Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Dienas komentārs

Aizejošu līderu pārejošās uzrunas © DIENA(10)

Raimonda Vējoņa un Māra Kučinska (ZZS) vecgada uzrunas mums atgādināja, ka vēlēšanu uzvarētāji vēl aizvien nav mācējuši sastādīt valdību un mums nav politiski leģitīma premjera, kā arī to, ka agrā vasarā notiks jauna Valsts prezidenta vēlēšanas. Varbūt skarbi, bet tā taču mēdz teikt: kā sauksi, tā atsauksies!

Gads noslēdzas ar ? zīmi © DIENA(3)

Kad un kāda Latvijā beidzot būs valdība? Ja būs, cik profesionāls, efektīvs būs tās sastāvs? Kuri no priekšvēlēšanu solījumiem tiks pildīti, kuri ne? Vai tiks pabeigtas priekšgājēju iesāktās reformas un labotas to pieļautās kļūdas? Vai beigsies reiz partiju savstarpējie kašķi un tās sāks produktīvi sadarboties, pieņemot lēmumus, kas ir visas sabiedrības, nevis atsevišķu grupu interesēs?

Nevis valstsvīri, bet diletantu saiets? © DIENA(13)

Vienas no Saeimā visvairāk pārstāvētajām partijām KPV LV līderis Artuss Kaimiņš pirms svētkiem izteicās, ka valdībā nebūtu vietas nevienam no vecajām varas partijām – visām tām personām, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas. Skaisti jau skan, bet vai tiešām tā varam viennozīmīgi apgalvot, ka visi jaunie ir labi, bet visi vecie – slikti?

Tas jaudīgo pārmaiņu gads! © DIENA

Vērtējot vien statistikas datus, Latvijas ekonomikā aizejošais, 2018. gads izskatās mierīgs un ar pozitīvu ievirzi – piemēram, vidējā alga kāpusi, iekšzemes kopprodukts audzis, bezdarbs kopumā valstī nav būtiski palielinājies, eksporta tirgos uzņēmumiem veicies relatīvi labi. Taču, lai arī statistika ir būtisks, turklāt ticams, objektīvs un bezkaislīgs informācijas avots, tomēr pilnībā neatklāj tautsaimniecībā jūtamos transformācijas procesus. Un te jāteic, ka nenoliedzami šis gads ir arī pārmaiņu laiks, kas liek atteikties no iepriekš par neapstrīdamām patiesībām uzskatītiem stereotipiem.

Ar manipulācijām un izlaistiem vārdiem © DIENA(19)

Melu tvertnes arhivētos un anotētos materiālus var sadalīt divās grupās. Pirmā grupa – klikšķu mednieku saturs (bieži vien acīmredzami nepatiess), kas cilvēku pievilina ar skaļiem virsrakstiem, bet otrā – apzināta propaganda. Lai arī Saeimas vēlēšanas ir aiz muguras, kontekstā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra direktora Jāņa Sārta teikto, ka valstīs, kas nav sagatavotas, ir redzamas efektīvas iejaukšanās vēlēšanās, vērts ir apskatīt, kā darbojas tieši propagandas un alternatīvo faktu radītāji Latvijas un pasaules informācijas telpā.

Pēdējā kauja par Ziemeļu straumi 2 © DIENA(7)

Lai arī cerības apturēt Krieviju un Vāciju savienojošā gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvniecību ir ļoti nelielas, ASV un to ģeopolitiskie sabiedrotie ir sākuši pēdējo kauju, joprojām cerot nepieļaut šī projekta īstenošanu.

ES iejauksies izmeklēšanā? © DIENA(8)

Piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, Latvija neesot izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo ES Tiesai neesot sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, – tā šonedēļ ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote. Kā vēsta aģentūra LETA, nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu, kura paziņošanas laiks pagaidām gan nav zināms.

Lielo pārsteigumu laiks © DIENA(8)

Ekonomiku raksturojošā statistika liecina, ka Latvijā vērojama izaugsme, un arī par starptautiska mēroga finanšu krīzi ekonomisti pagaidām runā tikai pieļāvumu formā, norādot, ka reiz nākamā krīze pienāks, taču kad, cik spēcīga un tieši kurā pasaules reģionā – par to vēl pagaidām ir pāragri spriest.

