Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Guntars Gūte

Elektroauto Latvijā iebrauc vēl lēnām(29)

Esam elektroauto ēras sākumā, tomēr tuvākajos desmit gados piedzīvosim ievērojamas pārmaiņas par labu elektroauto, Guntaram Gūtem prognozē Volkswagen e-mobilitātes eksperts Matīss Zemītis.

Patikšana ministram – galvenais izvēles kritērijs?(6)

Cilvēku dalīšana "pareizajos" un "nepareizajos" Latvijas politiskajā vidē diemžēl jau kļuvusi par ierastu ikdienu, ar kuru nākas rēķināties teju ikvienam profesionālim, kurš vēlas un ir gatavs strādāt valsts pārvaldē. Būtībā šāds secinājums izdarāms no satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) lēmuma neapstiprināt Valsts kancelejas rīkotā atklātā konkursa rezultātā izraudzīto kandidātu uz Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra amatu. Kā izrādās, ministram nav patikusi, jāsaka, gana respektablās konkursa komisijas izraudzītā pretendenta politiskā piederība.

Apbēdina saturs, bet priecē politiķa spēja atzīt(3)

Latvijā trūkst vienota priekšstata par to, kas ir izglītības mērķis. Paradoksāli, taču teju 30 gadu pēc valsts neatkarības atgūšanas šādus vārdus par situāciju izglītībā komisijas sēdē paudis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens – vismaz tā viņa sacītais lasāms Saeimas Preses dienesta sagatavotajā informācijā.

Ceļā uz Top 500 šaujam paši sev kājās(12)

Ambīciju un varas muskuļu demonstrēšana cīņas arēnā, par kādu apzināti vai neapzināti ir izveidota Latvijas Universitāte (LU) saistībā ar ārkārtīgi aso konfrontāciju starp LU rektoru Indriķi Muižnieku ar viņa atbalstītājiem un Izglītības un zinātnes ministriju ministres Ilgas Šuplinskas personā, šonedēļ noslēdzās ar Šuplinskas uzvaru pirmajā raundā, kad valdības vairākums otrdien tomēr nosliecās ministres pusē un neapstiprināja Muižnieku LU rektora amatā. Nekādi pārsteigumi nesekoja, kad Muižnieks uzreiz pēc valdības lēmuma paziņoja, ka to apstrīdēs tiesā, – par šādu tālāko rīcību sev nelabvēlīga scenārija gadījumā Muižnieks jau bija norādījis iepriekšējās nedēļās, arī intervijā Dienai.

Rīgai draud atkritumu krīze(14)

Pēdējo nedēļu laikā saasinājies jautājums par to, kas notiks ar atkritumu apsaimniekošanu Rīgā pēc 15. septembra, kad, balstoties uz starptautiska iepirkuma konkursa rezultātiem, rūpe par atkritumu konteineriem galvaspilsētā būtu jāuzņemas uzņēmumam Tīrīga. Lai arī konkurss noritējis un tā rezultāts apstiprināts atbilstoši visām likumā iestrādātajām normām, konkurences uzraugi draud līgumu "iesaldēt", kamēr pētīs, vai tas tiešām varētu būt kaitniecisks Rīgas iedzīvotājiem.

Pašvaldības – visu nelaimju cēlonis?(40)

Par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārvaldības modeļa maiņas ietekmi uz tā koordinētajiem projektiem Guntars Gūte sarunājas ar Jelgavas mēru, līdzšinējo SIF padomes priekšsēdētāju Andri Rāviņu.

Banka izbeidzas. Premjers uzskata – viss taču ir forši(30)

Kārtējās bankas aizvēršana pagājušajā nedēļā, šķiet, nu jau tiek uztverta kā ikdienišķa parādība, kas savā ziņā nespēj radīt nopietnus satricinājumus ne valsts ekonomikā, ne politikā, ne arī sabiedrībā kopumā. Tāda sajūta rodas, lasot gan finanšu jomas ekspertu, gan valdības locekļu komentārus pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) apturēja PNB bankas darbību.

