Tiek vērtēts, cik liels ir tās apjoms procentos no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Piemēram, pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas apjoms bija 26,5% no IKP, rāda pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. Tāpat arī ir ierasts spriest par to, kurās nozarēs ēnu ekonomika ir vairāk izplatīta, kurās – mazāk. Tiek arī pētīts, kādas ir ēnu ekonomikas izpausmes – aplokšņu algas, maksājumi, kas saistīti ar korupciju, un vēl citas.
Ar ēnu ekonomikas pieaugumu bieži biedē dažādu nozaru lobisti tad, kad tiek spriests par kāda nodokļa paaugstināšanu vai nozares regulējuma pastiprināšanu.
Retāk tiek runāts par to, kā tiek tērēta nodokļos iekasētā nauda. Piemēram, ir tipisks Latvijas vidusslāņa iedzīvotājs, kurš ienākumu lielāko daļu gūst kā darba ņēmējs un paļaujas uz to, ka viņa darba devējs maksā visus darbaspēka nodokļus tā, kā likumi paredz. Savu hobiju šis cilvēks ir reģistrējis kā saimniecisko darbību un arī veic visus ar to saistītos nodokļu maksājumus. Ikdienā viņš cenšas maksāt ar norēķinu karti, nevis skaidrā naudā un par iegādātajām precēm un pakalpojumiem saprāta robežās pieprasa atbilstošus dokumentus – čekus, kvītis un rēķinus. Tātad kopumā ir apzinīgs mūsu valsts iedzīvotājs, kurš nav orientēts uz ēnu ekonomiku veicinošām shēmām.
Bet ko mūsu valsts par godīgu nodokļu maksāšanu nodrošina? Veselības aprūpes sistēmu, kurā ir liels risks sastapties ar nelaipnu attieksmi, garām rindām un milzīgu haosu. Izglītības iestādes, kurās 40% skolēnu cieš no dažādu veidu vardarbības, bet pedagogu gatavība risināt problēmas un uzlabot gaisotni skolās tiek atzīta par, diplomātiski formulējot, nepietiekamu. (To atklāj Rīgas Stradiņa universitātes veiktais un Valsts kancelejas publiskotais pētījums.) Tādu vidi Rīgā, citās pilsētās, kā arī novados, kura ir ļoti tālu no vēlamajām ērtībām un sakoptības.
Protams, viss nav slikti – ir pacienti, kuriem ir pozitīvi ārstēšanās stāsti, ir skolas, kurās iespējams iegūt lielisku izglītību no vardarbības gandrīz brīvā atmosfērā, un ir gan pilsētas, gan nelielas apdzīvotās vietas, kas ļoti pamanāmi tiek labiekārtotas.
Un, protams, vienmēr par visu vainot pie varas esošos politiķus un par jebkuru tēmu izdarīt secinājumu "Valdība vainīga!" arī nav objektīva, pieauguša cilvēka cienīga attieksme.
Tomēr rodas iespaids, ka nodokļos iekasētā nauda nepietiekami tiek tērēta Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai, it īpaši veselības aprūpes un izglītības sistēmas uzlabošanai.