Formāli Moldovas varas partija Rīcība un solidaritāte (PAS), zem kuras karoga startēja prorietumnieciskie spēki, ir uzrādījusi pat labākus rezultātus nekā iepriekšējās – 2019. gada – vēlēšanās un ieguvusi lielāko vēlētāju atbalstu 19 no 32 administratīvajiem apgabaliem. Savukārt, ja raugās pēc būtības, tad PAS nebūs vairākuma nevienā no reģionālajām padomēm, šīs partijas kandidāti arī nav uzvarējuši nevienās no atsevišķi notiekošajām mēru vēlēšanām. Niecīgas cerības uz panākumiem PAS ir arī tajos astoņos apgabalos, kur zemās aktivitātes dēļ gaidāmas atkārtotas vēlēšanas.
Nedošanās uz vēlēšanu iecirkņiem primārais cēlonis ir galveno favorītu – ar Krieviju saistītā oligarha Iliana Šora izveidoto partiju – diskvalificēšana.
Šīs vēlēšanas vienlaikus ir pēdējā spēku samērošana pirms nākamā gada nogalē gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kurām sekos arī parlamenta vēlēšanas. Tajās abās, atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām, balso liels skaits ārvalstīs un vispirms jau Eiropas valstīs dzīvojošo Moldovas pilsoņu.
Iepriekšējās Moldovas parlamenta vēlēšanās pašā Moldovā par prorietumnieciskajiem spēkiem nodoto balsu skaits tikai pavisam nedaudz pārsniedza par viņu pretiniekiem atdoto balsu skaitu. Tādējādi par pārliecinošu uzvaru PAS un tās sabiedrotie var runāt tikai ārvalstīs dzīvojošo moldāvu balsu dēļ. Turklāt būtiski, ka separātiskajā Piedņestrā un Krievijā mītošie Moldovas pilsoņi, kuru skaits ir apmēram tāds pats kā Eiropā mītošo moldāvu skaits, šīs vēlēšanas būtībā ignorēja.
Kā un vai objektīvu iemeslu dēļ pilsoņu atbalstu zaudējošajai Sandu un PAS izdosies atrisināt šo dilemmu, būs interesants un uzmanības vērts jautājums.