Par bērnu veselību un valsts
nepietiekamo atbalstu viņiem
grūtā brīdī, par sabiedrības
atsaucības un ziedošanas
izšķirošo nozīmi slimības
pārvarēšanā Guntars Gūte
sarunājas ar Bērnu slimnīcas
fonda vadītāju Lieni Dambiņu.
Jaunnedēļ svinēsim Ziemassvētkus,
kas sev līdzi šogad nes arī garas brīvdienas, kas priecē, jo ļaus mazliet
apstāties, atvilkt elpu no garā
skrējiena visa gada garumā.
Vakar savdabīgi sakrita divi
notikumi – dienā, kad Saeimas
sēdē bija ieplānota (un vēlāk
arī notika) parlamentārās
izmeklēšanas komisijas gala
ziņojuma prezentēšana, no
paša rīta Ģenerālprokuratūra izplatīja
paziņojumu, ka pēc pārbaudes noslēgšanās
tā ir pieņēmusi lēmumu uzsākt kriminālprocesu par Rail Baltica projekta ieviešanā atbildīgo amatpersonu, iespējams, pieļautajām
nelikumībām, kā dēļ valsts budžetam varētu
būt radīti zaudējumi lielā apmērā.
Rīgas centra atdzīvināšanai varētu
nedēļas nogalēs slēgt lielveikalus,
bet satiksmei jābūt autobraucējiem un velosipēdistiem draudzīgai, secināts Rīgas pašvaldības
un Latvijas Nekustamo īpašumu
darījumu asociācijas iniciētās un izveidotās
darba grupas sēdēs, raksta aģentūra LETA.
COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?
Veselības ministrija (VM) izstrādājusi jauno Veselības aprūpes
finansēšanas un administrēšanas likumprojektu, kas cita
starpā paredz ieviest vienotu
valsts apmaksāto veselības
aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai
strādā Latvijā, atsakoties no divu veselības
aprūpes pakalpojumu grozu principa īstenošanas, informē aģentūra LETA.
Ja valdība nesāks aktīvi pildīt savus solījumus, uzņēmēji tai nākamgad neplāno ļaut mierīgi dzīvot,
sarunā ar Guntaru Gūti pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
Ar ko nākamgad rēķinās pašvaldības, un kādas grūtības un izaicinājumus tām radīs spiedīgie
finanšu apstākļi – Guntars Gūte iztaujā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Gintu
Kaminski.
Paradoksāli, taču joprojām nav
iespējams saņemt konkrētu
atbildi uz jautājumu: vai un kad
pa reālām sliedēm sāks kursēt
reāli vilcieni Rail Baltica iecerētajā maršrutā.
Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc
stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju
konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu.
Diezgan spilgtu paraugstundu tam, kādēļ ļoti, patiešām ļoti steidzami nepieciešams uzsākt birokrātiskā sloga mazināšanas aktivitātes, nupat demonstrē ne vairs tikai ierēdņi, bet arī politiķi, savās "birokrātu olimpiskajās spēlēs" nupat kā spēles instrumentu izmantojot reālus iedzīvotājus.
Par Ludzas novada pašvaldības pieredzi ikdienas darba procesu digitalizācijā Guntars Gūte sarunājas ar pašvaldības Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāju Līgu Mežuli un Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāju Tomu Vorkali.
Nākamās nedēļas pirmajā dienā – 18. novembrī – ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir patiesi svarīga un nozīmīga mūsu valsts, vai nu savās mājās kopā ar saviem tuvākajiem, vai arī tostarp apmeklējot dažādus publiskos svētku pasākumus, svinēs Latvijas valsts 106. dzimšanas dienu. Diemžēl būs arī tādi cilvēki, kuri šajos svētkos būs vieni paši tādu vai citādu iemeslu dēļ.
Par Rail Baltica kraha vēsturiskajiem iemesliem un nākotnes perspektīvām un riskiem Guntars Gūte intervē bijušo Saeimas deputātu, Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas vadītāju Ivaru Zariņu.
Par Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, par Latvijas valdības stabilitāti, antisemītisma izpausmēm, iespējamiem nākamo vēlēšanu iznākumiem Latvijā, kā arī mediju politiku Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču intervē Dienas galvenais redaktors Gatis Madžiņš un žurnālists Guntars Gūte.
Par Dziesmu svētku tradīcijas nākotni, mediju nozīmi kvalitatīvas un uzticamas informācijas nodrošināšanā, kā arī muzeju finansējumu Guntars Gūte sarunājas ar kultūras ministri Agnesi Lāci.
Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvirmo jau daudzu gadu garumā. Patiesības labad gan jāatgādina, ka pārmetumi par augstākām cenām nekā citviet bijuši un aizvien ir ne tikai par pārtiku, bet arī par degvielu, apģērbu un virkni citu preču. Un aizvien tirgotāji pretī kritikai likuši daudzus un dažādus argumentus, kāpēc cenas pie mums ir augstākas, turklāt nereti – pat krietni.
Par Zemessardzes nozīmi
valsts aizsardzībā un to, kāpēc
svarīgi būt zemessargam,
Dienas galvenais redaktors
Gatis Madžiņš un žurnālists
Guntars Gūte sarunājas ar
Zemessardzes komandieri,
brigādes ģenerāli Kasparu
Pudānu
Savdabīgu argumentu izdomājuši Iekšlietu ministrijas (IeM) speciālisti, lai pamatotu valsts nodevas paaugstināšanu par pases un eID kartes izsniegšanu, proti, kā iemesls tiek piesaukts emocionāls skaidrojums – lai iekšlietu nozare spētu arī turpmāk nodrošināt sabiedrības drošību.
Par to, cik lielā mērā ģeopolitiskie notikumi ietekmē arī
Latvijas drošību, par koalīcijas
stabilitāti un to, vai budžets
neizrādīsies valdības klupšanas akmens, Guntars Gūte sarunājas ar Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru,
Saeimas deputātu, militāro
analītiķi Igoru Rajevu.
Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav
atrasts finansējums vienai, otrai
vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir
akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal
lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski
un sausi – naudas nav, neprasiet.
Par politiskajiem procesiem un to, kādēļ Rīgai un valstij kopumā tik grūti sokas ar ekonomikas sekmēšanu, laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš un žurnālists Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu.
Valsts kontrole (VK) šonedēļ nosūtījusi Saeimai vēstuli, kurā
vērš uzmanību uz VK revīzijās
sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem un atziņām,
kas varētu radīt pozitīvu
ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.