārsvarā no cilvēkiem, kas labākajā gadījumā iepazinuši vien notikušā atstāstu, bet sliktākajā – rāvušies pārbļaut citu paustās lamas, iedomājoties, ka tā šajā brīdī var sevi vislabāk izrādīt.

Pārmaiņu minimums rūgtumu nemazina © DIENA(4)

Protams, var paļauties, ka vēlēšanu rezultāts bijis vien tāds neapzinīgu vēlētāju untums, izklupiens, līdz galam nenoformulētas pārmaiņas meklējot, par kura sekām jau daudzi nokaunējušies, vērojot pašu ievēlēto politiķu ieilgušo mētāšanos kopš oktobra sākuma. Bet, ja vēlēšanu rezultāts tomēr ir atspoguļojis rūgšanu un neapmierinātību, jaunās, vēl netapušās valdības aprises šo rūgtumu vēlētājos nesaldina.

Kontrolēt. Regulārāk © DIENA(7)

Ekonomikas ministrija vēsta, ka pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām veikusi ārkārtas pārbaudes 40 atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās. Tā rezultātā atcēlusi atļaujas 27 elektrostacijām, un tas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados aptuveni par 391 miljonu eiro. Lieliska ziņa, vai ne? Īpaši ņemot vērā, ka visi tieši un arī netieši esam elektrības rēķinu maksātāji un tajos esošā OIK pozīcija šķiet pilnīgi lieka.

Klāt nākamo vēlēšanu gads © DIENA(6)

Politiskās kaislības, kas virmoja pagājušajā gadā, būs jūtamas arī šogad, jo, pat ja nenotiks Saeimas vai kādas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas, mēs 25. maijā dosimies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai balsotu par Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem. Latvijai EP ir astoņas deputātu vietas, un Centrālā vēlēšanu komisija jau paziņojusi, ka politiskajiem spēkiem kandidātu saraksti jāiesniedz no 6. līdz 21. martam.

Padevušies Maskavai? © DIENA(5)

Neilgi pirms gadumijas divās vizītēs pēc kārtas Krievijas galvaspilsētā Maskavā ieradās visaugstākā līmeņa Baltkrievijas delegācija ar šīs valsts ilggadējo prezidentu Aleksandru Lukašenko priekšgalā.