Jāatgādina, ka šā gada septembrī Vjetnamu apmeklēja ASV prezidents Džo Baidens un šā apmeklējuma laikā tika paziņots par jauna līmeņa partnerattiecībām starp Vašingtonu un Hanoju. ASV amatpersonas pat īpaši neslēpa, ka redz Vjetnamu kā «jaunu Ķīnu» – valsti, uz kuru saspīlēto attiecību ar Pekinu dēļ pārcelt starptautisko kompāniju ražotnes. Uz to, ka Vjetnama ir stipri tālu no demokrātijas un visa vara šajā valstī pieder komunistiskajai partijai, tika kautrīgi pievērtas acis.
Savukārt šā gada novembrī visaugstākajā līmenī tika panākta vienošanās starp Vjetnamu un Japānu par ievērojamu ekonomiskās sadarbības palielināšanu, kā arī par sadarbības stiprināšanu drošības jomā. Turklāt apliecinot, ka sadarbība ir vērsta pret Ķīnas ietekmi reģionā. Īpašs pārsteigums šie Vjetnamas soļi, jāpiebilst, nebija, jo attiecības starp Hanoju un Pekinu vienmēr ir bijušas un turpina būt ļoti sarežģītas. Ieskaitot Vjetnamas un Ķīnas karu jau pēc Vjetnamas kara ar ASV, kā arī neatrisinātos robežstrīdus.
Tie arī ir galvenie iemesli, kamdēļ Sji Dzjiņpina vizītes laikā politiskie jautājumi tikpat kā netika pieminēti, visu uzmanību veltot divpusējās ekonomiskās sadarbības attīstīšanai. Šī sadarbība sasniedz aizvien jaunus rekordus, galvenokārt tāpēc, ka Vjetnama, protams, ne bez sava izdevīguma acīmredzami ir sākusi pildīt neitrālās starpnieces lomu tirdzniecības attiecībās starp Ķīnu un ASV, pērkot un pārdodot visu, kas tiek pakļauts kādiem ierobežojumiem vai sankcijām.
Vjetnama šajā ziņā arī nav unikāla. Krievija Rietumu noteiktās sankcijas apiet ar tādu valstu kā, piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) vai Turcija starpniecību, un netrūkst arī citu gribētāju nopelnīt uz lielvaru ģeopolitiskā konflikta rēķina. Rietumu iespējas ierobežot šīs aktivitātes draud ar nopietnām ekonomiskām un ģeopolitiskām sekām pirmkārt jau pašām rietumvalstīm, kamdēļ tās tā arī nespēj izšķirties par izlēmīgiem soļiem. Rezultāts diemžēl ir ne tikai skaļas, taču maz efektīvas sankcijas, bet arī dramatisks rietumvalstu – un pirmkārt jau ASV – autoritātes kritums nerietumu valstu acīs. Tas ilgtermiņā sola pat sliktākas sekas nekā izlēmīga rīcība īstermiņā.