Jāatzīst, sekas lēmumam atteikties no vēstures kursa kā atsevišķa mācību priekšmeta ilgi nebija jāgaida, ko atzīst arī jomas skolotāji un profesionāļi, – apvienojot divas dažādas jomas vienā mācību priekšmetā iespēja kvalitatīvi mācīt un arī mācīties gan vienu, gan otru jomu būtiski mazinājās.
"Tās ir Skola 2030 reformas sekas, jo – kā lai kārto vēsturē valsts pārbaudījumu, kurā nezini ne saturu, ne to, kas būs eksāmenā," sarunā ar Dienu norādīja Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības vadītāja Baiba Atmane.
Protams, ir prieks, ka ierēdniecība un politiķi ir aptvēruši savu milzīgo kļūdu sekas un cenšas to ietekmi uz bērnu izglītību mazināt vismaz vidusskolas līmenī, tomēr, manuprāt, šis absurds ir jālikvidē arī pamatskolas līmenī, kur apvienotā sociālo zinību un vēstures kursa mācību grāmatās arī īsti nekļūst skaidrs, ko tieši no niecīgajām vēstures mācību drupačām skolēns iegūst vēstures zināšanu veidā. Patiesībā ir sajūta, ka īsti neko, – grāmatās piedāvātie mācību vielas teksti ir ļoti īsi, savā ziņā virspusēji, dažreiz pat pieaugušajam īsti neuztverami. Un te runa ir gan par vēstures, gan sociālo zinību mācību vielu.
Nenoliedzami mūsdienu digitālo iespēju laikmetā katram skolēnam ir visai plašas iespējas pašam lietderīgi izmantot datoru un internetu un padziļināti uzzināt ar konkrētu mācību vielas sadaļu saistītu informāciju. Un arī pedagogam mācību stundā ir iespēja papildus grāmatas tekstam bērniem izstāstīt daudz plašāk mācību vielu par dažādās vadlīnijās noteikto (un daudzi to arī dara). Bet tomēr – mācību grāmatai, par kuras satura radīšanu un nodrukāšanu ir iztērēta nodokļu maksātāju nauda, ir primāri jābūt kvalitatīvai un saprotamai. Jāpiebilst, ka mācību satura kontekstā runa patiesībā nav tikai par vēsturi un sociālajām zinībām. Daudzu vecāku un arī pedagogu izbrīnu raisa arī citu mācību priekšmetu grāmatu un citu mācību materiālu satura kvalitāte. Bet kāds taču tos radījis, kāds pārskatījis, kāds – apstiprinājis.
Atbildīgajiem par mūsu bērnu izglītības kvalitāti ir ļoti nopietni jāpārskata pašreizējā izglītības satura kvalitāte, kas tomēr ir diezgan neapmierinoša – ne pilnībā, tomēr gana lielā apjomā.