Marta sākumā LIZDA dalījās ar tās rīcībā esošu informāciju, ka, ņemot vērā darba samaksas paaugstināšanu, 12 pašvaldības samazinājušas vai plāno samazināt pirmskolas pedagogu darba slodzi. Būtībā daudzu pašvaldību lēmumu pamatā par dažādu budžeta izdevumu samazināšanu ir akūtais līdzekļu trūkums. Jūsuprāt, cik liels ir risks, ka pašvaldību izdevumu samazināšanas nepieciešamība var atspoguļoties uz izglītības iestāžu finansējuma, tostarp atalgojuma, apjomu, jo slodzes samazināšana, loģiski, nozīmē arī pedagoga atalgojuma samazināšanos?
Protams, mēs kritiski vērtējam šādus lēmumus. Diemžēl šī ir kārtējā reize, kad finanšu trūkuma rezultātā vieni no pirmajiem, kas cieš, ir darba ņēmēji un šajā gadījumā tie ir arī izglītības nozares darbinieki.
Arodbiedrība arī analizē tos datus, kas parāda, ka diemžēl Latvija salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir tā valsts, kas gandrīz uz pusi vairāk tērē infrastruktūrai izglītības jomā, proti, ēkām, iekārtām, tehnoloģijām, un tas nav pareizi. Kā mēs sakām, vienu vai otru trūkstošu mācību līdzekli vai ne tik laikmetīgi izremontētu telpu noteikti var kompensēt novērtēts, priecīgs, motivēts pedagogs, kurš atradīs veidu, kā, piemēram, kompensēt kāda mācību līdzekļa trūkumu ar savu radošumu.
Nenoliedzami, šādi lēmumi par atalgojuma mazināšanu, protams, rada arī nodarbinātības nestabilitāti, īpaši runājot par pirmskolas pedagogiem, kuriem padsmit gadu garumā bija šī nevienlīdzība atalgojuma ziņā, šī netaisnīguma sajūta, un neviens neliedza pašvaldībām to novērst. Tad, kad Satversmes tiesa nosprieda, ka pirmskolas pedagogu darbs ir vienādas vērtības darbs ar citiem pedagogiem, tad, protams, bija prieka sajūta par šo lēmumu, bet, kā redzam, diezgan lielā pašvaldību daļā tas gandarījuma mirklis nebija ilgs.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 20. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00