To ir pētījis Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), veidojot Sabiedrības saliedētības radaru. Šī pētījuma dati nebūt nav nomācoši, piemēram, samērā daudz – 76% – respondentu izjūt piederību Latvijai un ar savu valsti lepojas. Vienlaikus, kā aģentūrai LETA norāda SIF vadītāja Zaiga Pūce, mūsu sabiedrība ir visai noslēgta un pat saviem draugiem uzticas vien 38% respondentu, un attiecīgi 62% saviem draugiem neuzticas. Objektīvi vērtējot, laiks kopš 2020. gada pavasara ir nesis trīs nopietnus pārbaudījumus sabiedrības saliedētībai un diemžēl atklājis to, ka viedokļu atšķirības mēdz izpausties visai naidīgi.
Pirmais saliedētības pārbaudījums bija pandēmijas laikā ieviestie epidemioloģiskie ierobežojumi un vakcinācija pret Covid-19. Vakcinācijas atbalstītāju un noliedzēju konfliktus, kas noritēja sociālajos tīklos, kā arī starp kolēģiem, draugiem un radiniekiem, raksturoja savstarpēja neiecietība, kas jau tāpat sarežģītos pandēmijas gadus padarīja vēl smagākus.
2022. gada februārī, kad Covid-19 radītie riski mazinājās un strīdi par vakcināciju zaudēja aktualitāti, Krievija iebruka Ukrainā. Tad attieksme pret Kremļa politiku atklāja, ka latviešiem, tā sakot, netrūkst ienaidnieku pašu mājās. Laikā, kad pasākumi Ukrainas atbalstam noritēja ne tikai visā Eiropas Savienībā, bet arī citur pasaulē, tepat, mūsu valstī, balsis pacēla cilvēki, kuri savā domāšanā dzīvo pēc Maskavas laika un kuri uz Ukrainas atbalsta pasākumiem, karogu un himnu reaģēja ar histērisku agresivitāti, bet uz Latvijas centieniem mazināt visa krieviskā ietekmi – ar nekulturālu naidīgumu. Tas tagad gan ir mazliet pieklusis, bet nav izzudis.
Par trešo un patlaban īpaši aktuālo mūsu sabiedrības saliedētības pārbaudījumu ir kļuvusi slavenās Stambulas konvencijas ratifikācija un, plašāk raugoties, izpratne par cilvēktiesībām, partnerattiecībām un ģimenes jēdzienu. Gan konservatīvie, gan liberāļi nepaguruši demonstrē fanātisku kategoriskumu un visai asi pauž pārliecību par savu viedokli kā vienīgo pareizo.
Visiem trim minētajiem saliedētības pārbaudījumiem raksturīgas vētrainas izpausmes virtuālajā vidē, turklāt tos savas popularitātes palielināšanai un elektorāta mobilizēšanai izmanto dažādi politiķi, nereti veicinot sabiedrības šķelšanos, nevis saprašanos.
Protams, arī turpmāk būs tādi notikumi, kas izraisīs konfliktus, bet ikvienam derētu atcerēties SIF vadītājas LETA teikto: "Naida runai Latvijā nav vietas."