Kā liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti, PVV ir saņēmusi nepilnu ceturtdaļu (23,5%) vēlētāju atbalsta un vairāk nekā dubultojusi pārstāvniecību parlamentā, iegūstot 37 no 150 deputātu mandātiem. Kas Nīderlandē, kur vēlēšanas notiek pēc partiju sarakstiem, bet procentu robeža iekļūšanai parlamentā nepastāv (kamdēļ ap ceturto daļu deputātu mandātu saņem sīkpartijas), nozīmē gana pārliecinošu uzvaru.
Tikai trešajā vietā ir palikusi premjerministra Marka Rūtes pārstāvētā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) – ar 15,1% balsu un 24 deputātu mandātiem. Turklāt VVD rezultāti varēja būt vēl sliktāki, ja vien partijas jaunā vadība nebūtu laikus noorientējusies un paziņojusi, ka neizslēdz sadarbību ar PVV. Jāatgādina, ka ārkārtas vēlēšanas nācās sarīkot pēc tam, kad Rūtem neizdevās vienoties ar citiem politiskajiem spēkiem par pasākumiem imigrācijas ierobežošanai un viņš paziņoja par atkāpšanos no amata. Līdz ar jaunas valdības izveidi Rūte aizies no Nīderlandes politikas, taču ne no politikas vispār – viņš tiek uzskatīts par reālu pretendentu uz nākamā NATO ģenerālsekretāra amatu.
Jebkurā gadījumā spēku samērs jaunajā Nīderlandes parlamentā būs tāds, kas pavērs Vildersam ceļu uz premjera amatu. Vienlaikus gan ir skaidrs, ka tirgošanās par valdības izveidi būs ilga un sarežģīta, kamdēļ kā tās ātrākās izveides termiņš tiek minēta nenoteiktā "nākamā gada pirmā puse". Tāpat ir skaidrs, ka Vildersam nāksies piekāpties virknē jautājumu, un politiķis arī pirms vēlēšanām samazināja savu antiislāmisko retoriku. Divos citos būtiskos (arī Latvijai) punktos – par referenduma rīkošanu par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES), kā arī par atbalsta sniegšanas pārtraukšanu Ukrainai – Vildersa nostāja pagaidām ir palikusi nemainīga.
Arī gadījumā, ja sarunu rezultātā PVV piekritīs atteikties no referenduma par Nexit (šobrīd izredžu uz uzvaru Nexit piekritējiem nav, taču nav zināms, kāda būs situācija pēc gada vai diviem) un kļūs piekāpīgāka Ukrainas jautājumā, Vildersa parādīšanās pie ES sarunu galda atklāti biedē ES liberālo nometni, iedvesmo tādus politiķus kā Viktors Orbāns Ungārijā un Roberts Fico Slovākijā, kā arī liek domāt, ka šādi domājošu politiķu rindas turpinās paplašināties.