Šķeļošā apvienošanās © DIENA(23)

Iepriekšējās nedēļas nogalē Ukrainā svinīgā atmosfērā notika gandrīz visu kanonisko pareizticīgo baznīcu par šķeltnieciskām uzskatītu divu Ukrainas pareizticīgo baznīcu apvienošanās sinode, kuras rezultātā tika paziņots par Ukrainas autokefālās (patstāvīgās) pareizticīgās baznīcas izveidošanu.

Cīņa par konkurenci ne vienmēr dod cerēto © DIENA(1)

Valstij un pašvaldībām nevajadzētu nodarboties ar uzņēmējdarbību – šīs frāzes dzirdamas jau gadu desmitiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Tomēr nav mazsvarīgi atšķetināt, vai, visu nododot privātās rokās, gala rezultāts tiešām ir sabiedrības interesēs. Man kā ierindas iedzīvotājam būtu svarīgi, lai konkrētais pakalpojums būtu kvalitatīvs un iespējami lēts neatkarīgi no tā, kas to realizē – valsts vai privātās struktūras. Diemžēl cīņa par lielāku konkurenci jau pašā privātajā sektorā ne vienmēr noved pie gaidītā iznākuma, un šeit uzskatāms piemērs ir taksometru pakalpojumi lidostā Rīga. Tur vēlme iedibināt lielāku konkurenci novedusi ne tikai pie taksistu kautiņiem, bet, kas ir vēl sliktāk, arī pakalpojuma ievērojamas sadārdzināšanās.

Strasbūras sīkstuma mācība © DIENA

Itāļu žurnālists Antonio Megalici, kuram vēl nebija pat 30 gadu, nomira pagājušajā nedēļā pēc tam, kad tika smagi ievainots 11. decembrī Strasbūrā notikušajā apšaudē – terora aktā, apstiprina ārzemju mediji. (Par terora aktu lasāms arī 13. un 17. decembra Dienā un portālā Diena.lv).

Sauklis ir. Kāda būs rīcība? © DIENA

Nacionālā apvienība uzdevusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram (VARAM) Kasparam Gerhardam atlaist Rīgas domi un ministrs aktīvi rīkošoties – publiski tika pavēstīts sestdien. Ministrija jau pilnā sparā gatavojot attiecīgos dokumentus. Kad sagaidāma Rātsnama ilgstošo saimnieku brīvlaišana? Rīt ap pusdienas laiku? Izrādās, ka nē.

Krata Rīgā, atskan visā valstī © DIENA(9)

Jau otrā lielā korupcijas lieta šogad, kurā figurē augstas amatpersonas un tiek aizturēts politiķu lieldraugs un nekronētais oligarhs Māris Martinsons. Nav tas gadījums, kad ir iespējams gaidīt apsūdzības un tiesas spriedumus, lai izdarītu secinājumus par politiķiem un amatpersonām, prasot politiskās vides attīrīšanu ne tikai ar rokudzelžu palīdzību.

Palīdzīga roka oponentiem © DIENA(11)

Rietumvalstis, it īpaši ASV, ģeopolitiskajā konfrontācijā ar Krieviju un Ķīnu ir izraudzījušās taktiku, kas noved pie rezultātiem, pilnībā pretējiem gaidītajiem. Kad Rietumvalstis, ASV stimulētas, 2014. gadā sāka noteikt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju notikumu dēļ Krimā un Ukrainas austrumos, to varas koridoros valdīja optimistisks noskaņojums. Tika uzskatīts, ka Krievijas ekonomika ir neliela un vāja, kā arī pārāk atkarīga no ārvalstīm un ka šo iemeslu dēļ Maskavai politiskā ziņā ātri nāksies izmest balto karogu. Šis fakts savukārt ļautu Rietumiem izdarīt spiedienu uz Krieviju arī saistībā ar tās atjaunoto militāro potenciālu.

