Par pašvaldību virzību uz procesu digitalizāciju un efektivizāciju Guntars Gūte sarunājas
ar tehnoloģiju uzņēmuma
ZZ Dats biznesa vadītāju
Daini Dosbergu.
Drošības dienesti un citas atbildīgās institūcijas sekojot publisko iepirkumu gaitai, lai savlaicīgi novērstu jebkuras neatbilstības vai drošības riskus.
Par Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vietu valstī un vēlmi padarīt CSP par galveno datu centru, kas politikas plānotājiem palīdz pieņemt kvalitatīvus lēmumus, Guntars Gūte sarunājas ar CSP priekšnieku Raimondu Lapiņu.
Absolūtā triecientempā valdībai un Saeimai "cauri tika izdzīti" grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz valstij iespēju iegādāties jaunemitētus fiksēta ienākuma vērtspapīrus valsts uzņēmumos. Birokrātiskajā likumu valodā tas skan: piešķirt pilnvarojumu finanšu ministram ar valdības lēmumu un atsevišķu Saeimas lēmumu par piekrišanu konkrētam darījumam veikt kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādi ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā.
Par zaļās politikas nozīmi transporta jomā un valdības līdzšinējo politiku Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes locekli Induli Stikānu .
Daudzām problēmām apkrautās valsts kapitālsabiedrības Pasažieru vilciens (PV) vadība pirmšķietami nolēmusi vēl pamatīgāk nostiprināt savu apsmiešanas objekta statusu.
Ekonomikas ministra Viktora
Valaiņa lēmums bez rezultāta
izbeigt konkursu uz Latvijas
Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu
izraisīja lielāku vai mazāku
šūmēšanos publiskajā telpā, tostarp arī
izskanot kritikai ministra virzienā gan par
konkursa dalībnieku, gan izvērtēšanas
komisijas dalībnieku laika un darba izšķiešanu.
Tikai ar vienas dienas starpniecību varējām vērot divus savstarpēji nesaistītus un reizē saistītus piemērus, kā politiķi ļoti līdzīgas situācijas mēģina izdekorēt sev vēlamā izskatā.
Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2023. gadā sasniedzis viszemāko vērtību – 1,9 punktus no 5, un salīdzinājumā ar 2022. gada mērījumiem vērtējums nokrities par 0,4 punktiem. Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā veiktajā pētījumā Ārvalstu investīciju vides indekss 2023.
Par premjera lidojuma
skandāla sekām politiskajā
laukumā kopumā, kā arī
ierēdniecības lomu un nozīmi
tiesiskuma un demokrātisko
procesu sekmēšanā Guntars
Gūte sarunājas ar politologu
Juri Rozenvaldu.
Par Eiropas fondu līdzfinansējuma apgūšanas līdzšinējām sekmēm un plāniem jaunajā plānošanas periodā Guntars Gūte sarunājas ar Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.
Par zāļu pieejamību un gatavību X stundai Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Patentbrīvo medikamentu
asociācijas valdes priekšsēdētāju Egilu Eināru Jurševicu.
Publiskajā telpā izvērtušās diskusijas par ieceri Lucavsalā Rīgā būvēt nacionālo futbola stadionu. Kā allaž, iecerētajam projektam ir kvēli atbalstītāji un tikpat kvēli pretinieki. Diezgan ticami, ir arī gana liela daļa vienaldzīgo, pat neskatoties uz to, ka projekta realizācija kopumā varētu izmaksāt ap 44 miljoniem eiro. Gan jāpiebilst, ka daļu – ap 12 miljoniem eiro – it kā varētu segt Eiropas Futbola federāciju asociācija, taču atklāts paliek jautājums, no kādiem avotiem tiks gūti atlikušie 32 miljoni eiro.
Valdības gaiteņos, precīzāk, tiesību aktu portālā, pašās marta beigās saskaņošanai tika iesniegts valdības rīkojuma projekts par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) reorganizāciju, to vietā izveidojot Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (DARAM) un Klimata, enerģētikas un vides ministriju (KEVM).
Par Latvijas enerģētikas jomas
potenciālajām iespējām un
riskiem Guntars Gūte
sarunājas ar Latvijas
Elektroenerģētiķu un
elektrobūvnieku asociācijas
izpilddirektoru Ivaru Zariņu.
Par slodžu samazināšanu daļā pašvaldību bērnudārzu un par aizvien nerimstošajām domstarpībām pedagogu slodžu balansēšanas ziņā Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāju Ingu Vanagu.
Par pašvaldību jostu savilkšanu, lai izdzīvotu šajā gadā, un to, kāda ir valsts loma vietvaru atbalstā, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju Gintu Kaminski.
Par to, kādas pārmaiņas
plānotas Valsts ieņēmumu
dienestā (VID), tostarp
komunikācijā ar nodokļu
maksātājiem, kā arī par ēnu
ekonomikas mazināšanu
Guntars Gūte sarunājas ar
VID ģenerāldirektori
Baibu Šmiti-Roķi.
Par zāļu apgādes sistēmas procesiem, kā arī to, kādēļ svarīgi valsts līmenī veidot medikamentu rezerves, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes locekli Jāni Lībķenu
Taisnība ir aizsardzības struktūru pārstāvjiem un politiķiem, kas aizvakar akcentēja, ka pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā vērojams pastiprināts pieplūdums ar pieņēmumiem un spekulācijām par iespējamu Krievijas militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, tostarp Latvijai.
Visai savdabīgas ir divu valdības koalīcijas partneru – Jaunās Vienotības un Progresīvo – attiecības, proti, ja valdībā vismaz ārēji abi politiskie spēki sadarbojas diezgan ciešami un necenšas viens otru paklupināt, pilnīgi noteikti to nevar teikt par attiecībām Rīgas domē.
Par valdības vērtējumu,
ģeopolitisko notikumu ietekmi
uz biznesu, kā arī to, ko
uzņēmēji sagaida no jaunās
VID vadītājas, Guntars Gūte
sarunājas ar Latvijas
Tirdzniecības un rūpniecības
kameras (LTRK) valdes
priekšsēdētāju Jāni Endziņu.
Nedienas, maigi izsakoties, ar jaunajiem elektrovilcieniem turpinās, un neizskatās, ka šai valsts mēroga dižķibelei ir sagaidāms ātrs un sabiedrības interesēm atbilstošs risinājums. Pat par spīti daudzkārtējiem atbildīgo amatpersonu solījumiem, skaļiem (un populistiskiem) paziņojumiem, ka situācija ir jāatrisina maksimāli ātri un kvalitatīvi.
Par vecāku iebildumiem pret Jūrmalas domes sasteigto Pumpuru vidusskolas reorganizācijas plānu Guntars Gūte sarunājas ar Pumpuru vidusskolas Skolas padomes vadītāju Kārli Ābeli.
Pumpuru vidusskola, kurā mācījušies divi Valsts prezidenti - brīvību atguvušās Latvijas pirmais prezidents Guntis Ulmanis un pašreizējais prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vēl pirms pusgada – pērn 1. septembrī piedalījās skolas svinīgajā mācību gada uzsākšanas sarīkojumā -, nonākusi uz savas pastāvēšanas beigu sliekšņa. Pat neskatoties uz to, ka Jūrmalas dome pašreizējo procesu, kas izraisījis skolas bērnu vecāku un arī pedagogu satraukumu par skolas nākotni, juridiski dēvē savādāk – par divu pilsētas skolu reorganizāciju.