Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) paziņoja par plāniem aplikt ar papildu muitas nodevām Ķīnā ražotos elektromobiļus, uzskatot, ka Ķīnas valdības dāsno subsīdiju ražotājiem dēļ tie tiek tirgoti par dempinga cenām, kas attiecīgi rada problēmas vietējiem ražotājiem. Atbildot uz to, Pekina nekavējoties sāka savu izmeklēšanu jau par Eiropas cūkgaļas cenu veidošanās mehānismiem (vēl janvārī šāda izmeklēšana tika sākta arī par Eiropas brendiju), pie viena dodot nepārprotamus mājienus, ka izmeklēšanu saraksts var ievērojami vērsties plašumā, kā arī, ka papildu muitas nodevas var tikt noteiktas arī Eiropā ražotajiem automobiļiem.
Tā gan ir tikai aisberga pati virsotne, zem kuras atrodas iespaidīga piramīda vismaz desmitgadi briedušu domstarpību. Tostarp ES vēl iepriekšējās desmitgades sākumā sāka paust savu satraukumu par Ķīnas augsti tehnoloģisko nozaru attīstības plāniem ar iespaidīgu valsts subsīdiju palīdzību. Šā brīža situācija, kad ne tikai Eiropas elektromobiļu, bet arī daudz kā cita ražotāji nespēj konkurēt ar Ķīnas produkciju, un visas izrietošās sekas (iespaidīgs tirdzniecības disbalanss par labu Ķīnai – vairāk par 200 miljardiem eiro gadā) ir šo programmu veiksmīgas īstenošanas rezultāts.
Papildu problēmas attiecībās, protams, rada arī ģeopolitika – Ķīnas tuvās attiecības ar Krieviju un saspīlētās attiecības ar ASV, tostarp ekonomiskajā ziņā, kur eiropieši, protams, atrodas Vašingtonas pusē, kas raisa ne mazumu sašutuma Pekinā. Kā arī Pekinas un Briseles abpusējā pārliecība par savu gluži vai bezgrēcību un nevēlēšanās jebko mainīt. Tā vietā pieprasot partneru – oponentu pielāgošanos.
Ir vēl arī citi faktori (kaut vai abpusējie investīciju ierobežojumi), kas kopā ir novedis pie situācijas, kad labākais, uz ko iespējams cerēt, ir liela mēroga tirdzniecības karu atlikšana uz vēl kādu laika spīdi. Vienlaikus – ja Briseles un Pekinas principiālā nostāja nemainīsies (bet nekas neliecina, ka tā varētu mainīties, tajā skaitā arī tādēļ, ka abām pusēm nav citu variantu, kā tikai turpināt visos iespējamajos veidos aizstāvēt savus ražotājus, industrijas u. c.), tad atgriešanās pie ekonomiskās konfrontācijas un tās tālāka pieņemšanās spēkā ir pilnībā reālas, kas sola vienlīdz jūtamas problēmas kā Pekinai, tā Briselei.