Pamazām dodamies e-rēķinu virzienā(14)

Nākamgad publiskajos iepirkumos plānots pāriet uz elektronisku rēķinu apriti, sarunā ar Guntaru Gūti pauž Latvijas Informācijas komunikāciju tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Slikti ir tikai tad, ja paši negribam labo(14)

Sanāca pēc ilgāka laika izrauties brīvdienās, kuras ar ģimeni veltām ne tikai būšanai ārpus Rīgas ikdienas laukos, bet arī pabraukšanai pa Latviju – šoreiz vairāk Ziemeļvidzemi. Taču labprāt izvēlamies nevis lielās šosejas, bet vairāk mēģinām izbraukt pa mazajiem, nereti tieši grants ceļiem. Un jāsaka, ka patīkami pārsteidz sakoptība un diezgan lielā rosība pat vietās, kas tādam pilsētas cilvēkam varētu šķist kā teju Dieva aizmirsts nostūris nekurienes vidū. Šajās tik ļoti nomaļajās vietās kilometriem tālu no lielajiem autoceļiem – sakopti lauki, lauku sētas, lielāki un mazāki ciemi un mazpilsētas.

Vai viegli būt ģimenes ārstam(20)

Ģimenes ārsts ir vienīgais speciālists, kas aprūpē pacientus no dzimšanas līdz sirmam vecumam, un tas parasti ir pirmais ārsts, pie kura dodamies, lai sāktu ārstēšanos. Ideālā variantā ģimenes ārsts ir savu pacientu uzticības persona, kas zina par viņiem daudz vairāk nekā tikai slimības vēsturi. SestDiena turpina rakstu sēriju par dažādu profesiju pārstāvju ikdienu un iespējām Latvijā.

Sačakarēja lidostu. Tagad Rīgu?(27)

Konkurences padomes (KP) pieņemto lēmumu sekas nereti valstij jāstrebj gadiem. Jau ar zināmu rutīnu uzklausīju paziņas stāstu, kā viņa biznesa klientu nupat prasti "apčakarējis" vietējais pusbandītiska izskata taksometra šoferis, par braucienu no Rīgas lidostas līdz pilsētas centram pieprasot 80 eiro.

Linkaits atsakās komentēt skandalozo audita ziņojumu par lidostu Rīga(10)

Pēc četras darba dienas ilgušas, acīmredzami apzinātas vilcināšanās, satiksmes ministrs Tālis Linkaits ar sabiedrisko attiecību padomnieces starpniecību Dienai atteicās sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar atklātībā nonākušā audita slēdzienu par iespējamiem pārkāpumiem iepirkumu procedūru īstenošanā lidostā.

Esam muļķu valsts?(16)

Patiesībā ļoti savdabīgi klausīties politiķu patosa piepildītās uzrunas dažādos pasākumos, kurās itin bieži tiek cildināti gudrie, strādīgie un talantīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri spējot dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, lai mēs visi kopā stiprinātu un kāpinātu valsts tautsaimniecības konkurētspēju starptautiskā līmenī. Nenoliedzami – tas ir ļoti atzinīgi vērtējams, ja valstsvīri un valsts sievas vismaz šādi cenšas celt sabiedrības pašapziņu.

Pašūpot koalīcijas laivu, nevis apgāzt(4)

Diezgan prognozējami vakar noslēdzās pirmā lielākā publiski redzamā politiskā krīze valdošajā koalīcijā, kuru iniciēja Jaunā konservatīvā partija (JKP) pagājušajā nedēļā, tās ministriem demonstratīvi pametot valdības sēdi brīdī, kad Ministru kabinetā tika lemts par Valsts drošības dienesta priekšnieka Normunda Mežvieta atkārtotu apstiprināšanu amatā. Tas, ka JKP pēc šā valdības lēmuma diezgan demonstratīvi izsauca premjeru Krišjāni Kariņu (JV) uz "paklājiņa", lai runātu par to, kā tālāk tiks nodrošināta šīs valdības partneru sadarbība, šķiet, bija taktisks solis, lai mēģinātu nodemonstrēt sabiedrībai savu būtisko nozīmi šīs valdības pastāvēšanā.

