Tā, piemēram, nesen tūrisma industrijas pārstāvji pauda, ka Latvijas tēla popularizēšanai netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums un tādēļ ārvalstu viesu nav tik daudz, cik vajadzētu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava gan norādīja, ka šajā gadā tūrisma veicināšanas mārketinga aktivitātēm atvēlēti 2,632 miljoni eiro. Taču, protams, var uzskatīt, ka tas ir par maz. (LETA, 11. jūnijs).
Vienlaikus pašiem viesmīlības nozares uzņēmējiem vajadzētu zināt, ka mārketinga kampaņas vien ceļotāju ierašanos Latvijā nenodrošinās. Ir skaidrs, ka tos ārzemniekus, kuri par riskantu uzskata došanos uz jebkuru reģionu, kas robežojas ar Krieviju un turklāt atrodas netālu no Ukrainas, nekādi foto un videomateriāli par skaisto dabu un iespaidīgo arhitektūru nepārliecinās brīvdienas pavadīt Krievijas tuvumā. Un tas ir saprotami – ikvienam ir tiesības atpūtai izvēlēties tādu vidi, kurā viņš jūtas droši.
Protams, ir daudzi cilvēki, kurus Krievijas izraisītais karš Ukrainā nebiedē tik ļoti, lai viņi atteiktos no ceļošanas uz Eiropas Savienības austrumu dalībvalstīm. Līdz ar to svarīgs faktors ir ērta nokļūšana, piemēram, attīstīta gaisa satiksme. Latvijas veiksme ir tā, ka Rīgas lidosta ir Baltijas gaisa satiksmes centrs. Lidostas sniegtajā informācijā sacīts, ka šajā vasarā 20 aviokompānijas nodrošina Rīgai savienojumus ar vairāk nekā simts galamērķiem kopumā 44 valstīs, un tas paver plašas iespējas ceļojumiem uz mūsu valsti.
Tūrismam palīdz arī tas, ka starp visām trim Baltijas galvaspilsētām ir visnotaļ labi attīstīta starptautisko pasažieru autobusu satiksme. Turpretī ar vilcieniem ir bēdīgāk, un pagaidām pozitīvais piemērs ir vien vilciens Viļņa–Rīga.
Vērienīgais projekts Rail Baltica, kas paredz uzbūvēt Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu no Tallinas līdz Lietuvas/ Polijas robežai, nodrošinot iespēju vilcieniem braukt ar ātrumu līdz 240 kilometriem stundā un Baltiju integrējot eiropeiskajā dzelzceļa sistēmā, jau ir kļuvis par sinonīmu milzīgiem tēriņiem un dažādiem skandāliem. Tomēr tā vietā, lai aicinātu tērēt nodokļu maksātāju naudu Latvijas tēla spodrināšanas kampaņām, derētu koncentrēties uz transporta savienojumu attīstību. Pērn, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, trešais populārākais Latvijas iedzīvotāju ārvalstu ceļojumu galamērķis (aiz Igaunijas un Lietuvas) bija Turcija. Saprotams, ka to sekmēja plašais aviolidojumu piedāvājums.