Algu lielums gan atšķiras dažādās jomās un reģionos, bet var pieļaut, ka daudzi iedzīvotāji gadā savā bankas kontā saņem 10 000–15 000 eiro. Uz šādu ienākumu fona milzīgas šķiet finanšu blēdībās izkrāptās summas. Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti 9,645 miljoni eiro, bet tikai oktobrī – 1,722 miljoni eiro. Tas vēstīts Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotajā un medijos atrodamajā informācijā. Izkrāptās summas, iespējams, ir vēl apjomīgākas, jo cilvēki var būt arī citu banku klienti, turklāt blēžu upuri par zaudēto naudu var neziņot, it īpaši, ja izblēdīti vien daži desmiti eiro.
No iekrišanas blēžu lamatās nav pasargāts neviens. Ir arī tādi gadījumi, kad izkrāptā summa ir tik iespaidīga, ka nav šaubu – apkrāptie ir turīgi cilvēki, un viņiem vismaz teorētiski būtu jāpiemīt finanšu pratībai.
Savulaik, lai pasargātu mājokli no apzagšanas, tika ieteikts svešiniekus pāri slieksnim nelaist. Piemēram, ja pie dzīvokļa durvīm vai privātmājas vārtiņiem stāv kāds, kurš apgalvo, ka ir no policijas, tad vajag piezvanīt pa tālruni 110 un pajautāt, vai tiešām policisti uz konkrēto adresi ir nosūtīti. Līdzīgi ir arī ar situācijām, kad mājoklī cenšas iekļūt citas oficiālas institūcijas šķietami pārstāvošas personas, t. i., jāpārliecinās, vai šīs personas tiešām pārstāv atbilstošo institūciju. Tas, ka ne mājoklī, ne birojā nedrīkst ielaist svešiniekus, kuri uzdodas par digitālo pakalpojumu sniedzējiem vai preču tirgotājiem, domājams, mūsdienās visiem ir skaidrs.
Pēc FNA datiem daudzi finanšu blēdību gadījumi ir saistīti ar telefonkrāpniecību. Lai riskus iekrist šādu blēžu nagos mazinātu, tiek ieteikts nepazīstamiem tālruņa numuriem vispār neatbildēt. (Viedtālruņu pasaulē pastāv iespēja nosūtīt īsziņu vai arī vēsti lietotnē WhatsApp.) Ja joprojām tiek lietoti senlaicīgi telefoni, kuriem nav numura noteicēja, tad tiek rekomendēts ikvienu aizdomīgu sarunu pārtraukt pēc iespējas ātrāk, neizpaužot par sevi nekādu informāciju.
Īpaši lieli riski ir sociālajos tīklos, kur ar dīvainiem, iežēlinošiem stāstiem nekritiski dalās pat labi izglītoti, erudīti cilvēki, kas, iespējams, ir nonākuši tuvu tam, lai iekristu blēžu lamatās.
Mēs dzīvojam laikā, kad svešiniekiem uzticēties nedrīkst, it īpaši jau virtuālajā pasaulē, un eksperti brīdina, ka mākslīgais intelekts blēžu uzbrukumus padarīs vēl daudzveidīgākus.