Bez autoceļiem ekonomika neattīstīsies(34)

Ja valdība neatradīs naudu autoceļu finansēšanai, autoceļu būvniecības nozare var sarukt par trešdaļu, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Sabiedrības kacinātāji(6)

Nedēļas sākumā aktualizētā ideja no nākamā gada paaugstināt minimālo algu no pašreizējiem 430 līdz 500 eiro raisījusi plašas diskusijas gan valdības koalīcijā, gan arī uzņēmēju un darba ņēmēju aprindās. Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejai, kurā šis jautājums pirmdien ticis apspriests, nav ne lēmējvaras, ne izpildvaras tiesību, tomēr jau uzreiz pēc komitejas sanāksmes jaunās Konservatīvās partijas (JKP) pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu, ka sanāksmē esot iezīmējies konceptuāls atbalsts šai idejai. JKP gana optimistisko paziņojumu gan mīkstināja citi koalīcijas partneri, akcentējot, ka patiesībā nekādi lēmumi saistībā ar šo ideju nav pieņemti – ne par, ne pret.

Ne tikai pieprasīt, bet arī sniegt pretī(3)

Pilsētas attīstība jāveicina, nevis dalot cilvēkus grupās, bet cenšoties atbildēt uz jautājumu, kā cilvēks pārvietosies pilsētā, – šo domu intervijā Dienai jūnija beigās pauda arhitekts un pilsētvides aktīvists Oto Ozols, kura patiesībā arī raksturo to situāciju, kādā dzīvojam šodien Rīgā. Taču šī intervija lika padomāt mazliet vairāk – ne tikai par pilsētplānošanu kā tādu, bet arī par šīs pilsētplānošanas galveno "mērķa klientu" – cilvēkiem kopumā –, par attieksmi pret dzīvi, attieksmi pret līdzcilvēkiem. Un varbūt tieši tādēļ tā vietā, lai kopīgi meklētu risinājumus un idejas, lai radītu pilsētā vidi, kurā ērti un droši jūtas ikviens, aizvien dažādu iemeslu dēļ vairāk vai mazāk bieži teju katrs nonākam savstarpējās konfliktsituācijās.

Šuplinska: Jāmainās gan sistēmai, gan tās dalībniekiem(20)

Izglītības un zinātnes attīstības pamatā ir un būs cilvēku uzdrošināšanās un spēja savu darbu darīt interesantāk, radošāk un ilgtspējīgāk, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Arī lēmums neko nemainīt ir izvēle(11)

Pārsteidz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Rolanda Irkļa vakar LNT rīta raidījumā 900 sekundes paustais, būtībā apgalvotais, ka aptuveni 40% mājsaimniecību joprojām nav izdarījušas nekādu izvēli elektroenerģijas atvērtā tirgus apstākļos, paliekot pie Elektrum universālā pakalpojuma (UP), uz kuru automātiski pārslēdza līdz ar tirgus atvēršanu.

Izglītību nevar pārvērtēt

Izglītošanās nekad nebeidzas – tas ir process visa mūža garumā. Taču tas lielā mērā ir atkarīgs no paša iniciatīvas un vēlmes pastāvīgi papildināt zināšanas un kompetences – spēt paskatīties tālāk par savu ikdienas rutīnu.

Pusgada patiesības mirklis(3)

Sagaidāms, ka 1. augustā tomēr stāsies spēkā grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz par 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tiesa gan, savdabīgs ir šā samazinājuma termiņš – līdz 2020. gada 29. februārim, vienlaikus nosakot, ka jau ar 1. martu akcīzes nodokļa likme atkal pieaugs, turklāt – sasniedzot pat lielāku likmi, nekā tā noteikta šobrīd. Proti – patlaban likme ir 1840 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, nākamos septiņus mēnešus, sākot no augusta, tā būs 1564 eiro, bet no nākamā gada 1. marta – jau 2025 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, liecina Saeimas mājaslapā lasāmā informācija par Saeimas Budžeta un finanšu komisijas galīgajam lasījumam atbalstīto attiecīgo likumprojektu.