Kompromisu Kariņš © DIENA(3)

Divu Saeimā pirmo reizi ievēlēto partiju mēģinājumi veidot valdību bijuši neveiksmīgi, trešā no jaunpienācējām pati nolēkusi no šīs distances, nu visu skatieni vērsti glābšanas salmiņa – parlamentā par mata tiesu iekļuvušās partijas Jaunā Vienotība – virzienā. Tās līderis Krišjānis Kariņš nu šķietami esot tas, kuram pat savstarpēji viskašķīgākās partijas varētu uzticēt valdības stūri. Apstiprinot vismaz kaut kādu kompromisa valdību, partijas cer izbēgt no ārkārtas vēlēšanām. Vai tas izdosies, redzēsim, bet pagaidām uzmanības vērti ir vairāki aspekti.

Kā doties vienā virzienā? © DIENA

Svarīgi ir, lai bizness un valsts dodas vienā virzienā – to nesen norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Šī uzņēmēju organizācija akcentējusi, ka jārisina darbaspēka trūkuma problēma un ka nepieciešams veikt reformas izglītībā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē, kā arī administratīvi teritoriālajā jomā. To, ka uzņēmējiem ir svarīgs dialogs ar valsts varu, Rīga TV24 raidījumā Preses klubs nesen uzsvēra arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Jūs tērējat mūsu naudu © DIENA(4)

Diskusijās pirms 13. Saeimas vēlēšanām vairāki politiķi uzsvēra, ka naudas apjomu valsts budžetā varētu palielināt, apkarojot ēnu ekonomiku. Pēc būtības ideja mazināt ēnu ekonomiku un tā iegūt naudu, piemēram, pedagogu algu kāpumam, ir visai pamatota. Atbilstoši Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesora Arņa Saukas un viņa kolēģu veiktajam pētījumam, ēnu ekonomika Latvijā pērn bija ap 22% no iekšzemes kopprodukta, un, kā mēdz sacīt eksperti, ar ēnu ekonomikas apjomu ir tāpat kā ar bezdarbu – tas nekad nebūs 0%, bet līmenis, uz ko vērts tiekties, ir 3–5%.

Punkts uz "i" pagaidām paliek neuzlikts © DIENA(1)

Pirmdien kļuva skaidrs, ka šā gada 11. decembris, ja arī tiks ierakstīts Lielbritānijas vēsturē, tad tikai kā diena, kurā nenotika ieplānotais balsojums Pārstāvju palātā (britu parlamenta apakšpalātā) par noteikumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Pēdējās kaujas toņos © DIENA(9)

Atšķirīgi uzskati un viedokļu pretrunas ir pašsaprotami un loģiski politiskajam procesam. Tāpat kā sadarbība kopēja labuma vārdā, lai cik tas abstrakti un vispārīgi arī neskanētu. Konflikta un sadarbības fenomens ir politiku raksturojošs elements. Tas nav ne labi vai slikti. Tā tas vienkārši ir. Atšķirīgi mērķi, vērtības neizslēdz spēju sarunāties un kopīgi strādāt. Tā darbojas demokrātija. Vēlmei konfliktēt (lasi: runāt par savām vērtībām, vajadzībām un ambīcijām) un sadarboties ir jābūt samērīgai un saistītai ar realitāti. Politika ir kompromisu māksla.

Slikts laiks ASV vēstnieces paziņojumam © DIENA(30)

Piekrītot, ka korupcija ir viena no Latvijas lielajām problēmām, kas «noēd» tautas labklājību un potenciāli apdraud mūsu sabiedroto labvēlību, ASV vēstnieces Nensijas Petitas atklāto vēstuli "Korupcija Latvijā nav noziegums bez upuriem" tieši šobrīd tomēr nevar uzskatīt par ko citu kā iejaukšanos Latvijas valdības veidošanas politiskajā procesā.

Ar tautu nerēķinās arī citur © DIENA(12)

Kamēr Latvijā daļa sabiedrības klusi niknojas, daļa ironizē, vēl citi neliekas ne zinis par iepriekšējās valdības veikto nodokļu reformu, par pēcvēlēšanu valdības veidošanas mēģinājumiem, kā arī solītajiem labumiem budžetā, kuru pieņems vēl kas zina kad, ir vērts pievērst uzmanību notikumiem ārpus mūsu valsts – Francijā, kur nerimst protesti pret varas īstenoto nodokļu politiku.

