Tas patiesais iemesls, kādēļ ministrs izlēma neapstiprināt kādu no komisijas par labākajiem atzītajiem konkursantiem, iespējams, paliks neatbildēts, un tam var būt gana daudz objektīvu un tikpat daudz subjektīvu iemeslu, tostarp arī saistītu ar konkrētām personālijām.
Taču, manuprāt, šis gadījums īpaši neatšķiras no citiem līdzīgiem, kad arī tādu vai citu iemeslu dēļ skrupulozos konkursos izvētīti "labākie no labākajiem" tā arī nenokļūst iecerētajā amatā, jo galīgā lēmuma pieņēmējam izvērtēšanas komisijas nominētais konkursa uzvarētājs izrādījies "ne tik labs, kā vajadzētu būt".
Domāju, patiesībā šis gadījums tikai vēlreiz ilustrē ik pa laikam piedzīvoto tendenci valsts pārvaldē – attieksmi pret publisko līdzekļu izlietošanu, konkrēti – pirmšķietami nelietderīgu iztērēšanu. Konkursu organizēšana tomēr nav nekāds bezmaksas pasākums – savas izmaksas ir gan konkursa norises nodrošināšanai, gan arī komisijas locekļu no valsts puses algas, jo komisijas darbā viņi nepiedalās no darba brīvajā, bet gan sava pamatdarba laikā. Nemaz nerunājot par nevalstiskā sektora pārstāvju, kuri darbojas komisijā, laika un resursu izniekošanu.
Noteikti negribu noniecināt patiešām daudzos profesionāļus, kuri izturējuši šos konkursus un nokļuvuši iecerētajos amatos, tomēr nevaram izslēgt, ka tieši savdabīgais mehānisms, ka pārliecinoša uzvara garā un skrupulozā konkursa procesā nedod nekādas garantijas rezultātā tikt ieceltam konkrētajā amatā, ir iemesls, kādēļ daļa augsta līmeņa profesionāļu nemaz neizrāda iniciatīvu šādā potenciālā "balagānā" piedalīties.
Vienlaikus ir otra galējība – nereti šādu atlases konkursu komisiju un gala lēmēju izdarītā izvēle par konkrētas personas iecelšanu vakantajā amatā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu par izvēles kritērijiem, tostarp to – vai tiešām pārējo konkursa dalībnieku kompetences bijušas vēl zemākas nekā izvēlētajam?
Rezultātā paliek tikai viens jautājums: kāds īsti ir amatu konkursu mērķis – process vai kvalitatīvs rezultāts? Ja tas ir rezultāts, tad diezgan iespējams, ka kaut kas jāmaina šo procesu norisē, jo "bezrezultāta process" diskreditē gan konkursu rīkotājus, gan dalībniekus, gan lēmuma pieņēmējus.