Solījumi jau aizmirsušies? © DIENA

Atceraties, ko politiķi mums solīja pirms vēlēšanām? Vismaz tie, par kuriem nobalsojāt. Vien pāris mēneši pagājuši kopš tā laika, bet viņu retorika jau tik ļoti mainījusies, it kā runa būtu par pavisam citiem cilvēkiem. Par ko tad mēs īsti balsojām? Meļiem? Liekuļiem? Varbūt dublieriem, kas nu nomainīti pret "īstajiem"?

Eiropa. Aukstā kara atgriešanās? © DIENA(8)

Nedēļas sākumā ASV valsts sekretārs Maikls Pompeo, nodrošinājies ar NATO atbalstu, izvirzīja ultimātu Krievijai attiecībā uz līgumu par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT).

Bailes liedz domāt loģiski? © DIENA(5)

Lai gan joprojām pastāv stereotips, ka strādājošo Latvijā trūkst tikai zemu atalgotiem, monotoniem darbiem skaudros apstākļos, tomēr ekonomikas ekspertu atziņas šādu redzējumu neapstiprina.

Kā gulbis, vēzis un līdaka vienu valdību veidoja © DIENA(5)

Neilgi pēc jaunās Saeimas darba sākuma pirmoreiz ievēlēto partiju pārstāvju trijotni, kas pretendēja uz valdības vadītāja amatu, nodēvēju par gulbi, vēzi un līdaku. Pēc līdzības ar Krilova fabulu. Problēma, ka pastāv līdzsvars Bordāna, Gobzema un Pabrika ambīcijās vilkt katram uz savu pusi, un, kamēr katrs no tiem nav "aplauzies", sarunas starp viņiem, viņu pārstāvētām partijām kā līdzvērtīgām nav iespējamas.

Pēdējais piliens? © DIENA(12)

Francijā jau divas nedēļas turpinās tā dēvēto dzelteno vestu protesti, pie kam nav attaisnojušās Francijas varas iestāžu cerības uz nemieru pakāpenisku apsīkšanu, un iepriekšējās nedēļas nogalē tie uzliesmoja ar jaunu sparu un revolucionāru degsmi.

Mums pašiem tas jāizstāsta © DIENA(5)

Aizvadītajā svētdienā, 2. decembrī, Latvijā tika izkārti valsts karogi sēru noformējumā, jo bija pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Neilgi pirms šī datuma mikroblogošanas vietnē Twitter noritēja diskusija par to, kādēļ Eiropas Savienībā (ES) vērojama iecietība pret komunistisko simboliku, un kritika tika veltīta Eiropas Komisijas prezidentam Žanam Klodam Junkeram. (Jāatceras, ka maijā neizpratni izpelnījās Junkera piedalīšanās komunistisko ideju autora Kārļa Marksa 200. dzimšanas dienas pasākumos. Par to rakstīja, piemēram, politologs Ivars Ījabs medijā Rīgas Laiks.) Konkrētā Twitter diskusija gan aizvirzījās "ķēķa lamāšanās" līmenī, bet tas nemazina problēmas nopietnību.

Arī prezidentam jāspēlē atklātām kārtīm © DIENA(13)

Prezidents runā ar visiem, bet neklausa nevienam – tā pēdējā laikā par Raimonda Vējoņa šībrīža taktiku izteikušies neveiksmīgajās valdības sarunās iesaistītie. Ar to vislabāk izskaidrojams tas, ka cirkulē vairākas versijas par Valsts prezidenta nākamo soli un vispārēja neziņa, kurš no tiem tiks sperts, – gluži vienkārši dažādi ietekmes centri ir pārliecināti, ka realizēts tiks tieši ar viņiem apspriestais scenārijs.

Muļķes lomā. Kā vārdā? © DIENA(7)

Vairākas dienas jau nedod mieru jautājums – kāpēc lielā daļā sabiedrības ļoti cienītajai finanšu ministrei ienāca prātā tik prasti sameloties, pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē paziņojot, ka Latvija starptautisko norēķinu SWIFT sistēmā esot iekļauta augsta riska zonā un ka "agrāk starptautiski naudas pārvedumi tika veikti dienas laikā, bet tagad pārskaitījumi nereti ilgst nedēļu, jo SWIFT veic papildu pārbaudes"? Tiešām neienāca prātā, ka gan bankas un to uzraugs, gan SWIFT sistēmas uzturētāji tūdaļ pat rausies nodzēst virs to galvām sakurto uguni?